LSM: Latgales pašvaldības gatavas izmitināt bēgļus no Ukrainas skolu ēkās un kopmītnēs

Latvija ir gatava uzņemt 10 000 bēgļu no Ukrainas, kuri varētu mūsu valstī ierasties, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā. Valdība plānojusi šos cilvēkus izmitināt viesnīcās, tāpat daļa varētu mitināties pie radiem vai paziņām, taču arī pašvaldības nepieciešamības gadījumā gatavas dod patvērumu kara bēgļiem, piedāvājot viņiem slēgto skolu ēkas un kopmītnes.

Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu par patvēruma sniegšanu 10 000 cilvēkiem – bēgļiem no Ukrainas. Šobrīd Latvijas pašvaldības sadarbībā ar Iekšlietu ministriju apzina iespējamās bēgļu izvietošanas vietas. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (“Jaunā Vienotība”/kustība “Par!”/Latgales partija) atklāj, ka pirmais solis palīdzības sniegšanai – izmitināšanas telpu apzināšana – novadā jau ir sperts.

“Mūsu mazais devums, ko mēs varam piedāvāt, ir nepieciešamības gadījumā novadā izvietot ukraiņu cilvēkus. Tā reālā vieta ir bijušās Adamovas skolas ēka, kur iespējams pietiekoši labos apstākļos izvietot 100 cilvēkus. Šobrīd notiek darbs ar Sarkano Krustu, jo šī ēka ir nodota viņiem lietošanā,” stāsta Švarcs

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs uzsver, ka gadījumā, ja bēgļu būs vairāk, pašvaldībai ir arī savs B variants.

“Šobrīd tiešām tās ir 100 vietas, ko mēs varam nodrošināt, bet, ja būs kāda objektīva situācija, kad būs nepieciešams izvietot vairāk cilvēku, protams, ir vēl telpas, kuras var pielāgot šādam uzdevumam. Piemēram, Maltas vidusskolas internātu, kur ir 70 vietas, taču šādā situācijā tiks iespaidots Maltas skolas darbs. Ir arī citas ēkas un telpas, ko var piedāvāt, tikai tam ir nepieciešami daudz lielāki kapitālieguldījumi, kas skar gan sanitāro prasību izpildi, gan arī aprīkojumu, kas nepieciešams, lai tur izvietotu cilvēkus. Ir zināms, ka arī novada viesu māju turētāji ir devuši savu piekrišanu nepieciešamības gadījumā izmitināt pie sevis cilvēkus,” atzīst Švarcs.

Augšdaugavas novads jau vairākus mēnešus dzīvo ārkārtas situācijas režīmā, kas izsludināta sakarā ar nelegālo imigrantu aktivitātēm uz robežas ar Baltkrieviju, un, kā uzsver novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (“Daugavpils novada partija”), tagad kaimiņvalsts rīcība  pret Ukrainu ne pa jokam satrauc pierobežas cilvēkus.

“Smags noskaņojums, jo mums jau tepat pie sāniem ir Baltkrievija, un tā ir valsts agresors, no kuras notiek uzbrukums Ukrainai. Attiecībā uz bēgļiem – varētu būt divas vietas, kur mēs varētu izmitināt 80–90 cilvēkus. Tā ir Silenes pamatskolas ēka (aptuveni 30 vietas) un Višķu pagasta Višķu tehnikuma kopmītnes, kas ir daļēji apdzīvotas. Tur ir ap 60 vietām,” saka Kucins.

Nesen sociālajos tīklos bija izcēlusies ažiotāža par to, ka Rēzeknes valstspilsētā pie domes netika uzvilkts Ukrainas karogs. Pašlaik karogs plīvo un arī pēc pašvaldības domes Komunikāciju un ārējās sadarbības nodaļas vadītājas Natālijas Jupatovas sniegtās informācijas, pašvaldība ir gatava sniegt atbalstu potenciālajiem kara bēgļiem no Ukrainas. Tiesa, konkrēta plāna pilsētai nav.

“Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir paudusi savu gatavību sniegt atbalstu patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Esam informēti par aptuveno bēgļu skaitu no Ukrainas. Latvijas valdība atbalstīja pasākumu plānu šo cilvēku uzņemšanai, ko mēs arī atbalstām. Nepieciešamības gadījumā pašvaldība darīs visu, lai sniegtu atbalstu šiem cilvēkiem, taču šobrīd nav iespējas norādīt konkrētu atbalsta apjomu, jo pilsētā šobrīd brīvu telpu nav, lai varētu nodrošinātu pienācīgos apstākļus patvēruma meklētājiem. Protams, ja būs tāda nepieciešamība, mēs meklēsim telpas pašvaldības teritorijā un izskatīsim citas iespējas, lai piedalītos šajā pasākumā,” stāsta Jupatova.

Iekšlietu ministrija iestājusies par to, lai potenciālajiem bēgļiem no Ukrainas Latvija izsniegtu humāno vīzu ar tiesībām strādāt Latvijā. Tiesa, kā uzsver Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”), Daugavpils pašvaldībā par bēgļu nodarbināšanas iespējām informācija vēl tiek apzināta.

“Šādas iespējamības šobrīd tiek apzinātas. Pirmām kārtām jāatgādina, ka runa ir nevis par gatavību, bet par iespējamību. Šobrīd Daugavpils pašvaldība sadarbībā ar Iekšlietu ministriju apzina iespējamās bēgļu izvietošanas vietas. Mēs esam sazinājušies ar atsevišķām juridiskām personām, piemēram, Daugavpils Universitāti, tehnikumiem par to rīcībā esošajām dienesta viesnīcām, un šobrīd mēs apkopojam informāciju. Jau tagad Daugavpils Universitāte ir gatava divos vasaras mēnešos atļaut iespēju izmitināt no 70 līdz 90 cilvēkiem.”

Iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvija varētu atvēlēt 34,7 miljonus eiro.