Eirobarometra aptauja parāda, cik lielu nozīmi Eiropas iedzīvotāji piešķir dzīvnieku labturībai

Kā liecina šodien publicētie Eirobarometra aptaujas rezultāti, Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka ir svarīgi aizsargāt dzīvnieku labturību. Komisija jau vairāk nekā 40 gadu garumā veic pasākumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturību, piemēram, pakāpeniski uzlabojot dzīvnieku turēšanas apstākļus un ar tiesību aktiem nosakot labturības standartus, kas ir vieni no augstākajiem pasaulē. Šī Eirobarometra aptauja parāda, ka šis temats ir svarīgs iedzīvotājiem visā ES.

Lielākā daļa eiropiešu (84 %) uzskata, ka lauksaimniecības dzīvnieku labturība viņu valstī būtu jāaizsargā labāk, nekā tas tiek darīts šobrīd. Gandrīz tikpat respondentu (83 %) atbalsta ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanas laiku. Gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu (74 %) uzskata, ka būtu labāk jāaizsargā lolojumdzīvnieki viņu valstī.

Vairāk nekā 90 % eiropiešu uzskata, ka lopkopības un dzīvnieku audzēšanas praksē jāievēro ētikas pamatprasības. Tas nozīmē, ka dzīvniekiem būtu jānodrošina pietiekami daudz vietas, pietiekami daudz barības un ūdens, viņu vajadzībām pielāgota vide (dubļi, salmi u. c.) un pienācīga apiešanās. Aptauja arī parādīja, ka iedzīvotāji bažījas par dzīvnieku labturību kautuvēs.

Trīs ceturtdaļas respondentu uzskata, ka gailēnu tūlītēja samalšana pēc izšķilšanās nav pieņemama, un pārliecinošs vairākums atbalsta aizliegumu nogriezt noteiktas dzīvnieku ķermeņa daļas (astes, ausis, knābjus u. c.), ja vien tas nav absolūti nepieciešams un netiek veikts ar anestēziju. Attiecībā uz kažokzvēru audzēšanu vairāk nekā puse aptaujāto (57 %) uzskata, ka ES tā būtu stingri jāaizliedz, savukārt gandrīz trešdaļa (32 %) uzskata, ka to var saglabāt tikai tad, ja tiek uzlaboti kažokzvēru turēšanas apstākļi.

Attiecībā uz pārtikas importu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā, vairāk nekā astoņi no desmit eiropiešiem (84 %) uzskata, ka pašreizējā dzīvnieku labturības situācija būtu jāmaina, vai nu piemērojot ES dzīvnieku labturības noteikumus pārtikas importam, vai marķējot pārtiku saskaņā ar piemērotajiem standartiem.

Lai gan intervijas noritēja 2023. gada martā, kad pārtikas cenas inflācijas dēļ jau bija ļoti augstas, 60 % respondentu norādīja, ka būtu gatavi maksāt vairāk par produktiem, kas iegūti lauksaimniecības sistēmās, kurās tiek pievērsta pienācīga uzmanība dzīvnieku labturībai. Aptuveni ceturtā daļa aptaujāto (26 %) par pārtiku, kas iegūta, ievērojot dzīvnieku labturības noteikumus, būtu gatavi maksāt līdz pat 5 % vairāk.

Konteksts

Eirobarometra īpašā aptauja (533) notika no 2023. gada 2. līdz 26. martam. Kopumā tika aptaujāti 26 376 respondenti no 27 ES dalībvalstīm, kuri pārstāv dažādas sociālās un demogrāfiskās grupas. Aptauja notika, intervējot iedzīvotājus klātienē viņu mājās vai uz mājas sliekšņa, un intervijas notika valsts valodā. Izņēmums šajā ziņā bija Malta, Čehija, Dānija un Somija, kur dažas intervijas notika, izmantojot datorizētu video interviju.

Stratēģija

 “No lauka līdz galdam” ir Eiropas zaļā kursa pamatā, un tās mērķis ir padarīt pārtikas sistēmas taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas. ES dzīvnieku labturības standartu uzlabošana ir svarīga šīs stratēģijas daļa. Komisija ir intensīvi strādājusi, lai pārskatītu ES tiesību aktus dzīvnieku labturības jomā, un ir ņēmusi vērā visu piegādes ķēdē iesaistīto personu vajadzības. Priekšlikums par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā (viens no četriem galvenajiem tiesību aktiem šajā jomā) šobrīd ir izstrādāts vispilnīgāk un tiks izklāstīts 2023. gada decembrī.

2021. gadā Komisija arī pozitīvi reaģēja

 uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu “End the Cage Age” (Ārā no sprostiem). Šī iniciatīva aicināja aizliegt izmantot sprostus vairāku sugu dzīvnieku audzēšanai intensīvās lauksaimniecības sistēmās.

Sīkāka informācija

Eirobarometrs

Citāti

Eiropa jau vairāk nekā 40 gadus uztur vienus no augstākajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē, un šis darbs joprojām ir mūsu prioritāte. Uzlabojot dzīvnieku labturību, tiek uzlabota dzīvnieku veselība, un tā rezultātā mums ir pieejama kvalitatīvāka pārtika. Tāpēc mēs cenšamies uzlabot ES dzīvnieku labturības noteikumus, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, kā arī lauksaimniecības un lopkopības nozares vajadzības. Mēs arī turpmāk centīsimies nodrošināt pēc iespējas augstus standartus gan ES, gan starptautiskā mērogā, vienlaikus garantējot, ka neviens netiek atstāts novārtā.

Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu – 19/10/2023