Daudzdzīvokļu māju siltināšana – TOP 10 energoefektīvākās ēkas Latvijā

Mājokļa siltināšana un renovācija ir aktuāls jautājums teju ikvienam iedzīvotājam, kas dzīvo  daudzdzīvokļu mājā. Pēdējais gads iezīmējies ar energoresursu cenu pieaugumu, kas palielināja arī interesi par māju energoefektivitātes uzlabošanu. Pagājušā gada nogalē Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzsāka jaunu valsts atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, kurā tiek iesniegti projekti un māju atjaunošanas process tuvākajos mēnešos tiks uzsākts. Vienlaikus šogad noslēdzas iepriekšējā ES fondu perioda programma, kurā kopumā ar ALTUM atbalstu tiek renovētas vairāk nekā 600 daudzdzīvokļu ēkas, granta veidā no ALTUM piesaistot 157.1 miljonu eiro.

Ēku siltināšana un renovācija nes daudz ieguvumu, sākot ar pievilcīgu un komfortablu dzīves vidi līdz par būtiskam finansiālam ieguvumam. To lieliski apliecina renovāciju jau pabeigušo daudzdzīvokļu māju pieredze. Ar ALTUM atbalstu renovētas vairāk nekā 600 daudzdzīvokļu ēkas, kas palīdz uzlabot dzīves apstākļus vairāk nekā 50 tūkstošiem iedzīvotāju visā Latvijā. Aicinu izmantot jaunās programmas sniegtās iespējas un pieteikt sava mājokļa renovāciju,” uzsver ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

Apkopojot datus par mājām, kas tiek atjaunotas ar ALTUM līdzfinansējumu no ES fondu resursiem, ALTUM izveidojis apskatu par desmit energoefektīvākajām ēkām Latvijā. TOP desmit māju piemēri sarindoti secībā pēc lielākā ietaupījuma pret sākotnējo patēriņu un izmaksu ietaupījuma uz katru kvadrātmetru.

TOP 10 energoefektīvākās ēkas Latvijā:

  1. Ietaupījums 83% māja Siguldā, Lakstīgalas ielā 3, kas pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1960.gadā. Renovācijas ietvaros veikti dažādi atjaunošanas darbi, tostarp pagraba pārseguma siltināšana, logu un pagraba durvju nomaiņa, bēniņu pārseguma siltināšana, fasādes un cokola siltināšana, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēma un siltummezgls, kā arī izbūvēta zibensaizsardzība. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 181.5 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 31.55 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījumu veido 8.9 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/4fadkcvq5n.
  1. Ietaupījums 83% ēka Siguldā, Pulkveža Brieža ielā 24. Māja pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1979.gadā. Renovācijas projekta ietvaros veikta pagraba pārseguma siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa, jumta siltināšana, fasādes un cokola siltināšana, caurbrauktuves siltināšana, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēma un siltummezgls, izbūvēta zibensaizsardzība. Sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 165 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 27.59 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums ir 8.2 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/x3xvg9wsa7.
  1. Ietaupījums 72% ēka Liepājā, E.Veidenbauma ielā 2A, kas pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1960.gadā. Veiktie darbi: siltināts pagraba pārsegums, nomainīti logi un ārdurvis, siltināts jumts, fasāde, cokols un caurbrauktuve, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēma un siltummezgls, izbūvēta arī zibensaizsardzība. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bija 118.21 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 32.54 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 3.9 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/n7uq9qnffm.
  1. Ietaupījums 71% – ēka Talsos, Bētiņu ielā 4. Ēka pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1982.gadā. Renovācijas laikā veikta pagraba pārseguma siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa, bēniņu pārseguma, fasādes un cokola siltināšana, uzstādīti pieplūdes vārsti,  pārbūvēta apkures sistēmas un siltummezgls, kā arī aukstā un karstā ūdensapgādes sistēma. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 169.3 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 49.55 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 6.2 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/bbuy9hehp2.
  1. Ietaupījums 71% – māja Siguldā, Institūta ielā 10. Ēka pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1979.gadā. Renovācijas projekta ietvaros veikta pagraba pārseguma siltināšana, nomainīti logi un ārdurvis, siltināti bēniņu pārsegums, fasāde un cokols, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures, aukstā un karstā ūdens sistēmas, ierīgkota zibensaizsardzība. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 159 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 45.63 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 5.8 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/t73hbp436g.
  1. Ietaupījums 71% – māja Vecumniekos, Rīgas ielā 33. Ēkā veikta pagraba pārseguma siltināšana, nomainīti logi un ārdurvis, siltināti bēniņi, fasāde un cokols, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēma. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 159.19 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 46.66 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 5.7 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/z4b2kvy954.
  1. Ietaupījums 70% – māja Pūrē, Pūres ielā 22, kas pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1974.gadā. Projekta ietvaros veikta pagraba pārseguma siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa, bēniņu pārseguma siltināšana, fasādes un cokola siltināšana, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēma, karstā un aukstā ūdens sistēma, kā arī kanalizācijas sistēma. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 177.87 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 53.50 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 4.8 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/5xanqwgkpd.
  2. Ietaupījums 70% – ēka Bauskas novada, Īslīces pagasta, Bērzkalnos, Bērzkalni 11. Ēka pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1984.gadā. Renovācijas projekta ietvaros veikta pagraba pārseguma siltināšana, logu nomaiņa, jumta siltināšana, fasādes un cokola siltināšana, uzstādīti pielūdes vārsti. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 136.2 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 40.37 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 0.1 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/uwgmfwyny8.
  3. Ietaupījums 70% – māja Saldū, Rīgas ielā 18, kas pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1970.gadā. Veikti dažādi atjaunošanas darbi – pagraba pārseguma siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa, bēniņu pārseguma siltināšana, fasādes un cokola siltināšana, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures un siltummezgla, karstā un aukstā ūdens sistēmas pagraba telpās, uzstādīta zibensaizsardzība. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 119.3 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 36.16 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums ir 3.8 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/xfxy2tykyp.
  1. Ietaupījums 70% – ēka Jūrmalā, Zigfrīda Meierovica prospektā 9, kas pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1971.gadā. Veikta otrā stāva pārseguma siltināšana, logu nomaiņa un fasādes siltināšana. Sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 79.4 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 23.46 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 2.4 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi. Projekta pirms un pēc foto pieejami failiem.lv/u/fhwffu8tqq.

ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, kas noslēdzās šogad, kopumā tiek atjaunotas 623 ēkas. Visvairāk jeb 49.8% projekti realizēti Rīgā un Pierīgā, no kuriem Rīgā – 15.3%. Otrajā vietā ierindojas Kurzeme ar 20.9%, savukārt trešajā vietā ir Vidzeme – 17%. Ievērojami zemāka interese bijusi Zemgalē – 8.7%, kā arī Latgalē – 3.7%.

Pagājušā gada nogalē uzsāktā jaunā programma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai tiek finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda un tās pieejamais finansējums ir 57,2 miljoni eiro. Programma paredz segt līdz 49% no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa. Atlikušo finansējuma daļu iedzīvotāji var aizņemties no komercbankām aizdevuma veidā vai izmantot mājas uzkrājumus. Lai saņemtu atbalstu, projektam jāsaņem bankas vai, gadījumā, ja banka aizdevumu nepiešķir, ALTUM aizdevumu vismaz kapitāla atlaides apjomā. Bankas aizdevumam iespējams saņemt arī ALTUM garantiju.

Par ALTUM

Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū – biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. ALTUM saņēma Nasdaq Baltic Awards 2019 balvu nominācijā “Biržas gada notikums Latvijā”.

Papildu informācija: Sandra Eglīte, ALTUM sabiedrisko attiecību vadītāja, T: 26577810, sandra.eglite@altum.lv