8. – 10. septembrī visā Latvijā norisināsies ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas
“Ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi kopš Eiropas kultūras mantojuma dienu radīšanas. Šī skaistā, mantojuma ideālus vienojošā tradīcija ik gadu septembrī iekustina vairāk nekā 20 miljonu cilvēku prātus, dodot piepildījumu Eiropas identitātes labākai izpratnei. Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Latvija katru gadu, jau kopš 1995. gada, izvēlas kādu nozīmīgu tēmu, cenšoties sniegt pozitīvas pārsteiguma sajūtas, atvērt vērtīgu un iedvesmojošu objektu durvis, stiprināt zināšanas, un nepazaudēt pieredzi. 2023. gada mantojuma dienu tēmas izvēlē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes prioritārais uzdevums ir pievērst īpašu uzmanību Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas simtgadei, savukārt pārvalde pati atzīmēs savas pastāvēšanas 35 gadu jubileju.”
Juris Dambis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs
Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā visā Latvijā apmeklētājiem būs pieejamas vairāk nekā 60 kultūras mantojuma vietas.
Pasākumu klāsts paredzēts visdažādākajām gaumēm. Apmeklētāji varēs gan izkustēties ekskursijās iekštelpās un ārā – aplūkot pagrabus vai uzkāpt torņos, izstaigāt pilskalnus arheologu pavadībā, arī piedalīties orientēšanās sacensībās un doties pārgājienā vai velo braucienā. Tiem, kuri labprātāk bauda un izzina kultūru mierīgi, pieejamas lekcijas, koncerti un publiskas diskusijas, arī ekskluzīva iespēja sarunāties ar aizrautīgiem kultūras pieminekļu īpašniekiem. Tāpat varēs izpētīt izstādes, apmeklēt vairāku konfesiju dievkalpojumus, iepazīt dažādu reliģiju kultūras mantojumu, baudīt mākslu gan muižās, gan baznīcās, gan pilīs un muzejos. Visaptverošs ir arī pasākuma tēmu – mantojuma aizsardzības sistēmas simtgades – atspoguļojošo objektu kopums: apmeklētāji varēs iepazīst gan industriālo mantojumu, gan arī arhitektūras, mākslas, arheoloģisko, vēstures un pilsētbūvniecisko mantojumu. Ikkatrs no objektiem reprezentē daļu no kultūras pieminekļu aizsardzības Latvijā vēstures, tas stāsta par vērtību atpazīšanu un neatlaidīgu darbu to saglabāšanā. Eiropas kultūras mantojuma dienas sniedz iespēju iepazīt vēl nezināmo un arīdzan palūkoties jaunām acīm uz jau zināmām un it kā labi pazīstamām vietām.
Plašāk ar programmu iespējams iepazīties sadaļā: Eiropas kultūras mantojuma dienas 2023 Katrs no pasākumā iesaistītajiem objektiem programmu plāno individuāli un apmeklējuma laiki atšķiras. Daļā no aktivitātēm nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, tāpēc aicinām interesentus jau laikus iepazīties ar piedāvājumu.
Cilvēkiem, kur vēlas izzināt kultūras mantojumu un tā aizsardzības vēsturi Latvijā padziļinātāk, noteikti jāiepazīstas ar ikgadējo Eiropas kultūras mantojumu dienu bukletu, kas pieejams Eiropas kultūras mantojuma dienu izdevumi, kā arī pasākuma laikā jānāk ciemos uz Trīs Brāļiem – vietu, kur mājo mantojuma aizsardzība.
Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 pasākumi Latgalē. Pasākumu programma vēl tiek precizēta.
Pils iela 8, Lūznava, Lūznavas pagasts, Rēzeknes novads
9. septembrī
10.00 – 18.00 Lūznavas muižas atvērto durvju diena no plkst. (ieeja muižā bez maksas)
12.00 Ekskursija Lūznavas muižā
13.00 Lekcija “Jaunais Eiropas “Bauhaus””, tikšanās ar Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunktu vadītāju Latvijas Arhitektu savienības pārstāvi Ievu Zībārti par programmas virzību Latvijā un Eiropā, par labās prakses piemēriem un programmas iespējām, aktīvā arhitektūras mantojuma lomu vietas ilgtspējas kontekstā
11.00 – 17.00 Zīmola MAYRA POP UP veikals
17.00 LKA tradicionālās dziedāšanas grupas SAUCĒJAS un gruzīnu sieviešu folkloras grupas NANINA koncerts.
Slutišķi, Naujenes pagasts, Augšdaugavas novads
Slutišku vecticībnieku sādža ir viens no unikālākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Latvijā. Mūsdienās Slutiški valsts kultūrtelpā ir neatņemama, stabila vērtība. Tomēr der atcerēties skarbos vēsturiskos notikumus, kad varējām Slutišku sādžu neglābjami zaudēt uz visiem laikiem. Sādžā 20. gadsimta 80. gados plānotā Daugavpils HES būvniecība radīja daudzas postošas izmaiņas – vairākas saimniecības tika nojauktas vai pamestas. Kad draudi sādžas pastāvēšanai bija šķietami zuduši, vecajām ēkām sāka velties pāri jauno īpašnieku aktīvie centieni visu uzlabot un pārveidot. Ar pašvaldības un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (tobrīd – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) iniciatīvu tika panākts, ka 2016. gadā Slutišku sādžai piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu. Statuss pavēra jaunas un plašas iespējas kultūras mantojuma saglabāšanā, kultūrvēsturisko vērtību izcelšanā un sādžas attīstībā, piesaistot ekspertus, pieredzējušus speciālistus un zinātniekus, izmantojot valsts un Eiropas Savienības fondu finansējumu. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: B. Madelāne)
10. septembrī
“Nosargāt caur gadsimtiem”
Atzīmējot Eiropas Kultūras mantojuma dienas, veltītas kultūras mantojuma pieminekļu aizsardzības simtgadei bezmaksas ekskursijas ar gidu ārpusmuzeja ekspozīcijās Slutišķos
atvērto durvju diena un divas ekskursijas 11.00 un 15:00
Kultūras laukums 6, Viļāni, Rēzeknes novads
18. gadsimta vidū un otrajā pusē celtais un līdz mūsdienām daļēji saglabājies Viļānu baznīcas un klostera ansamblis ir viens no retajiem šāda veida arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Klostera apbūve raksturo garīgo ordeņu ēku celtniecības noteiktu būvtipu – konventu. Baznīca ar proporcionāli izsvērto fasādes veidojumu un atturīgo apjomu plastiku sasaucas ar Viļņas vēlā baroka arhitektūras skolas mantojumu. Kultūras pieminekļa vēsture ir traģiska. 1989. gadā Viļānu klostera un katoļu baznīcas kompleksu atguva mariāņi. Izveidojot pozitīvu, uz rezultātu vērstu sadarbību ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, vairāku gadu desmitu garumā veikti apjomīgi izpētes, restaurācijas, atjaunošanas un labiekārtošanas pasākumi, akcentējot kultūras pieminekļa unikalitāti un vērtību kultūras mantojuma aizsardzības sistēmā. Viļānu katoļu baznīcas un klostera komplekss ir vairāku gadsimtu traģisko vēstures lappušu liecinieks. Īpašniekam respektējot kultūras mantojuma saglabāšanas filozofijas pamatnostādnes, kultūras piemineklis ir kļuvis par vietas identitātes un attīstības simbolu un sakrālā tūrisma objektu, ko ik gadu apmeklē 30 000–40 000 svētceļnieku no Latvijas un ārzemēm. Kultūras piemineklis, to prasmīgi uzturot un darbībā akcentējot tā nozīmīgumu, ir kļuvis par spēcīgu apkārtējās telpiskās vides estētikas simbolu ar garīgu, kultūras, sociālo un ekonomisko vērtību. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: V. Platpīre)
10. septembrī
9.00 dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma ekskursija.
Siņicina iela 4, Rēzekne
Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ikonas ir nozīmīgi vecticībnieku glezniecības kanoniskajās tradīcijās veidoti darbi, kas labi raksturo Latgales lokālās īpatnības un novada 20. gadsimta sākuma darbnīcu profesionālo meistarību. Graujoši negatīvās nozagto un nelikumīgi izrakto kultūras priekšmetu statistikas kontekstā Ismeru ikonu veiksmes stāsts 2011. gadā aktualizēja Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas un Latvijas tiesību aizsardzības sektora pilnveidošanas nepieciešamību, lai samazinātu kultūras priekšmetu nelegālo apriti. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: E. Princova)
8. septembrī, 12.00 – 14.00
9.septembrī, 10.00 – 12.00
Atvērto durvju dienas. Draudzes priekšsēdētājs Vladimirs Nikonovs stāstījums par lūgšanu nama vēsturi, ikonām, kapsētu, muzeju
Baznīcas iela 2A, Krāslava, Krāslavas novads
Krāslavas katoļu baznīca ir nozīmīgs 18. gadsimta Inflantijas garīgais centrs, viens no ievērojamākajiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem objektiem Latgales dienvidu daļā. Krāslavas katoļu baznīcas saglabāšanas un atjaunošanas piemērs ir izcils apliecinājums kultūras mantojuma speciālistu starptautiskās sadarbības iespējām un kultūras mantojuma saglabāšanas filozofijas izpratnei gan Latvijā, gan visā Eiropā. Dievnams ir saglabājis savu sākotnējo funkciju, vienlaikus pievēršot lielu uzmanību un rūpes tajā esošā starptautiski nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai, kas ļauj šo dievnamu vērtēt plašākā Eiropas kultūras mantojuma kontekstā. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu bukleta 2023, autore: Dz. Bukeviča)
9. septembrī
18.30 – EKMD atklāšana- uzruna
Ērģeļu mūzikas koncerts
Varšavas iela 28, Daugavpils, ieeja no Ludzas ielas puses
Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu rūpnīca ieguva salīdzinoši nesen, bet nepilnu 10 gadu laikā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes līdzdalību un valsts finansiālo atbalstu ir notikuši regulāri ēkas atjaunošanas darbi. Pašreiz Daugavpils skrošu rūpnīca ir ne tikai vieta, kur iepazīties ar vienīgo apmeklētājiem atvērto munīcijas rūpnīcu Baltijas valstīs, bet arī novērtēt 19. gadsimta industriālās arhitektūras specifiku – pilsētas augstākajā vietā celto 28 metrus augsto ķieģeļu mūra torni ar tā autentisko iekārtojumu. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: B. Madelāne)
9. septembrī
10.00 – 14.00 atvērta Daugavpils skrošu rūpnīcas vēsturiskā daļa un skrošu liešanas tornis, ekspozīcija par rūpnīcas vēsturi un skrošu liešanas torņiem pasaulē.
Krāslavas iela 5, Rēzekne
Rēzeknes sinagoga, kas bija ne tikai vieta lūgšanām, bet arī mācību māja, kur studēts Talmūds, pateicoties pieminekļa statusam (valsts aizsardzības Nr. 5779), mūsdienās turpina pastāvēt kā kultūrvieta. Tajā tiek turpinātas ebreju tradīcijas, te notiek arī koncerti un izvietota digitāla ekspozīcija. Tautā par Zaļo sauktā sinagoga ir viena no retajām saglabātajām koka guļbūves ēkām Baltijas reģionā, tipoloģiski tuva Lietuvas reģiona sinagogām. Rēzeknes Zaļā sinagoga ir apliecinājums tam, ka kultūras pieminekļa statuss pat šķietami bezcerīgā stāvoklī var izglābt no vērtību neatgriezeniskas iznīcināšanas, turklāt kļūt par platformu, kurā notiek mantojuma nozares profesionāļu un institūciju sadarbība, meklējot risinājumus.(Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu bukleta, autore: I. Juškāne)
9. septembrī
11.00 – 16.00 Rēzeknes Zaļā sinagoga aicina apmeklētājus uz Kultūras mantojuma dienu aktivitātēm.
Apmeklētājiem tiks piedāvāts sinagogas restaurētās telpas iepazīt gan individuāli, gan grupās. Lūgšanu zālē varēs apskatīt restaurētā sakrālā koka ansambļa trīs daļas – Toras skapi, bimā – lūgšanu vietu un amudu. Katrā no šīm daļām ir gan interesanti artefakti – atradumi restaurācijas gaitā, gan dāvinājumi no Rēzeknes ebreju privātkolekcijām. Lūgšanu zāles centrā īpaša vieta – nolietoto tīstokļu un grāmatu glabātuve – geniza, kuru atklāja un apzināja tieši restaurācijas darbu procesā.
Apmeklētāji varēs apskatīt arī Macu cepšanas telpu, kurā izvietota ebreju svētku sakrālo priekšmetu izstāde, kā arī otrā stāva lūgšanu telpas digitālo un vēsturisko ekspozīciju.
12.00 apmeklētāji tiks infomēti par Zaļās sinagogas restaurācijas projekta norisi, atklājot sinagogas septiņus noslēpumus. Bet uz ekrāna tiks demonstrēti videosižeti par restaurācijas procesu. Aktīvākajiem interesentiem tiks piedāvāta interaktīvā izziņas spēle “Ieraugi, atrod, pamani!”, bet kā balva – kāds gardums no ebreju tradicionālās virtuves.
1.maija iela 30, Ludza, Ludzas novads
Ludzas Lielā sinagoga – celtne, kuras atjaunošana atklāj ne tikai Latvijas vēstures baismākās lappuses un sabiedrības attieksmi pret koku kā būvmateriālu, tā ir arī nozīmīgs notikums Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas vēsturē. Atjaunotā ēka ir cieņas apliecinājums vietas identitātei, sadarbībai, saglabātajām vērtībām un profesionāli godprātīgai attieksmei. Kā nu jau par valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekli (valsts aizsardzības Nr. 8948) izteicies arhitekts un arhitektūras restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms, tā “uz Latvijas kultūras mantojuma skatuves pēkšņi “uznira no nekurienes” 2013. gadā”. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: I. Juškāne)
8.septembrī, 11.00 – 15.00
9. septembrī 10.00 – 14.00
Atvērta apskatei bez maksas.
Šogad savu simtgades jubileju svin Latvija kultūras aizsardzības sistēma. Līdz ar to Daugavpils cietoksnī Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma būs: Daugavpils cietokšņa kultūras mantojuma saglabāšanas aktuālākie jautājumi, problēmas un labas pieredzes risinājumi un piemēri.Tematiskās ekskursijas Daugavpils cietoksnī sadarbībā ar Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina centru.
Vietu skaits grupās ir ierobežotsPieteikties ekskursijām un diskusijai ir iespējams zvanot pa tālr.: +371 65424043; +371 28686331 vai rakstot uz cietoksnis@daugavpils.lv. vai mailto.cietoksnis@daugavpils.lv. Vietu skaits ir ierobežots.
Teritorijas ap Lubāna ezeru
Neraugoties uz ilgstošajiem ezera līmeņa regulēšanas darbiem un dabisko ūdenstilpju pārveidošanu, Lubāna ezera apkārtne ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām arheoloģiskā mantojuma vietām ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā. Pirmie cilvēki šajā teritorijā ieradās pirms 11 000 gadu, sekojot ziemeļbriežu bariem. Te izveidojās viena no akmens laikmetā plaši apdzīvotām teritorijām. Gadu tūkstošu laikā dabas apstākļi (teritoriju applūšana) sekmēja seno dzīvesvietu kultūrslāņa un unikālo arheoloģisko senlietu saglabāšanos līdz mūsdienām. Mūsdienās Lubāna ezers atrodas dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, kas iekļauts Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā – un nodrošina vienotu dabas un kultūras vērtību aizsardzību. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: E. Lūsēna)
Pieejams apskatei: Lubānas mitrāja informācijas centrs atvērts, pieejami velomaršrutu bukleti par Lubānas mitrāja dabas un kultūrvēsturiskajām vietām. Darba laiks: Piektdien: 10:00 – 18:00; Sestdien: 10:00 – 18:00; Svētdien: 10:00 – 18.00
Lubānas mitrāja informācijas centrs, adrese: “Aiviekstes hidromezgls”, Ošupes pag., Madonas novads
Kalna iela 2, Sakstagals, Sakstagala pagasts, Rēzeknes novads
9. septembrī
10.00 – 14.00 muzejs atvērts apmeklētājiem.
11.00 pasākums “Fotogrāfija mums stāsta” (stāsts par memoriālo māju, būs apskatāma fotogrāfija, kurai ir 100 gadi). Pasākumā piedalās folkloras kopa “Kolnasāta”.
