Saeima atbalsta grozījumus Jaunatnes likumā, kas tostarp paredz līdz 30 gadiem pagarināt vecumu, līdz kuram persona uzskatāma par jaunieti

FOTO: Freepik

Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunatnes likumā, kas tostarp paredz līdz 30 gadiem pagarināt vecumu, līdz kuram persona uzskatāma par jaunieti. 

Kā akcentēts likumprojekta anotācijā, arī Eiropas Komisija definē jauniešus līdz šādam vecumam, turklāt Erasmus+ projektos, aktivitātēs var iesaistīties jaunieši vecumā līdz 30 gadiem. Šobrīd likumā noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Tāpat grozījumi paredz pienākumu izveidot un nodrošināt mehānismu jauniešu neformālās izglītības procesā iegūto prasmju atzīšanai darba tirgū. Plānots, ka neformālās izglītības atzīšanas procesu līdz 2023.gada 30.jūnijam noteiks Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz precizēt arī kārtību, kādā organizējams pašvaldību jauniešu domju darbs, lai sekmētu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas darbā ar jaunatni. Tāpat plānots noteikt prasības pašvaldībām par to, kā veicams darbs ar jaunatni.

Likumā plānots nostiprināt arī Latvijas Jaunatnes padomes lomu, nosakot, ka šī biedrība pārstāv un īsteno Latvijas jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem, kopīgās intereses. Tāpat plānots noteikt, ka par jaunatnes organizāciju var kļūt ne vien biedrības, bet arī nodibinājumi.

Grozījumi nepieciešami, lai uzlabotu jauniešu dzīves kvalitāti, radot un iesaistot jauniešus viņus atbalstošās vides veidošanā, kā arī uzlabojot darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetences. Tāpat likumprojekta mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī veicināt jauniešu konkurētspēju vieglākai pārejai pieaugušā statusā, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai grozījumi Jaunatnes likumā stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāskata Saeimā.

Saeimas Preses dienests