6. Latvijas Lauku kopienu parlamentā tika uzsvērta cilvēku atgriešanās nozīme lauku attīstībā

No 14. līdz 16. jūnijam Ērgļos, Madonas novadā tika aizvadīts 6. Lauku kopienu parlaments, kuru rīkoja biedrība “Latvijas Lauku forums”. Tā bija daudzveidīga platforma viedokļu apmaiņai un pieredzes stāstiem par lauku kopienām novados, nacionālā un Eiropas mērogā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 300 dalībniekus no visiem Latvijas reģioniem un arī no ārvalstīm.

Lauku kopienu parlamenta mērķis bija izzināt daudzveidīgas metodes un sekmēt rīcības maiņu lauku un reģionu viedās attīstības virzienā, vietējās vajadzībās un mūsdienu iespējās balstītus proaktīvus un pārnozariskus risinājumus kvalitatīvas dzīves nodrošinājumam lauku kopienām.

Trīs dienu garumā 16 darba grupās un 6 diskusijās Kopienu parlamenta dalībnieki aktualizēja un analizēja konkrētus īstenošanas procesus, analīžu un pētījumu rezultātus, esošās prakses Latvijā un citās Eiropas valstīs un nepieciešamās rīcības, lai radītu pārmaiņas, kas sekmētu pozitīvu ietekmi uz lauku teritoriju izaicinājumiem, īpaši, iedzīvotāju skaita sarukšanas, ekonomikas stagnācijas, pakalpojumu pieejamības un kvalitātes samazināšanās lauku teritorijā.

Lauku kopienu parlamenta laikā par lauku attīstību diskutēja praktiķi, pētnieki, politikas veidotāji, akadēmiķi, uzņēmēji, aktīvisti un dažādu kopienu pārstāvji.

 

 

Eiropas Parlamenta deputāte, profesore, ekonomikas doktore Inese Vaidere uzsvēra, lai noturētu izaugsmi un vairotu ikkatra labklājību, jāspēj vispirms pašiem novērtēt to, kas mums ir un ko mēs varam: “Nekas nenotiek šajā pasaulē bez cilvēkiem un iniciatīvas. Mūsu cilvēki ir ar milzīgu iniciatīvu. Kaut arī mums pašiem nav dabas bagātību, mums ir cilvēki. Latvijas jaunieši ir vistalantīgākie, mums ir jāizmanto mūsu “gaišās galvas” un mūsu enerģija. Mēs esam lieliska, apbrīnojama tauta, tas mums ir jāsaprot un jāatceras. Mana aizraušanās ir mans darbs un mans iedvesmas avots ir  mana dzimtene, mani cilvēki. Tos, kas ir aizbraukuši, viņiem ir jābrauc mājās. Te ir liels darbs mūsu valdībai, panākt, ka cilvēki, kuri grib atgriezties, lai viņi justos gaidīti, lai viņiem būtu darbs, lai palīdz, kur apmesties. Latvija tiešām ir labākā vieta, kur dzīvot.

VARAM valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits atzina, ka atšķirības starp reģioniem pastāv, tomēr norādīja: “Mums ir liels progress. Pēdējo trīs gadu laikā IKP Latgalē ir audzis par 11%, savukārt Rīgā par 3%. Latvijā ilgstoši ir bijusi emigrācija prom no reģioniem, šī tendence pamazām mainās, jo cilvēki atgriežas radot pozitīvu migrācijas bilanci. Ir jāturpina uzsāktie darbi un jāizmanto iespējas, ko dažādos plānošanas instrumentos ir ieplānojušas dažādas ministrijas. Arī VARAM atslēgas vārds ir uzņēmējdarbība – ja ir darba vieta un darba alga, tad cilvēki atgriežas. Mums ir pietiekami plašs finansējums, 277 miljoni eiro,  pašvaldību projektiem, infrastruktūrai, komersantiem, tāpēc ir ļoti svarīga kopienu un uzņēmēju  sadarbība ar pašvaldību, lai tos realizētu.”

Parlamenta dalībnieki izvirzīja rīcības nākamajiem diviem gadiem, skarot šādas tēmas:

  1. Pilsoniskās vienošanās ceļš, kas jāīsteno ieviešot nozīmīgas reformas un izmaiņas publisko pakalpojumu tīklā.
  2. Atbildīga, koordinēta un mērķēta virzība. Rīcību un mērķu īstenošana, nosakot atbildīgos.
  3. Izpratnes maiņa par mijiedarbošanos starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Spiediens kopienu līdzdalības veicināšanai.
  4. Iedzīvotāju padomes kā daudzmērķu rīks. Izaugsmei, identitātei, ilgtspējai.
  5. Caur darīšanas pieredzi uz cieņu un vērtību izpratni, sekmējot mazaizsargāto grupu, neuzklausīto, apātisko un citu daudzkārt nesasniegto iedzīvotāju iesaisti.
  6. Līdzvērtīga dažādu iesaistīto pušu iesaiste un kopīgas sadarbības platformas izveide bērnu ēdināšanas ekosistēmas transformācijai.
  7. Bioreģioni ilgtspējīgai rīcībai.
  8. Līdzatbildīgu telpu veidošana – vieta kā telpa rīcībai un identitātes spēcināšanai, kā arī atvērtas un kopienu aktivitātēm pieejamas fiziskās vietas.
  9. Pilsoniskā sabiedrība kā ilgtermiņa horizontāla, ne sektoriālā prioritāte. Finansiāls un arī cilvēkresursu ieguldījums sabiedrības iesaistei, spēcināšanai un .
  10. Vīzijā, ne reaģēšanā balstīta politika. Kopienu drošība krīzēs un noturībspēja, pielāgojoties un reaģējot uz globāliem izaicinājumiem.
  11. Teritorijas vajadzībās balstīti risinājumi un attīstības pieejas. LEADER pieejas īstenošana ar nozīmīgu pievienotu vērtību un multifondiem īstenošanā.

Biedrība “Latvijas Lauku forums” ir nacionāla mēroga organizācija, kas apvieno vairāk nekā 80 organizācijas visos reģionos. LLF misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības.