Diskusijā secina, ka inovāciju ieviešana veicina remigrāciju

Vidzemes Inovāciju nedēļas 2023 ietvarā, 21. februārī, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un Latgales plānošanas reģions (LPR) organizēja tiešsaistes diskusiju “VAI REMIGRĀCIJA = INOVĀCIJA?”. Tajā piedalījās dažādu jomu eksperti, kuri saistīti ar remigrācijas procesiem Latvijā, kā arī remigranti-uzņēmēji, pētnieki. Diskusijas laikā tās dalībnieki vērtēja inovatīvu risinājumu ieviešanas ietekmi uz cilvēku vēlmi atgriezties no ārzemēm Latvijas reģionos.

Elita Gavele, Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka ĀM ir jumta organizācija, kas atbild par diasporas politiku, un uzrauga plāna izpildi ar diasporu 2021. – 2023. gadā. Vēstniece pauda, ka diasporas lielums šobrīd ir lēšams 420-450 tūkstošos cilvēku. Līdz ar to ir nozīmīgi, lai šī lielā, ārpus Latvijas robežām dzīvojošā tautas daļa, justos iesaistīti un ieinteresēti. Šajā sakarībā viņa uzdeva svarīgus jautājumus: 1) kāpēc mūsu cilvēki maz atgriežas; 2) kāda ir atgriešanās kvalitāte; 3) ko neesam no valsts puses izdarījuši, kas mums būtu vēl jāizdara, lai viņi atgrieztos vairāk; 4) vai mēs protam uzrunāt mūsu diasporu un stāstīt par Latviju? Viņa atzīmēja: “Mēs esam maza valsts, mums nav kur ņemt darbarokas, darbaspēku – kā augstas raudzes speciālistus, tā ikdienas darba darītājus. Diaspora ir primārais potenciāls.” Tāpat viņa atgādināja: “Pirms atgriešanās esi sagatavots. Esi atradis darbu, dzīvesvietu, skolu, bērnudārzu, un tad mēs gaidām mājup!”

Varis Putniņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vecākais eksperts, izcēla, ka VARAM remigrācija politiku skata neatrauti no reģionālās politikas un dara to cilvēkkapitāla aspektā. Tā ir būtiska daļa no reģionālās politikas. Cilvēki vēlēsies atgriezties Latvijā un atgriezīsies tad, ja Latvijā būs sakārtota vide, nodrošinātas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas. Svarīgi veicināt reģionālo attīstību, mazinot reģionālās atšķirības un veicinot Latvijas kopējo izaugsmi. Tad remigrācijas apjoms pieaugs, vairāk cilvēku atgriezīsies Latvijā. V. Putniņš iepazīstināja ar aktivitāti “Viedās pašvaldības”, kuru īsteno šogad. Viņš atzīmēja: “Inovāciju ieviešana veicina remigrācijas veicināšanu. Pašvaldība varēs veikt dažādas funkcijas ar inovatīviem un viediem risinājumiem. Katram plānošanas reģionam – 3 miljoni eiro. Katrā plānošanas reģionā vismaz viens inovatīvs produkts, kas veicina preču vai pakalpojumu attīstību reģionā, tā sekmējot un veidojot priekšnoteikumus remigrācijai. Tai pilsoņu daļai, kuri vēlēsies atgriezties Latvijā, ir jāpalīdz un jāpievērš vērība.” V.Putniņš uzsvēra, ka nozīmīga ir pašvaldību loma remigrācijas procesā. Svarīgs ir remigrācijas koordinators, kurš sniedz informatīvo atbalstu. Toties vidi, kurā atgriežas remigrants, veido pašvaldība. Viņš teica: “Remigranti veido saikni ne tikai ar valsti Latviju, bet savu pašvaldību. Viens no priekšnoteikumiem ir uzņēmējdarbības vide reģionā un labas darba iespējas. Jau šobrīd daudzas pašvaldības īsteno grantu konkursus, kur finansējuma saņēmējs ir uzņēmēji. VARAM jau drīzumā nodrošinās valsts līdzfinansējumu jaunu darba vietu izveidei. Te būtiski uzsvērt, ka šīs darbavietas būtu gan remigrantiem, gan iekšējiem migrantiem. Valsts budžeta finansējums – 80 tūkstoši gadā katrā plānošanas reģionā. Tā būs tikai daļa no valsts atbalsta pasākuma. Vēl klāt nāktu arī pašvaldības un privātais finansējums.”

Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule pastāstīja gan par piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu Latvijā, gan arī par to, kāda veida informatīvo atbalstu sniedz koordinatori. Diskusijā tika minēts, ka kopš remigrācijas koordinatoru projekta sākuma 2018. gadā, Latvijā ir atgriezušās 1372 ģimenes.

Siguldas biznesa inkubatora vadītāja Gundega Vanaga-Janberga iepazīstināja ar pirmsinkubācijas (PINK) programmu – atbalstu digitalizācijai un inovatīvu produktu izstrādei, kas var būt būtisks palīgs remigrācijas cilvēkiem, ja ir vēlme un degsme kaut ko sākt, bet nav pieredzes. PINK – palīdzēs soli pa solim attīstīt savu biznesa ideju un pārbaudīt tās dzīvotspēju, lai rastos pelnošs uzņēmums. Uzņemšana programmā ilgs līdz 20. martam, un tiks uzņemti 250 dalībnieki.

Diskusijas turpinājumā ar saviem pieredzes stāstiem iesaistījās remigranti-uzņēmēji. Vidzemi pārstāvēja Juris Kozlovskis, SIA “Wolf System” valdes priekšsēdētājs, kurš ilgstoši uzturējies Austrijā, strādājis būvkonstrukciju rūpnīcā un būvprojektos. Viņš atgriezās Latvijā 1995. gadā, šobrīd ir darba devējs cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no Anglijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas. J. Kozlovskis atzīst: “Prakse, kas iegūta ārzemēs ir ļoti noderīga – man kā darba devējam un jebkuram darba ņēmējam. Rietumu pasaulē esam spējuši daudz ātrāk iemācīties tās vērtības, kuras tā 200 gadus ir krājusi. Lielai daļai darba ņēmēju šeit tās joprojām ir svešas, grūti pārmantojamas. Mēs gaidām [atpakaļ] cilvēkus, kuri darba laikā domā, kas nav bieži sastopams Latvijā. Ceru, ka viņi šo praksi aktīvi uzkrāj, strādājot Rietumos. Samērā bieži mēs pie sevis uzņemam pa kādam darbiniekam, kurš ir strādājis ārzemēs. Labās lietas – viņi ir samērā disciplinēti un saprot, ka, kamēr tu esi darbā, tev jādara viss, lai tu būtu ražīgs, ātrs un produktīvs. Viņi diezgan labi izprot darba devēju. To, ka darba devējam ir dažādas konjunktūras svārstības, kāpumi, kritumi, izaugsmes iespējas, rukumi. Latvijā šķiet, ka uzņēmējs ir kā gaisā lidojoša raķete, kas var arvien vairāk un vairāk. Bet uzņēmējs nav nekas cits kā “dabas parādību tulkotājs”. Tāpat mūs piemeklē konjunktūras krīzes, finanšu krīzes. Ir lietas, ar kurām mums kā uzņēmējiem ir grūti sadzīvot. Viņi ir ārkārtīgi prasīgi uz atalgojumu – diezgan pamatoti, jo viņiem šķiet, ka viņi strādās ar atdevi un domājoši.” Uz jautājumu, kā var ieinteresēt cilvēkus, kuri dzīvo ārvalstīs, J. Kozlovskis atbildēja: “Mēs speciāli viņus nemeklējam. Viņi paši kaut kādā brīdī apjauš, ka vērtību kopums, ko piedāvā rietumvalstis, ir materiālo vērtību kopums, kas saprātīgiem cilvēkiem augstāk par 4. vietu vērtību skalā nenostājas. Ģimene, veselība un drošība cilvēkiem vienmēr ir bijusi prioritāte, pēc tam nauda. Gan tiem, kas atgriežas, gan tiem, kas būvniecībā strādā nav nepieciešamo zināšanu un prasmju. Mēs atpaliekam tehniskajā un profesionālajā izglītībā. Tehnisko skolu beidzējiem trūkst trīs lietas: prasmes, iemaņas, disciplīna. Daudzi atnāk no citām profesijām, ierodas no ārzemēm, kur bieži ir strādājuši nekvalificētus darbus.”

Diskusijā Latgali pārstāvēja z/s “Liepkalns” un zīmola “Grikši” īpašniece Jūlija Daņiļina. Saimniecība atrodas Rēzeknes novadā, tajā audzē, fasē bioloģiskos garšaugus, piedāvā dažādus produktus – zaļos griķus, zirņus, šokolādes, makaronus. Viņa pastāstīja: “Mēs esam remigranti. Esam mācījušies, tad strādājuši ārzemēs. Atgriežoties Latvijā, Latgalē, meklējām sevi. Tagad esam veiksmīgi pabeiguši savu remigrācijas procesu. Mums bija nepieciešama remigrācija, lai domātu veselīgi, inovatīvi, jo saprotam inovāciju kā radošu darbību. Mums vajadzēja brīvību, tāpēc esam paši sev darba devēji. Inovācija nepieciešama, jo nevaram dzīvot bez jaunumiem savā dzīvē un apkārtnē. Bija svarīgi strādāt bioloģiski. Izaudzēt graudaugus bez ķīmijas nav tik vienkārši, bet doma, ka mēs nedarām pāri videi, mums dod papildus spēku un enerģiju. Vīrs sešu gadu laikā strauji attīstīja saimniecību no 10 ha līdz 220 ha. Pierādījums – arī lauksaimniecība Latvijā var attīstīties. Es vīram pievienojos pēc diviem gadiem. Sākām viņa izaudzētu ražu pārstrādāt līdz gala produktam. Tad sapratām, ka cilvēki grib braukt pie mums, viņiem patīk redzēt, kā grauds tiek līdz laukam. Sākotnēji viss bija paredzēts eksportam, bet gribējām radīt pievienotu vērtību griķiem. Mēs redzējām un redzam inovāciju. Griķi ir superfūds – audzē daudz, bet pilnvērtīgi neizmanto. Gribējām pārstrādāt griķus, kas ir veselīgs produkts, lai arī dažreiz garlaicīgs. Tāpēc es dibināju savu uzņēmumu un dibinājām zīmolu “Grikši”. Sākām veselīgu griķu uzkodu ražošanu. Tā ir inovatīva tehnoloģija, diedzējot un kaltējot griķus, tiek saglabāts par 30% vairāk vitamīnu. Mērķa klients ir jaunieši. Savukārt “Griķu rezidence”- vieta, kur popularizēs griķus un bioloģisko lauksaimniecību, ilgtspējīgu saimniekošanu, būs izglītojošas programmas bērniem. Remigrantiem ir spēja radīt inovācijas, radīt jaunus procesus, jo viņu redzesloks ir plašāks. Eiropas fondi ir brīnišķīgas iespējas mūsu Latvijā. PINK programma ļoti palīdz, lai saprastu, vai tava ideja ir dzīvotspējīga. Investīcijas piesaistām ļoti aktīvi. Dzimtā zeme palīdz, dod papildus spēju un enerģiju. Grūtību ir daudz, bet tās var pārvarēt. Svarīgs ir ģimenes atbalsts. Vispār nebiju domājusi, ka mācīšos šeit par pārtikas tehnologu. Man bija cita izglītība un cita darbības joma. Procesā tevi atbalsta zinoši cilvēki un tev ir iespēja radīt. Inovācijas bez zinātnes un pētniecības nav iespējamas.”

Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, iepazīstināja ar 2022. gada nogalē veiktā pētījuma secinājumiem inovāciju un digitalizācijas jomā. Pētījuma mērķis – izanalizēt dzīves un darba iespējas reģionos, koncentrējoties uz to, kā tas ietekmē remigrāciju, kādi risinājumi būtu iespējami, lai veicinātu darba vietu izveidi, darba spēka piesaisti, attiecīgi arī remigrāciju, apskatot pašvaldību labo praksi, kas jau šobrīd tiek īstenota. Viņa stāstīja, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir dramatiska. Jau pēc pēdējā remigrācijas viļņa iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 200 tūkstošiem – gandrīz 10 procentiem. Liela daļa – uz remigrācijas rēķina. Kā mazināt remigrāciju? Kā novērst, ka tie kas atgriežas, daļā gadījumu atkal aizbrauc? Lai arī tieši remigrācijas atbalsta pasākumi tiek atzīti par svarīgiem un vajadzīgiem, galvenais faktors, kas noteiks, vai cilvēks neaizbrauks, ir valsts ekonomiskā situācija, nodokļi, nodarbinātības iespējas, algas, sociālās garantijas utjpr. Vēlos labāk nopelnīt, “dzīvot nevis izdzīvot” – procentuāli lielākais faktors. Profesore teica: “Ja skatās uz algu jautājumu, tad šobrīd Latvijā ir ļoti liela atšķirība starp reģioniem. Vislielākās algas ir Rīgas reģionā. Inovācijām var būt ļoti liela nozīme. Inovācijas ir tās, kas uzņēmējam ļaus palielināt darba samaksu. Kamēr novados strādās darbu ar zemu pievienoto vērtību, šīs algas vienkārši nebūs iespējams maksāt. Tikai nozares ar augstām inovācijām un viedām tehnoloģijām ir tās, par kurām jādomā, ja gribam veicināt remigrāciju, tieši augsti kvalificētu speciālistu atgriešanos. Alga ir tikai viens no faktoriem, kādēļ cilvēki atgriežas Rīgā, nevis savā dzimtajā vietā reģionos. Daudzos gadījumos atgriežas Rīgā, jo ir iespēja strādāt savā specialitātē. Reģionos darba devēji nenovērtē viņu zināšanas. Tā ir t.s. “prasmju izniekošana reģionos”. Daudzas no nozarēm ir attīstītas tikai lielajos centros. Līdz ar to tas ir jautājums par reģionālo nevienlīdzību. Nepieciešamību attīstīt un daudzveidīgot nozares un iespējas reģionos. Investīcijas digitālajās tehnoloģijās augsti korelē ar augsti kvalificētu darbinieku nodarbināšanu. Īpaši nozīmīgas ir inovācijas, kas ir balstītas mašīntehnoloģijās (robotizācija un viedās iekārtas), mazāk ir pakalpojumu inovācijas – e-komercija utjpr. Digitalizācija ir atvērusi plašas attālinātā darba iespējas, kas ļauj brīvāk izvēlēties savu darba vietu neatkarīgi no dzīves vietas. Vairāk cilvēkiem ir iespēja pārcelties uz savu dzimto vietu un saglabāt savu augsti pelnošo darbu ārvalstīs, bet dzīvot savā vidē Latvijā. Vai otrādi – dzīvot ārvalstīs ar ģimeni un strādāt uzņēmumā Latvijā, sniedzot savu zināšanu pienesumu. Pašvaldībām vajag uzturēt daudz lielākus kontaktus ar diasporu, patstāvīgi sniegt jaunāko informāciju, saglabāt saikni, aicināt atgriezties un informēt par dažādām iespējām. Kā stimulēt inovācijas un digitalizāciju? Iespējas ir dažādas – būtu vajadzīgs strādāt ar jauniešiem un motivēt viņus uz uzņēmējdarbību (nometnes, hakatoni utjpr.), lai mudinātu uzņēmējdarbīgumu, kas Latvijā vēsturiski tik augsts nav, svarīga ir IKT profesionālā pilnveide reģionos (Riga TechGirls), būtiski ir nodrošināt stabilu interneta savienojumu arī nomaļākās vietās. Ļoti pozitīvu piemēru ir sniedzis LIAA biznesa inkubatori, arī tai skaitā PINK. Attīstīt koprades telpas. Veicināt izglītības iestāžu un inkubatoru sadarbību, kas veicinātu izgudrojumu komercializāciju. Augstskolu sinerģija ar biznesa inkubatoriem. Attīstīt industriālos parkus sadarbībā ar profesionālās un augstākās izglītības iestādēm. Ideāli ir attīstīt klasterus – uzņēmēji un augstskolas, kur idejas kūsā un vārās augstā tehnoloģiskā līmenī. Remigrantiem ir augsts inovāciju potenciāls. Veicināt remigrācijas atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsākšanai vai pārnesei uz Latviju, ir dažādi granti dažādās pašvaldībās uzņēmējdarbībai. Pieredzes apmaiņas pasākumi remigrējušiem un vietējiem uzņēmumiem – zināšanu pārnese vienā un otrā virzienā. Uzņēmēji Latvijā baidās kaut ko mēģināt, jo tūlīt interesi izrāda VID, neļauj uzņēmumam nostabilizēties – nemazina birokrātisko slogu, neatvieglo nodokļu režīmu pirmajos darbības gados. Svarīga ir sadarbība ar uzņēmējiem, vajag uzklausīt uzņēmējus. Uzņēmējiem nepieciešamas konsultatīvās padomes, konferences par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem. ES finansējums ir svarīgs, jāturpina to piesaistīt. Jādomā ilgtermiņā – neviena inovācija nevar rasties tukšā vietā, ja nav darbinieki, kas var ar šīm tehnoloģijām strādāt. Kā attīstīt izglītojošas programmas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, investēt pētniecībā un tehnoloģijās arī valsts līmenī? Pastāv neapmierinātība ar darbinieku apmācībām – profesionālajās mācību iestādēs, augstskolās. Kaut vai vaučeru sistēmā. Nepieciešamas subsīdijas augstas kvalitātes speciālistu piesaistei reģionos. Attīstīt dzīvojamo fondu – lai arī kādi būtu stimulācijas mehānismi, nekas nevar notikt, ja cilvēkiem vienkārši nav kur dzīvot. Jāveicina attālinātā darba iespējas. Digitālā komunikācija ar diasporu. Pašvaldībām jāveido pastāvīga komunikācija ar diasporu, tad arī veidojas uzticēšanās. Svarīgi, lai cilvēki atgriežas jau sagatavojušies. Arī šeit ir jāizmanto digitālās iespējas.”

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa pastāstīja par savu veikto pētījumu, kas saistīts ar remigrantu ģimeņu labsajūtu. Pētījumā meklētas atbildes uz jautājumiem – kā jūtas ģimenes, atgriežoties Latvijā, pēc dzīves ārpus Latvijas, kā ģimenes ievieš inovācijas. Kā tās piedalās domu un vērtību izmainīšanā, nodod savas zināšanas – knowledge transfer, ietekmē izglītības sistēmu, arī savstarpējās attiecības. Šīs ģimenes ir ietekmējušās no mītnes valsts vērtībām, radies cits skats uz dzīvi. Remigranti atgriežas ar gaidām, priekšstatiem, kādai sabiedrībai jābūt. Ja vide, kurā cilvēks atgriežas, nesakrīt ar viņa vērtībām, rodas disonanse. Bieži remigrantiem rodas kultūršoks, jo, dzīvojot ārpus Latvijas, ir pieņemtas citas sabiedrības normas un vērtības. Ja remigrants jūt, ka nespēj aklimatizēties un iejusties, vai viņa bērni nejūtas emocionāli labi jaunajā skolā, apkārtējā vidē, tad ir liela iespēja, ka remigrējošā ģimene emigrēs vēlreiz uz iepriekšējo mītnes valsti vai tās vērtībām līdzīgu valsti. Bieži atgriešanās ir balstīta uz emocijām, ar vēlmi būt pazīstamā un latviskā vidē. Atbalsta pasākumi skolās – individuāli apguves plāni, asistenti/ skolotāju palīgi, mentori utjpr. – ir inovācijas, kas ieviestas skolās tieši beidzamos gados.

Diskusijā dalībnieki vienojās, ka jāvar radīt tādu vidi, kurā remigrantam ir interesanti.  Latvija nav valsts, kur būtu iespēja šauri specializēties. Ir jāiegulda izglītībā, attīstībā, inovācijās – nevis grandiozās, bet vienkāršās.

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv; Astrīda Leščinska, Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, tālr. +371 20349136, astrida.lescinska@lpr.gov.lv.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake@vidzeme.lv