Svinīgā ceremonijā godināti Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2021” ieguvēji

Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” par paveikto pērn ieguvis projekts #100dečiLatvijai digitālā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā, Balvu novada zīme latgaliski, folkloras kopa “Vīteri” un video stāsts “Teika par Rēzeknes rozi”, grāmata un mūzikas albums bērniem “Vuškeņa iz pļovys”, grupa “Latgalīšu reps” ar albumu “Cyta dzela” un videoklipiem, Ilzes Spergas stāstu krājuma “Dzeiveiba” radio lasījumi, Marijis Dzeislys dzejoļu krājums “Vysta smierts”, literāte un redaktore Ilze Sperga, navigācijas aplikācija “Waze” latgaliski un pirmā izslaušanās istaba latgaliski “Pīci panti”.

Ceremonijas organizatori – Latgales vēstniecības “Gors” komanda – uzsver, ka, patiesi priecājas gan par latgaliskajā kultūrā bagāto 2021. gadu, gan par iespēju šī gada balvas pasniegšanas ceremoniju aizvadīt klātienē, tiekoties ar skatītājiem “Gorā”.

Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīja komiķis Jānis Skutelis. Skatītājus klātienē un tiešraidē TV priecēja grupas “Bez PVN”, “Muosys”, “Jakob Noiman Band”, “Varang Nord”, “Saucējas”, mūziķes Ūga, Patrisha un Dināra Rudāne, kā arī koncertā “Celīs bruoļ!” tapušais ansamblis, kurā apvienojušies atpazīstami latgaliešu mūziķi.

Šogad pasākuma nominantu vidū bija arī Latgales plānošanas reģiona rīkotais vērienīgais pasākums “Latgales diena 2021”, kas pulcēja vairāk kā 35  tūkstošus skatītāju, kuri tiešraidē Delfi Live, LPR Youtube kanālā un Facebook lapā no Latgales vēstniecības “Gors” vēroja vērienīgu un kolorītu programmu, kas tika veltīta Latgales reģiona uzņēmējdarbības aktivizēšanai un attīstībai, uzņēmēju piedāvāto iespēju un Latgales kā tūrisma galamērķa prezentēšanai.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2021” saņēmēji: 

Folkloras kopa “Vīteri” un video stāsts “Teika par Rēzeknes rozi”

Rēzeknes bērnu un jauniešu folkloras kopa “Vīteri”, meklējot iespējas un dažādas darbošanās iespējas pandēmijas laikā, radījuši latgaliešu melodiju un dziesmu caurvītu video stāstu leģendai par Rēzeknes Rozi. Video stāsts skatāms šeit.

Anneles Slišānes projekts “#100dečiLatvijai” digitālā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā un stāstu krājums “Tuoraga stuosti”

Projekts “#100dečiLatvijai” digitālā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā iekļauj audio stāstus, kā arī ļauj Anneles Slišānes simts unikālos dečus iepazīt kā neredzīgiem caur pirmo latgalisko grāmatu, kas izdota braila rakstā, tā nedzirdīgiem videogrāmatā zīmju valodā. Savukārt stāstu krājums “Tuoraga stuosti” apkopo 13 īsstāstus par biezpienu un sievietēm mūsdienu sabiedrībā. Kopā tie veido vienotu vēstījumu par sievietes ceļu pašai pie sevis un savas būtības.

Grupa “Latgalīšu reps” ar albumu “Cyta dzela” un videoklipiem

Latgaliešu hiphopa grupa “Latgalīšu Reps” 2021. gada 19. martā izdeva otro studijas albumu ar nosaukumu “Cyta dzela”, tajā apkopojot 13 jaunas dziesmas. Nosaukums “Cyta dzela” apzīmē grupas redzējumu – “Ejam soli augšup gan kvalitātē, gan izpildījumā. Mēs nekad nezinām, kas dzīvē mūs sagaida, taču kamēr no gaisa nekrīt akmeņi, viss ir kārtībā, ejam tikai uz priekšu, neskatoties uz to, vai mums ir veicies.”

Ilzes Spergas stāstu krājuma “Dzeiveiba” radio lasījumi

No 7. līdz 11.decembrim, katru vakaru plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 ēterā izskanēja pirmie radio lasījumi latgaliski – Ilzes Spergas krājuma “Dzeiveiba” stāsti. Radio lasījumu mākslinieciskais veidotājs ir Kristaps Rasims, bet stāstu klausāmās versijas galvenā balss – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Inga Misāne-Grasberga.

Marijis Dzeislys dzejoļu krājums “Vysta smierts”

Ar dzejoļu krājumu – dzeislinīku “Vysta smierts” latviešu literatūrā ienāk jauna, pašapzinīga un skaļa balss –Marija Dzeisla. Tas ir pseidonīms, aiz kura nav jāmeklē personība, bet gan plūstoša identitāte, kas mainās atkarībā no vēstījuma, turklāt spēj pārvietoties pat laikā! Autors, kurš savu personību grib paturēt noslēpumā, dzeislinīkā koncentrējas uz atrašanos šeit un tagad.

Grāmata un mūzikas albums bērniem “Vuškeņa iz pļovys”

Jaunajā dzejoļu grāmatā bērniem “Vuškeņa iz pļovys” ir Ilzes Spergas dzejoļi, ko papildina krāsainas un mīļas Līgas Romančukas ilustrācijas. Septiņas jaunas dziesmas ar Ilzes Spergas dzeju bērniem ir radījis Kristaps Rasims un iedziedājusi grupa “Rupuči”.

Balvu novada zīme latgaliski

Balvu novadā 2021. gadā piedzīvots vēsturisks notikums latgaliešu rakstu valodas būšanai publiskajā vidē – pirmo reizi Latvijas vēsturē izvietota valsts līmenī saskaņota novada ceļazīme, kurā blakus uzrakstam latviešu literārajā valodā “Balvu novads” var lasīt novada nosaukumu arī latgaliešu rakstu valodā “Bolvu nūvods”. Līdz šim vietu norāžu zīmes bijušas pašvaldības līmeņa iniciatīva, bet Balvu novada zīme ir pirmā, kas ieguvusi arī valsts līmeņa.

Pirmā izlaušanās istaba latgaliski “Pīci panti“

Balvu novada Upītē, slēgtās skolas ēkā tika atklāta pirmā un līdz šim vienīgā izlaušanās istaba – spēle latgaliski, kam dots nosaukums “Pīci panti”. Tā ir veltīta novadpētniekam, dzejniekam, folkloristam Antonam Slišānam (1948 – 2010). Lai pieveiktu izlaušanos, ir jāpaveic pieci uzdevumi. Katram uzdevumam ir piemeklēts kāds Antona Slišāna dzejolis, kas vedina spēlētāju domas pareizajā virzienā.

Navigācijas aplikācija “Waze” latgaliski

2021. gada pavasarī, pārvarot pandēmijas izliktos šķēršļus un starptautiskos komunikācijas līkločus, “Waze” latgaliskā versija kļuva brīvi pieejama katram, kurš dodas tālākā ceļā ar viedtālruni. Nepilna gada laikā “Waze” latgaliskā versija ir ieguvusi neskaitāmas pozitīvas atsauksmes.

Literāte un redaktore Ilze Sperga

Spilgta un ražīga personība latgaliskajā kultūrā ir literāte, publiciste un projektu vadītāja Ilze Sperga. 2021. gadā Sperga bijusi redaktore Valentīna Lukaševiča dzejas krājumam “Pādi nava svāti” un Oskara Seiksta “Vokora vuordi draugim”, kā arī Valentīna Lukaševiča eseju krājumam “Casnāgu maizeitis”, kas tika izdots 2022. gada pašā sākumā. Tāpat iznākusi dzejas grāmata un dziesmu albums bērniem “Vuškeņa iz pļovys”. Viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem bijis arī Ilzes Spergas stāstu krājuma “Dzeiveiba” pārtapšana radio lasījuma formātā, kā arī vēl līdz tam nepublicēta Spergas stāsta fragments izskanēja kā piektā pasaules diktāta latgaliešu rakstu valodā teksts.

Publikas simpātijas balsojuma balva “Žyks” – “Bigmaar’s Records”

Par publikas simpātijas balsojuma balvas, kuras norisi organizēja latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv un Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv un kurā par savu simpātiju varēja balsot ikviens gribētājs, – “Žyka” – saņēmēju kļuva ierakstu studija “Bigmaar’s Records”.

Balva par mūža ieguldījumu – diriģentam Jānim Grudulam

Jānis Gruduls ir viens no Latgales vīru koru kustības redzamākajiem pārstāvjiem, kordiriģents, pedagogs. Dzimis 1946. gadā Madonas rajona Stirnienes pagastā, 1971. gadā absolvējis Rēzeknes Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļu un uzsācis pedagoga gaitas Rēzeknes 1. vidusskolā, tās turpinot Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžā. 1991. gadā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā ieguvis augstākās izglītības diplomu mūzikas specialitātē. Paralēli pedagoga darbam ir bijis diriģents daudziem koriem Latgalē, ar koru kolektīviem apceļojis daļu Eiropas, bijis virsdiriģents Latgales novada skolu jaunatnes Dziesmu svētkos, Latgales novada Dziesmu svētkos, arī Latgales novada un Latvijas zēnu koru VI salidojumā.

“Viens no spilgtākajiem mirkļiem diriģenta karjerā ir Jāņa Grudula veidotā un 20 gadus vadītā vīru kora “Olūts” uzvara XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos, kas daudziem bija pārsteigums, atklājums, pat sensācija, taču dziedātājiem un diriģentam – milzīga un labi paveikta darba svētīgs, pelnīts auglis. Šajos svētkos koris saņēma balvu arī  par labāko Jāzepa Vītola kordziesmas atskaņojumu,” uzsvēra balvas “Boņuks” rīkotāji.

Kopš 2000. gada Jānis Gruduls ir atgriezies un darbojas dzimtajā Stirnienes pusē, vada Stirnienes garīgās mūzikas kori “Reversium”, katru gadu ir Aglonas Dievmātes debesīs uzņemšanas svētku diriģents, bija Latgales draudžu kopkora diriģents pāvesta Franciska vizītes laikā Aglonā. Vēl aizvien diriģents labprāt sniedz padomu un iedrošinājumu jaunajai mūziķu paaudzei. Septiņdesmit piekto dzīves gadu aizvadījis iksvētdienas dievkalpojumos, mēģinājumos, psalmu dziedājumos, “Krustaceļš” un “Rūgtās sāpes” audio ierakstos Stirnienes baznīcā, aktīvi sekojis līdzi visiem kultūras dzīves procesiem un joprojām turpina rūpēties par dzīves augstāko vērtību saglabāšanu un vairošanu. “Līdz ar pacelto diriģenta Grudula roku  augšā ceļas latgalieši, apzinoties savu piederību Māras zemei un Dievam!” norādīja balvas rīkotāji.

Šogad tika iesniegti 109 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija, tās sastāvā iekļaujot gan iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2021” nominanti (alfabēta secībā):

• #100dečiLatvijai digitalā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā
• 20. atklātā latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiāde un 21. skatuves runas konkurss “Vuolyudzāni”
• Anneles Slišānes stāstu krājums “Tuoraga stuosti”
• “Bigmaar’s Records” ierakstu studija
• Balvu novada zīme latgaliski
• Folkloras kopa “Vīteri” un video stāsts “Teika par Rēzeknes Rozi”
• Grāmata un mūzikas albums bērniem “Vuškeņa iz pļovys”
• Grupa “Bez PVN” ar albumu “Bezgaleibys”
• Grupa “Latgalīšu Reps” ar albumu “Cyta dzela” un videoklipiem
• Grupa “Varang Nord” ar albumu “Pārķiuņa uomurs”
• Igora Pliča un Pētera Korsaka izdevums “Latgales fotogrāfi”
• Ilzes Spergas stāstu krājuma “Dzeiveiba” radio lasījumi
• “Jakob Noiman Festival Band” ar albumu “Jezups dejo valsi”
• Latgaliešu mīlas dzejas un dziesmu festivāla “Upītes Uobeļduorzs” 20 godu jubileja
• Latgales Plānošanas reģiona pasākums “Latgales diena 2021”
• Latgales reģionālās televīzijas saturs latgaliski
• Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle un Martinsona balva
• Literāte un redaktore Ilze Sperga
• Marijis Dzeislys dzejoļu krājums “Vysta smierts”
• Mūsdienu latgaliešu literatūras raidieraksts “Puslopys”
• Navigācijas aplikācija “Waze” latgaliski
• Oskara Seiksta dzejas un īsprozas krājums “Vokora vuordi draugim”
• Portāls lakuga.lv un latgaliskās kultūras vēstis video formātā
• Postfolkloras grupas “Rikši” desmit gadu jubilejas koncerts Latgales vēstniecībā “Gors”
• Pirmā izlaušanās istaba latgaliski “Pīci panti”
• Raidījums “Cytaidi latviskais”
• Režisors Mārtiņš Eihe, Rēzeknes teātris “Joriks” un izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”
• Tematiskā izstāde “Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130”
• Tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” ar izdevumu “Dabā”
• Valentīna Lukaševiča dzejoļu krājums “Pādi navā svāti”

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības “Gors” komanda, sadarbojoties ar biedrību “Partitūra”.

Avots: LSM.LV

Foto: Kristers Dzintars / LTV; Latvijas radio Latgales studija, Latgales plānošanas reģions