Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst: Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumu par plānu, kā samazināt gāzes pieprasījumu, lai ES būtu gatava piegādes samazinājumiem

Teju puse dalībvalstu jau pieredzējušas gāzes piegādes samazinājumu, un pastāv risks, ka Krievija gāzes piegādes ES varētu samazināt vēl vairāk, jo Kremlis gāzes eksportu izmanto kā ieroci.  Tūlītēja Eiropas rīcība samazinās gan risku, gan izmaksas, ar ko mēs saskarsimies, ja piegādes tiks samazinātas vēl vairāk vai pat tiks pilnībā pārtrauktas. Šāda rīcība arī stiprinās Eiropas energoapgādes noturību.  

Tāpēc Komisija šodien nāk klajā ar jaunu leģislatīvu rīku un Eiropas gāzes pieprasījuma samazināšanas plānu, ar kura palīdzību līdz nākamā gada pavasarim Eiropā gāzes izmantojumu varēs samazināt par 15 %. Gāzes taupīšanas pasākumus var un vajadzētu veikt visiem patērētājiem, publiskās pārvaldes iestādēm, mājsaimniecībām, publisko ēku īpašniekiem, elektroenerģijas piegādātājiem un rūpniecībai. Bez tam Komisija paātrinās darbu pie piegāžu diversifikācijas, kas ietver arī kopīgu gāzes iepirkumu; tas stiprinās ES iespējas rast alternatīvus gāzes piegādes avotus.

Komisija, pamatojoties uz Līguma 122. pantuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV•••, ir sagatavojusi priekšlikumu par jaunu Padomes regulu par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem. Jaunajā regulā visām dalībvalstīm nosprausts mērķrādītājs laikā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. martam pieprasījumu pēc gāzes samazināt par 15 %. Turklāt jaunā regula Komisijai dotu iespēju pēc apspriešanās ar dalībvalstīm aktivizēt Savienības trauksmes brīdinājumu par piegādes drošību, kas visām dalībvalstīm uzliktu pienākumu samazināt pieprasījumu pēc gāzes. Savienības trauksmes brīdinājumu var aktivizēt, ja pastāv nopietns gāzes nepietiekamības risks vai ir ārkārtīgi augsts pieprasījums pēc gāzes. Dalībvalstīm līdz septembra beigām vajadzētu atjaunināt savus ārkārtas rīcības plānus, norādot, kā tās plāno sasniegt samazināšanas mērķrādītāju, un pēc tam reizi divos mēnešos tām par panākto progresu jāziņo Komisijai. Dalībvalstīm, kuras lūgs gāzes piegādes solidaritātes mehānisma palīdzību, būs jāuzrāda, kādus pasākumus tās veikušas, lai samazinātu iekšzemes pieprasījumu.

Lai palīdzētu dalībvalstīm panākt vajadzīgo pieprasījuma samazinājumu, Komisija ir arī pieņēmusi Eiropas gāzes pieprasījuma samazināšanas plānu, kurā izklāstīti koordinētas pieprasījuma samazināšanas pasākumi, principi un kritēriji. Plāns fokusējas uz gāzes aizstāšanu ar citiem kurināmajiem un vispārēju energotaupību visās nozarēs. Tā mērķis ir nodrošināt netraucētu piegādi mājsaimniecībām un būtiskiem lietotājiem, piemēram, slimnīcām, kā arī industrijām, kurām ir izšķirīga nozīme ekonomikai būtisku produktu un pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī ES piegādes ķēžu un konkurētspējas ziņā. Plānā dalībvalstīm sniegtas vadlīnijas par to, kas jāņem vērā, plānojot piegādes apcirpšanu.

Vasarā ietaupītā enerģija lieti noderēs ziemā

Ja šovasar aizstāsim gāzi ar citu kurināmo un taupīsim enerģiju, varēs uzkrāt vairāk gāzes ziemai. Tūlītēja rīcība palīdzēs samazināt negatīvo ietekmi uz IKP un izvairīties no neplānotām darbībām vēlākā krīzes situācijā. Agrīna rīcība arī nozīmē, ka pūliņi būs vienmērīgi sadalīti laikā, tiks mazināti tirgus saspīlējumi un cenu svārstīgums, kā arī būs iespējams rūpīgi izstrādāt mērķorientētus un izmakslietderīgus pasākumus rūpniecības aizsardzībai.

Komisijas ierosinātais gāzes pieprasījuma samazināšanas plāns tapis apspriedēs ar dalībvalstīm un nozari. Ir daudz un dažādu pasākumu, kas palīdzētu samazināt pieprasījumu pēc gāzes. Apcirpšanu dalībvalstīm vajadzētu apsvērt tikai pēc tam, kad tās ir ņēmušas talkā visas kurināmā aizstāšanas iespējas, neobligātās ietaupījumu shēmas un alternatīvos enerģijas avotus. Ja iespējams, priekšroka dodama atjaunīgiem energoresursiem vai tīrākiem, mazāk oglekļietilpīgiem vai piesārņojošiem variantiem. Tomēr īslaicīgi var būt nepieciešams pārslēgties uz kodolenerģiju vai enerģijas ieguvi no oglēm vai naftas, taču nedrīkst pieļaut ilgtermiņa oglekļiesīksti. Riskus sabiedrībai un ekonomikai var mīkstināt tirgū balstīti pasākumi. Piemēram, dalībvalstis varētu ieviest izsoles vai konkursa sistēmas, kuras rūpniecību stimulētu samazināt enerģijas patēriņu. Saskaņā ar Komisijas šodien pieņemto grozījumu valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējumāMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN••• dalībvalstis var piedāvāt palīdzību.

Vēl viens svarīgs energotaupības pīlārs ir samazināta siltumapgāde un aukstumapgāde. Komisija mudina visas dalībvalstis sākt kampaņas, kuras vairotu sabiedrības izpratni par vajadzību panākt plaša mēroga samazinājumus siltumapgādē un aukstumapgādē, un īstenot ES energotaupības plānuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV•••, kurā aprakstīti dažādi īstermiņa ietaupījumu varianti. Lai rādītu piemēru, dalībvalstīm ir tiesības prasīt mērķtiecīgus siltumapgādes un aukstumapgādes samazinājumus publisko iestāžu izmantotajās ēkās.

Pieprasījuma samazināšanas plāns arī palīdzēs dalībvalstīm neaizsargājamo patērētāju grupās identificēt un prioritizēt pašus kritiskākos lietotājus vai iekārtas, novērtējumam par pamatu izmantojot vispārējus ekonomiskus apsvērumus un šādus kritērijus:

•  kritiskums sabiedrībai: te runa ir par tādām nozarēm kā veselība, pārtika, drošums, drošība, rafinēšana un aizsardzība, kā arī vides pakalpojumu sniegšana;
• pārrobežu piegādes ķēdes: tās ir nozares vai industrijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus, kuri ir kritiski svarīgi netraucētai ES piegādes ķēžu darbībai;
• iekārtu sabojāšanās: nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka iekārtas nevar ražošanu atsākt bez būtiskiem kavējumiem, remonta, regulatīvā apstiprinājuma un apjomīgām izmaksām;
• gāzes samazināšanas iespējas un produktu/komponentu aizstāšana: kādā mērā industrijas var pāriet uz importētiem komponentiem/produktiem un kādā mērā pieprasījumu pēc produktiem vai komponentiem var apmierināt ar importu.

Konteksts. Ko ES ir darījusi enerģijas piegādes drošības labā

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Komisija nolūkā pēc iespējas drīz izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā pieņēma plānu “REPowerEU”. Šajā plānā ir izklāstīti pasākumi, kas aptver enerģijas piegādātāju diversifikāciju, enerģijas taupīšanu un energoefektivitāti, kā arī paātrinātu atjaunīgās enerģijas plašu ieviešanu. Turklāt ES ir pieņēmusi jaunu tiesību aktu, kurā noteikts pienākums ES pazemes gāzes krātuves līdz 2022. gada 1. novembrim uzpildīt līdz 80 % no ietilpības, lai nodrošinātu apgādi nākamajā ziemā. Šajā sakarā Komisija ir veikusi padziļinātu pārskatu par valstu sagatavotības plāniem rīcībai būtisku piegādes traucējumu gadījumā.

Komisija ir izveidojusi ES Enerģētikas platformu, ar kuras palīdzību paredzēts enerģijas pieprasījumu agregēt reģionālā līmenī un nākotnē atvieglot gan gāzes, gan zaļā ūdeņraža kopīgu iepirkumu; platforma nodrošinās pēc iespējas optimālu infrastruktūras izmantošanu, panākot, ka gāze plūst tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga, un palīdzēs vienoties ar starptautiskajiem piegādes partneriem. Platformu jau izmēģinājušas piecas reģionālas dalībvalstu grupas, un tās darbības atbalstam Komisijā ir izveidota īpaša darba grupa. ES ir izdevies diversificēt gāzes piegādes, no Krievijas importētās gāzes vietā vairāk importējot LNG un cauruļvadu gāzi no citiem piegādātājiem. 2022. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā par 21 mljrd. m³ pieauga sašķidrinātās dabasgāzes imports no valstīm, kas nav Krievija. Par 14 mljrd. m³ pieauga arī cauruļvadu gāzes imports no Norvēģijas, Azerbaidžānas, Apvienotās Karalistes un Ziemeļāfrikas.

ES jau krietnu laiku pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā ir strādājusi, lai veidotu tīru un savstarpēji savienotu energosistēmu, kuras galvenie pīlāri ir lielāks iekšzemē ražotas atjaunīgās enerģijas īpatsvars, pakāpeniska atteikšanās no importēta fosilā kurināmā un savienojumi un solidaritāte starp dalībvalstīm piegādes pārtraukumu gadījumā.

ES enerģijas piegādes drošību stiprina Eiropas zaļais kurss un pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuri paredz, ka pakāpeniski jāpanāk neatkarība no fosilajiem energoresursiem un jāsamazina ES kopējais enerģijas patēriņš, uzlabojot energoefektivitāti. Turpinot ar minētajiem priekšlikumiem aizsākto darbu, plāna “REPowerEU” mērķis ir paātrināt atjaunīgās enerģijas apguvi ES un investīcijas energoefektivitātē. Atjaunīgās enerģijas īpatsvars ES pašlaik pārsniedz 20 %, un Komisija ir ierosinājusi līdz 2030. gadam šo rādītāju vairāk nekā divkāršot, lai tas sasniegtu vismaz 45 %. Kopš šī gada sākuma papildus uzstādīti aptuveni 20 GW atjaunīgās enerģijas jaudu. Šis apjoms ir līdzvērtīgs vairāk nekā 4 mljrd. m³ dabasgāzes.

Pateicoties ES investīcijām LNG termināļos un gāzes starpsavienotājos, tagad katra dalībvalsts gāzi var saņemt no vismaz diviem avotiem un starp kaimiņvalstīm ir iespējama plūsmas reversēšana. Saskaņā ar Gāzes piegādes drošības regulu dalībvalstīm ir jābūt preventīvās rīcības plānam un ārkārtas rīcības plānam; regula arī paredz solidaritātes mehānismu, kas garantē, ka nopietnā ārkārtas situācijā kaimiņvalstu aizsargājamajiem lietotājiem tiks nodrošināta piegāde.