LSM: Rēzeknes slimnīcā darbu sākuši trīs ārsti no Ukrainas

Rēzeknes slimnīcā šobrīd strādā trīs ārsti no Ukrainas. Kopumā slimnīcā vērsušies ap 50 cilvēku – gan medicīnas speciālisti, gan atbalsta personāls. Slimnīcai jaunie ārsti ir ieguvums, jo aizpilda nelielu daļu no brīvajām vakancēm.

Neirologs Vladislavs Paršikovs ir no Ukrainas, šobrīd strādā Rēzeknes slimnīcā. Kopā ar sievu un bērnu, kuram drīz paliks divi gadiņi, Rēzeknē ieradās aprīļa vidū. Neirologs ir no Rubižnes pilsētas Luhanskas apgabalā, kur pilsētas centrālajā slimnīcā strādāja par neirologu, bet vēlāk Primārās palīdzības centrā Krimskā par medicīnas direktoru. Paršikovs stāstīja, ka nolēmuši braukt vienalga uz kurieni, lai vien nebūtu apšaudes un ģimene būtu drošībā. Sākumā domājuši, ka dosies uz Poliju.

“Domājam šeit vien pārnakšņot, braucām, nezinot, ko tālāk un kas mūs gaida, jo nebija, uz kurieni braukt. Tad šeit pārnakšņojām, domāju, ka sešas stundas pagulēšu un došos tālāk, taču sapratu, ka vajag vēl dienu atpūsties. Painteresējos arī slimnīcā, mazums, varbūt ir vajadzīgs ārsts, un man ļoti paveicās, jo, kā izrādījās, bija vajadzīgs!” teica Paršikovs.

Rēzekne ģimenei iepatikusies, arī cilvēki esot atsaucīgi un saprotoši. Visas nepieciešamās formalitātes, lai mediķis varētu strādāt Latvijā, nokārtojusi Rēzeknes slimnīca. Pašam neko nav vajadzējis darīt, vien atnest dokumentus un parakstīt līgumu, stāstīja neirologs. Slimnīcas darbā palīdz mentors, kurš arī ir jauns ārsts. Ar mentoru esot ļoti paveicies, kurš ir pat labāks nekā profesori Ukrainā.

Šobrīd Vladislavs savu dzīvi no jauna veido Rēzeknē. Ar dzīvesvietu nebūšot problēmu, jo pašvaldība nodrošinās ģimenei dzīvokli.

Ārsta vecāki palikuši Ukrainā, jo nevēlas to pamest. Paršikovs vēlētos doties atpakaļ uz mājām, taču šobrīd nav uz kurieni.

“Mana pilsēta ir iznīcināta, uz kādiem 90% visas dzīvojamās mājas ir iznīcinātas. Man ir paveicies, jo dzīvoklim ir tikai izsists logs, bet tur dzīvoja Krievijas karavīri, vecāki aizgāja paskatīties to dzīvokli, tur vairāk nekā nav.”

Vīrietis apzinās, ka būs nepieciešama apgūt latviešu valodu, šobrīd palēnām esot jūtama izaugsme, vārdus, kurus no sākuma nav varējis pat izrunāt, šobrīd var izlasīt.

Neirologs Paršikovs nav vienīgais, kurš ieradies no Ukrainas un atradis darbu Rēzeknes slimnīcā. Kopumā tādi ir pieci, ar kuriem noslēgts darba līgums, apliecināja Rēzeknes slimnīcas vadītāja Marita Zeltiņa.

“Trīs ir ārsti, no tiem ir neirologs, traumatologs-ortopēds un anesteziologs-reanimatologs. Un divi no tiem ir atbalsta dienestos: viena sieviete ir apkopēja un viens ir meistars, brigadieris saimniecības nodaļā,” stāstīja Zeltiņa.

Rēzeknes slimnīcā interesējušies par darba iespējām kopumā ir vairāk nekā 50 Ukrainas iedzīvotāju, no kuriem puse ārstniecības un otra puse atbalsta dienesta personāls.

“Daudziem tā bija kā pieredzes apmaiņa, lai viņi nezaudētu savu kvalifikāciju, jo daudzi ieradās uz tādu īsu periodu, daudzi ir atgriezušies Ukrainā pie saviem tuviniekiem vai devušies tālāk uz kādu citu Eiropas valsti,” norādīja slimnīcas pārstāve.

Lai ārsti varētu veiksmīgi iejusties un strādāt jaunajā vidē, ir jāiesaistās visam kolektīvam. Slimnīcā ir atbildīgais pārstāvis, kurš veic koordinatora pienākumus, lai uzlabotu saziņu un atbildētu uz neskaidriem jautājumiem, piemēram, palīdzot noformēt vīzas, sakārtot darbam nepieciešamo dokumentāciju vai atvērt norēķinu kontu. Protams, ārstiem ir arī savs mentors. Ārsts, traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļas vadītājs Igors Pikaļevs ir viens no mentoriem. Ārsts speciālistu no Ukrainas iepazīstina ar Latvijas medicīnas sistēmu.

“Sagatavoju darbam, kas viņam ir atļauts pie mums, piemēram, tas ir traumpunkts, akūto pacientu aprūpe traumpunktā, stacionēšana nodaļā, piedalīšanās operācijās, asistēšana un dokumentācija, kā pareizi aizpildīt. Protams, liela problēma ir valodas barjera, tādēļ to mums palīdz medmāsas, tulka funkcijas izpildot,” klāstīja Pikaļevs.

Lai atvieglotu darbu, ir izveidota digitālā sistēma pacientu dokumentācijas aizpildīšanai. Un tā palīdz gan ārstam no Ukrainas, gan pārējiem kolēģiem.

“Jo sākumā, kad dakteris sāka darbu, bija ļoti sarežģīti māsām tikt līdzi – gan pacientiem visu izskaidrot, gan dokumentāciju pierakstīt no daktera vārdiem, bet tagad ir drusku vieglāk.”

Lai arī ir nepieciešams ieguldīt papildu laiku un darbu, taču jaunais ārsts no Ukrainas sniedz slimnīcai savu profesionālo pienesumu, un tas ir liels ieguvums.

“Pēc pēdējām dežūrām no medpersonāla atsauksmes ir labas, saskarsme ir laba dakterim arī ar pacientiem, jo viņš vienu mēnesi bija voluntējis ar mani katrā dežūrā, viņš gāja līdzi, skatījās un to sistēmu diezgan ātri izprata,” atzina Pikaļevs.

Slimnīcas vadītāja Zeltiņa stāstīja: ja sākumā ārstu kvalifikācijas atzīšanas procedūra prasījusi lielu darbu un arī laiku, pēc slimnīcas pieredzes gandrīz divu mēnešu garumā, tad šobrīd to jau var izdarīt ātrāk – mēneša laikā. Taču šobrīd izaicinājums ir valodas barjera.

“Mēs viņiem organizēsim latviešu valodas apmācības kursus, lai viņi ātrāk varētu iemācīties šo valodu, jo, izsniedzot ar atvieglotiem nosacījumiem Latvijas Ārstu biedrībai šo atbilstības sertifikātu, viņiem gada laikā ir jāapgūst latviešu valoda un jāsaņem C1 līmenis,” teica Rēzeknes slimnīcas vadītāja.

Slimnīcai jaunie ārsti ir ieguvums, jo ļoti īsā laikā ir iegūti sertificēti speciālisti. Interese par darba iespējām Rēzeknes slimnīcā, kā apliecināja vadītāja, cilvēkiem no Ukrainas turpinās.