Informatīvais ziņojums „Par Valdības deklarācijā un Valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi un plānoto apņemšanos īstenošana kultūras, saliedētas sabiedrības un mediju nozarē un to ietekme uz Latgales reģionu”

Informatīvais ziņojums „Par Valdības deklarācijā un Valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi un plānoto apņemšanos īstenošana kultūras, saliedētas sabiedrības un mediju nozarē un to ietekme uz Latgales reģionu” sagatavots, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2022.gada 29.jūnija rezolūciju Nr.22‑MPI‑30, ar kuru Kultūras ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informāciju par Valdības deklarācijā un Valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi un par plānoto apņemšanos īstenošanu Ministrijas kompetencē esošajās nozarēs un to ietekmi uz Latgales reģionu, ietverot informāciju par reformu īstenošanu, investīciju piesaisti, kā arī politikas un darbības rezultātu novērtējumu Latgales reģionā.

1. Kultūra

1. Kultūras pieejamība

Lai nodrošinātu Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) 6.1.prioritātes „Sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums” 1.rīcības virziena „Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai” īstenošanu, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir izvirzīti vairāki uzdevumi, kas saistīti ar specifisku mērķauditoriju kultūras vajadzību apmierināšanu un auditorijas paplašināšanu, tostarp 1.1.uzdevums „Nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos”, nodrošināt kultūras piedāvājumu bērniem un jauniešiem, nodrošināt kultūras piedāvājumu mazākumtautībām un ārvalstu pilsoņiem, kā arī nodrošināt kultūras piedāvājuma popularizāciju, sasniedzot 1.rīcības virziena rezultatīvos rādītājus – kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem (RR1) un mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem (RR2).

Latgales plānošanas reģionā darbojas valsts dibināta profesionālā kultūras institūcija teātra jomā, kuras 100% kapitāla daļas pieder valstij Kultūras ministrijas personā – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Daugavpils teātris” (turpmāk – Daugavpils teātris), pašvaldības dibinātas kapitālsabiedrības – SIA „Austrumlatvijas koncertzāle” – Latgales vēstniecība GORS, (turpmāk – Latgales vēstniecība GORS) un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestāde „Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs” (turpmāk – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs), kā virkne kultūras iestāžu, kuras nodrošina kultūras pakalpojumu pieejamību, piesaistot valsts budžeta līdzekļus Valsts kultūrkapitāla fonda programmās, kā arī pašvaldību līdzekļus.

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos” ietvaros pamatdarbības nodrošināšanai finansējumu ir saņēmusi Latgales vēstniecība GORS un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. No 2019. līdz 2022.gadam sniegts atbalsts daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai Latgales vēstniecībā GORS (791 420 euro) un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (662 731 euro).

Daugavpils teātris nodrošina profesionālās teātra mākslas pieejamību galvenokārt Latgales reģiona iedzīvotājiem un popularizē latgaliskās kultūras vērtības, iestudējot dažādu žanru izrādes latviešu, latgaliešu un krievu valodā, lai veicinātu kultūras procesu decentralizāciju Latvijā, sabiedrības integrāciju un rosinātu starpkultūru dialogu reģionā un ārpus tā robežām. Daugavpils teātris vidēji gadā sniedz ap 140 izrādēm, kuras apmeklē ap 32 000 apmeklētāju, tostarp 4 000 bērnu un jauniešu. Pēdējos divus gadus Daugavpils teātra darbību būtiski iespaidoja ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi valstī, tai skaitā publisko pasākumu periodisks aizliegums, līdz ar to izrāžu un apmeklētāju skaits bija daudz zemāks kā iepriekš, taču jauniestudējumu skaits palika nemainīgs – septiņi iestudējumi, tādējādi paplašinot un daudzveidojot teātra repertuāru.

Kultūras ministrijas piešķirtais valsts budžeta finansējums Daugavpils teātrim ir bijis: 2019.gadā – 964 323 euro, 2020.gadā – 1 481 794 euro un 2021.gadā – 1 558 300 euro, tai skaitā Daugavpils teātrim katru gadu kopš 2019.gada tiek piešķirti 50 000,00 euro latgaliskās kultūrvides stiprināšanai. Pateicoties minētajam mērķfinansējumam, Daugavpils teātrī no 2019. līdz 2021.gadam ir tapuši trīs jauniestudējumi latgaliešu valodā, tostarp viens iestudējums pusaudžu auditorijai, nodrošināta divu iepriekš iestudēto izrāžu ekspluatācija, kā arī īstenoti divi projekti, kas saistīti ar latgaliešu valodas popularizēšanu: uzstādīti profesionālie displeji teātra skatlogiem ar informāciju latviešu un latgaliešu valodā, kā arī izstrādāta teātra tīmekļvietnes versija latgaliešu valodā.

Kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma”[1], kopš 2018.gada rudens nodrošina skolēniem valsts apmaksātu iespēju iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, tā attīstot kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, mazinot sociālo nevienlīdzību un spēcinot lepnumu par savu valsti un tās cilvēkiem:

• Kopš 2018. gada rudens visas Latgales reģiona izglītības iestādes, kas klātienes vispārējās un profesionālās izglītības programmas, saņem valsts finansējumu un sekmīgi īsteno kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, regulāri nodrošinot skolēniem kultūras pieredzi vismaz vienu reizi katrā mācību semestrī;
• Latgales reģiona kultūras institūcijas piedāvā daudzveidīgas kultūras norises, kuras apmeklē gan skolēni no Latgales reģiona, gan citām Latvijas vietām, apmaksājot norises no kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” finansējuma. Plašu kultūras norišu klāstu skolēniem piedāvā Latgales vēstniecība GORS, Latgales kultūrvēstures muzejs, Lūznavas muiža, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Daugavpils teātris, Rēzeknes teātris „Joriks” un citas kultūras institūcijas;
• kultūrizglītības programmā „Latvijas skolas soma” iekļautas arī tādas kultūras norises, kas atspoguļo tieši Latgales kultūras mantojumu, valodu un laikmetīgās mākslas izpausmes, tostarp Daugavpils teātra izrāde „Samsona ceļojums”, biedrības „Teātris azotē” muzikālā dzejas izrāde – filma „Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ” („Pa mīlestību brienot, kājas nesalst”) un citas;
• Covid-19 pandēmijas apstākļos kultūrizglītības programmā „Latvijas skolas soma” tika iekļautas digitālās kultūras norises, kuras kopā ar skolēniem skatījās arī citi ģimenes locekļi, tā sekmējot plašākas sabiedrības iepazīšanos ar Latvijas kultūras norisēm;
• no kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” dalībniekiem – skolēniem, izglītības un kultūras nozaru darbiniekiem saņemtā atgriezeniskā saite liecina, ka kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” norises sniedz ieguldījumu gan izglītības standartos noteikto rezultātu sasniegšanā mūsdienīgā, skolēniem saprotamā veidā, gan kultūras nozares attīstībā un radošo personu nodarbinātībā.

Lai nodrošinātu kultūras pieejamību Latgales reģionā, ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu sniegts atbalsts kultūras projektiem dažādās Valsts kultūrkapitāla fonda īstenotajās mērķprogrammās un projektu konkursos.

No 2019. līdz 2022.gadam Valsts kultūrkapitāla fonda regulāro projektu konkursos un mērķprogrammu konkursos finansēti 207 projekti, kas veicina jaunradi, nodrošina kultūras un profesionālās mākslas pieejamību un līdzdalību kultūras aktivitātēs Latgalē, tai skaitā muzeju iepirkumi, mākslas, mūzikas skolu atbalsts, 502 596 euro apmērā. Savukārt AS „Latvijas valsts meži” atbalstītās mērķprogrammas „Atbalsts kultūras programmām reģionos” ietvaros tika finansēti 262 reģionālie kultūras projekti, tai skaitā finansējums 30 000 euro apmērā piešķirts ilggadēju kultūras periodikas izdevumu atbalstam latgaliešu valodā.

Lai sekmētu muzeju nozares attīstību un veicinātu nozares konkurētspēju, paplašinot Nacionālā muzeju krājuma bagātināšanas, izpētes un izmantošanas iespējas atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām, Valsts kultūrkapitāla fonds sniedz finansiālu atbalstu muzeju mērķprogrammā. 2019.gadā no 42 finansētiem projektiem septiņi ir Latgales reģiona akreditēto muzeju projekti (Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Ludzas novadpētniecības muzejs, Latgales kultūrvēstures muzejs, Viļakas muzejs, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs, Balvu novada muzejs, Viļānu novadpētniecības muzejs). 2020.gadā no 32 finansētiem projektiem četri ir Latgales reģiona akreditēto muzeju projekti (Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Viļakas muzejs, Viļānu novadpētniecības muzejs, Balvu novada muzejs. Savukārt 2021.gadā no 27 finansētiem projektiem atbalstu saņēma viens Latgales reģiona akreditēto muzeju projekts (Balvu novada muzejs). 2022.gadā atbalstu (no 27 finansētiem projektiem) ir saņēmuši četri akreditēto muzeju projekti (Antona Rupaiņa muzejs, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Viļakas muzejs, Viļānu novadpētniecības muzejs). Vienlaikus no Kultūras ministrijas padotībā esošajiem muzejiem laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam ir deponētas septiņas izstādes (2019.gadā – trīs, 2020.gadā – trīs un 2021.gadā – viena) uz Latgales reģiona muzejiem un citām izstādēm.

2021.gada 16.jūnijā Saeimā tika pieņemts un 2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā Latviešu vēsturisko zemju likums[2] (turpmāk – Likums). Likuma mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai un garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Likums nosaka valsts un pašvaldību pienākumus Likuma mērķa sasniegšanai, kā arī pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai.

2022.gada 22.jūnijā tika apstiprināts Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sastāvs, kuru veido Ministru kabineta locekļi, Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību deleģēti pārstāvji, kā arī vēsturisko zemju intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Šobrīd notiek darbs pie plāna projekta „Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns 2022.-2027.gadam” sagatavošanas, paredzot konkrētus atbalsta mehānismus vēsturisko zemju identitātes stiprināšanai, tai skaitā attiecībā uz latgaliešu rakstu valodas plašāku pielietojumu publiskajā vidē.

Gatavojoties Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinībām[3], Latgales reģionā no 2019. līdz 2022.gadam tika īstenoti vairāki pasākumi.

2019.gada 6.aprīlī Rēzeknes kultūras namā norisinājās Senioru koru svētku senioru koru kopmēģinājums, 2019.gada 1.jūnijā svētki „Mirklis Balvos” pulcēja ap 2 000 dalībnieku (46 Latvijas kori un 15 pūtēju orķestri) un ap 2 000 skatītāju (pasākumam no valsts budžeta izlietojot 10 419 euro), kā arī Jēkabpilī tika organizēta Latvijas amatierteātru iestudējumu skates „Gada izrāde 2018” Latgales reģiona skate.

2020.gadā Latvijas amatierteātru skates „Gada izrāde 2019” reģionālā skate un fināls tika organizēts Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS (pasākumam no valsts budžeta izlietojot 5 733 euro), bet Daugavpilī norisinājās „Daugavpils starptautiskais tautu deju festivāls”, kurā piedalījās mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītāji un dalībnieki, deju kolektīvi, dalībnieki un vadītāji.

2021. un 2022.gadā organizēta „Latviešu dejas skola” Latgales reģionam un diasporai. 2022.gadā rīkots Pūtēju orķestru Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerts Preiļos, kurā piedalījās Rīgas un Latgales novada pūtēju orķestri. Pasākumam no valsts budžeta izlietojot 7 459 euro.

Lai veicinātu kultūras tradīciju saglabāšanu, popularizēšanu un starpkultūru komunikācijas veicināšanu Latgales reģionā[4], nodrošināts daudzveidīgs pasākumu klāsts, tostarp sniegts atbalsts biedrībām, kuras veicina Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto tradīciju un kultūrtelpu saglabāšanu (piemēram, Upītes kultūrtelpa).

No 2019. līdz 2022.gadam Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir organizējis ikgadējo nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumu „Satiec savu meistaru!” vairākos Latgales novados (2019.gadā – 12, 2020.gadā – 11, 2021.gadā – piecos un 2022.gadā – septiņos).

2019.gadā tika īstenota virkne pasākumu Upītes kultūrtelpas stiprināšanai – organizētas meistarklases un darbnīcas, rīkoti nemateriālās kultūras mantojuma svētki „Gūdi”, ierakstītas 14 Upītes puses vīru dziesmas, iegādāti seši mūzikas instrumenti, un atjaunotas un ierīkotas lielās stelles.

2020.gadā par valsts sniegto atbalstu biedrība „Upītes jauniešu folkloras kopa” papildinājusi mūzikas instrumentu krājumu, ierakstījusi dziesmas folkloras kopas „Upīte” albumam „Padzīdam i…”, veikti lauka pētījumi, organizēts tekstilmākslas simpozijs un festivāls „Upītes Uobeļduorzs”.

Kultūras ministrijas padotībā esošā iestāde Kultūras informācijas sistēmu centrs projekta „Mašīntulkošana” ietvaros, izmantojot projektā izveidotās tehnoloģijas uz Hugo.lv bāzes, ir izveidojis jaunu valodas tehnoloģiju platformu automatizētai tulkošanai, runas atpazīšanai un runas sintēzei, virtuālo asistentu u.c. daudzvalodas pakalpojumu atbalstam. Projekta ietvaros izveidots rīks latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības pārbaudei.

2. Kultūras mantojums[5]

Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā no 2019. līdz 2022.gadam piešķirti 431 024 euro reliģiskajām organizācijām Latgales reģionā esošo sakrālo celtņu un mākslas pieminekļu saglabāšanai, atbalstot Romas katoļu draudžu, Latvijas Pareizticīgas baznīcas draudžu un vecticībnieku draudžu finansējuma pieprasījumus.

Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā no 2019. līdz 2022.gadam piešķirts atbalsts 621 755 euro apmērā 71 (gadu gaitā dažiem objektiem finansējums piešķirts atkārtoti) Latgales reģionā esošo valsts un reģionālās nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai, restaurācijai, izpētei, konkursa kārtībā atbalstot sakrālo objektu, muižu apbūvju, tautas celtniecības objektu, industriālā mantojuma, arheoloģiskā mantojuma u.c. valsts aizsardzībā esošu objektu saglabāšanu.

3. Ieguldījumi Latgales reģiona kultūras infrastruktūrā un kultūras mantojuma objektos[6]

Latgales reģionā ir veiktas Eiropas Savienības fondu investīcijas 2014.-2020.gada periodā. Profesionālās izglītības kompetences centrā „Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola”” (Daugavpils pašvaldības dibināta izglītības iestāde) pabeigts infrastruktūras modernizācijas projekts – uzbūvēta vidusskolas ēka Saules ielā 6/8, Daugavpilī, (nodota ekspluatācijā 2020. gada decembrī) un veikti pārbūves darbi skolas ēkā Muzeja ielā 3, Daugavpilī, par kopējo summu 2 497 325 euro. Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā (Kultūras ministrijas dibināta izglītības iestāde) tiek īstenots vidusskolas ēkas energoefektivitātes projekts par kopējo summu 1 104 549 euro. Projekta īstenošanu plānots pabeigt 2022.gadā.

Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena „Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros Latgales reģionā veiktas investīcijas divos apjomīgos projektos. Projektā „Rīteiropas vērtības” atbalstīti tādi dabas un kultūras mantojuma objekti kā Daugavpils cietokšņa Inženierarsenāls, Daugavpils cietokšņa 7.bastiona vaļņa eskarpa siena, vecticībnieku lauku sēta Slutišķos, Krāslavas pils Amatu māja, Ludzas pilsdrupas un Preiļu pils. Projekta kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 4 953 471 euro, bet valsts budžeta dotācija pašvaldībām – 258 492 euro, projekta īstenošanu plānots pabeigt 2022.gada nogalē.

2022.gadā noslēdzies Daugavpils pilsētas pašvaldības īstenotais projekts „Kultūras mantojuma objekta publiskās ārtelpas un pieejamības veicināšana tūrisma pakalpojumu daudzveidošanai Daugavpils pilsētā” ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu 3 021 130 euro un valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 159 942 euro apmērā. Projekta ietvaros attīstītas Daugavpils cietokšņa Inženierarsenāla Rietumu korpusa telpas ekspozīcijas izstādīšanai, jauno pakalpojumu rādīšanai un pasākumu organizēšanai, kā arī izbūvēta promenāde gar Daugavas krastu, tādējādi savienojot Daugavpils cietoksni ar pilsētu.

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolai piešķirts valsts budžeta finansējums 339 967,00 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar neatliekami veicamajiem būvdarbiem nekustamajā īpašumā Baznīcas ielā 34A, Rēzeknē, kas nepieciešami Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas funkcionalitātes nodrošināšanai.

Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2.pasākuma „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenots projekts „Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī” atbilstoši koncepcijā paredzētajam – Latvijas Nacionālais arhīvs (Komandantu iela 6, Daugavpils). Finansējums – 1 850 191,95 euro (85% Eiropas Reģionālā attīstības fonda un 15% valsts budžeta finansējums), projekts pabeigts 2021.gada nogalē.

4. Kultūrizglītība[7]

Latgales plānošanas reģionā darbojas:

1. trīs Kultūras ministrijas padotībā esošas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības programmas tematiskajā jomā „Mākslas”:
   • Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola;
   • Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola;
   • Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola;
2. viena pašvaldības profesionālās vidējās izglītības iestāde – profesionālās izglītības kompetences centrs „Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola””;
3. 20 pašvaldību izglītības iestādes;
4. viena juridiskas personas dibināta izglītības iestāde.

Valsts budžeta finansējums Kultūras ministrijas padotībā esošajām profesionālās vidējās izglītības iestādēm 2019.gadā – 4 504 478 euro, 2020.gadā – 4 825 211 euro, 2021. gadā – 5 065 368 euro un 2022. gadā – 5 419 324 euro.

Savukārt piešķirtais valsts budžeta finansējums pašvaldības profesionālās vidējās izglītības iestādei profesionālās izglītības kompetences centrs „Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola”” 2019.gadā – 569 614 euro, 2020.gadā – 605 911 euro, 2021.gadā – 779 744 euro un 2022.gadā (provizoriski, jo var mainīties audzēkņu skaits uz 2022.gad 1.septembri) – 977 835 euro.

Finansējums 20 pašvaldību un viena privātā dibinātāja profesionālās ievirzes izglītības iestādēm 2019.gadā – 2 128 942 euro, 2020.gadā – 2 896 923 euro, 2021.gadā – 2 910 537 euro un 2022.gadā (finansējums līdz 2022.gada 1.jūlijam) – 1 780 993 euro.

Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs Latgales plānošanas reģionā 2021./2022.mācību gada sākumā strādā 240 pedagoģiskie darbinieki.

Pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas, strādā 374 pedagoģiskie darbinieki, no tiem 325 profesionālās ievirzes izglītības programmās.

5. Kultūrizglītības iestāžu akreditācija

Izglītības iestāžu akreditācijas procesa ietvaros attālināti izvērtētas 24 izglītības iestādes, tostarp piecas izglītības iestādes Latgales reģionā.

2019.gadā izglītības iestādes izglītības kvalitātes izvērtēšanas nolūkos vizitētas četras Latgales reģiona izglītības iestādes, bet 2020. gadā vizitētas divas Latgales reģiona izglītības iestādes.

2021.gadā izglītības iestāžu akreditācijas procesa ietvaros attālināti izvērtētas sešas Latgales reģiona izglītības iestādes, kā arī veikta dalība profesionālās kvalifikācijas eksāmenos novērotāja statusā Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā. Izglītības iestādes izglītības kvalitātes izvērtēšanas nolūkos 2021.gadā vizitētas četras izglītības iestādes. Novērtējot un godinot nozares izcilākos pedagogus par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā, kā arī stiprinot kultūrizglītības jomas pedagogu profesijas prestižu, 2021.gadā Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibinātā Cimzes balva pasniegta Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas pedagogam Staņislavam Gribustam.

Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperti snieguši metodisko un organizatorisko atbalstu visām profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestādēm, kuras īsteno programmas tematiskajā jomā „Mākslas”, tai skaitā Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolai un profesionālās izglītības kompetences centrs „Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skolai”” par dizaina jomas profesionālās izglītības modulāro programmu izstrādi, īstenošanu un atbilstošo kvalifikācijas eksāmenu programmu izstrādi.

2022.gada pirmajā pusgadā veiktas vizitācijas uz četrām Latgales reģiona kultūrizglītības iestādēm.

6. Darba samaksa, nodarbināto attīstība[8]

Sagatavojot 2022.gada budžetu un vidēja termiņa budžetu, Kultūras ministrija iesniedza prioritāro pasākumu par kultūras nozares vidējā atalgojuma pakāpenisku palielināšanu un ir panākts, ka no 2022.gada tiks nodrošināts vidējā atalgojuma palielinājums 4 278 teātru, koncertorganizāciju, muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju darbiniekiem (no 930 euro uz 1 040 euro mēnesī (bruto)).

Tādējādi Kultūras ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībā, kurā Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kas atrodas Latgales reģionā ir izdevies palielināt vidējo atalgojumu:

• Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā no 583 euro vidējā atalgojuma nepedagoģiskajam personālam 2018.gadā uz 811 euro gadā;
• Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā no 706 euro vidējā atalgojuma nepedagoģiskajam personālam 2018.gadā uz 907 euro gadā;
• Rēzeknes dizaina un mākslas vidusskolā no 625 euro vidējā atalgojuma nepedagoģiskajam personālam 2018.gadā uz 796 euro gadā;
• Daugavpils teātris no 666 euro vidējā atalgojuma 2018.gadā uz 1 033 euro gadā.

No valsts budžeta nodrošināts finansējums pašvaldībām par mākslinieciskiem kolektīviem, kuri atbilst Dziesmu un deju svētku likumā noteiktajiem kritērijiem, vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, saskaņā ar apstiprināto valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu konkrētam gadam: 2018.gadā – 166 428 euro, 2019.gadā – 157 836 euro, 2020.gadā – 169 693 euro, 2021.gadā – 172 963 euro un 2022.gadā līdz 1.jūlijam – 80 190 euro. Kā arī, pamatojoties uz apstiprināto valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu, to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības piešķirts finansējums 2018.gadā – 1 242 euro, 2019.gadā – 1 915 euro, 2020.gadā – 1 191 euro, 2021.gadā – 2 406 euro un 2022.gadā līdz 1 jūlijam – 810 euro.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru par valsts budžeta līdzekļiem no 2019. līdz 2022.gadam tika īstenoti semināri un pasākumi kultūras darbinieku kapacitātes celšanai un profesionālajai izaugsmei[9].

2019.gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pašvaldībām rīkoja piecus informatīvos seminārus (no kuriem divi norisinājās Latgales reģionā), organizēja kursu ciklu „profesionālās pilnveides kursi „Aktualitātes kultūras centru darbībā””, kā arī sadarbībā ar Eiropas Parlamentu tika īstenots seminārs „ES kultūras līderības informācijas laikmetā”.

2020.gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs atbilstoši Covid-19 pandēmijas ietekmē noteiktajiem drošības pasākumiem organizēja seminārus un kursus gan klātienē, gan tiešsaistē. Latgales reģionā tika īstenoti tādi pasākumi kā profesionālās pilnveides kursi „Pārmaiņu vadīšana kultūras organizācijā” Ludzā, seminārs „Latgales podnieku dienu kultūrvēsturiskā nozīme” Rēzeknē un seminārs „Nemateriālais kultūras mantojums teorijā un praksē” Līvānu novada kultūras centrā. Vienlaikus tika organizēti informatīvi tiešsaistes pasākumi, kuros bija iespējams piedalīties arī Latgales reģiona kultūras darbiniekiem, kā apmācību kurss „Kultūras un cilvēciskais pieskāriens tiešsaistē” un seminārs „Darba organizēšana attālināti”, lai sniegtu metodisku atbalstu darbā, pielāgojoties Covid-19 pandēmijas radītajiem apstākļiem.

Lai stiprinātu kultūras darbinieku kapacitāti 2021.gadā tika organizēti 14 semināri un kursi pašvaldību kultūras darbiniekiem un biedrību un nodibinājumu (turpmāk – NVO) pārstāvjiem, kā arī tika veikti dažādi kultūras darbinieku kapacitātes celšanas pasākumi Latgalē.

2022. gadā nodrošināti 4 profesionālās pilnveides atbalsta pasākumi tiešsaistē un klātienē; tiešsaistē organizēti profesionālās pilnveides kursi „Pārmaiņu vadīšana kultūras organizācijā”.

1. Saliedēta sabiedrība

Lai nodrošinātu jaunu sabiedrības līdzdalības un saliedētības pasākumu un formu attīstību, kā arī veicinātu sabiedrības iesaisti politikas plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā, Kultūras ministrija rīkoja diskusijas ar Latvijas iedzīvotājiem par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.‑2027.gadam[10] (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) un Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā 2022.‑2023.gadam[11] (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 18.janvāra rīkojumu Nr.32) (turpmāk – Plāns) risināmajiem jautājumiem. Diskusijas norisinājās divos ciklos – 2019.gada oktobrī (18 pilsētās un apdzīvotās vietās, 350 dalībnieki) un 2020.gada februārī (piecos plānošanas reģionos, ap 150 dalībnieki), kopā iesaistot vismaz 500 dalībnieku. Latgales reģionā abos diskusiju ciklos norisinājās trīs diskusijas, kurās saņemti Latgales iedzīvotāju un NVO pārstāvju viedokļi par šādiem jautājumiem: uzticēšanās (sociālā un politiskā), nacionālās identitātes stiprināšana, latviešu valodas lietošana ikdienas saziņā, pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība un migrācijas (emigrācijas un imigrācijas) ietekme uz sabiedrības attīstību.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes un Plāns 2022.-2023.gadam nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību, lai nodrošinātu nacionālas[12], solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību. Lai sasniegtu mērķi, Plānā ir ietverti pasākumi, kas paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā.

Valsts budžeta programmas „Latvijas NVO fonds”[13] ietvaros no 2019. līdz 2021.gadam atbalstīti 18 projekti, kas tika īstenoti Latgales reģionā.[14]

Projektu konkursu par atbalstu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm rezultātā 2019. un 2020.gadā tika noslēgti pieci līdzdarbības līgumi[15] par projektu īstenošanu reģionos, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un uzticēšanos, tostarp rīkojot diskusijas par sabiedrības integrācijas plānošanas dokumentu izstrādi nākamajam plānošanas periodam un sagatavojot Mazākumtautību festivālu.

Latgales reģionā biedrība „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” līdzdarbības līguma ietvaros īstenoja seminārus NVO attīstībai, sniedza bezmaksas konsultācijas par NVO aktuāliem jautājumiem, nodrošināja pilsoniskās līdzdalības mācības mazākumtautību iedzīvotājiem un kapacitātes stiprināšanas mācības mazākumtautību organizācijām. 2019. un 2020.gadā Latgales reģionā ir norisinājušās trīs sabiedriskās diskusijas un seši iedzīvotāju forumi par kopienām svarīgiem vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa jautājumiem, kopumā pulcējot aptuveni 530 dalībnieku. Pasākumu īstenošanai 2019. un 2020 gadā Latgales reģionā kopumā izlietots valsts budžeta finansējums 37 500,00 euro apmērā.

2022.gadā ir noslēgti pieci līdzdarbības līgumi par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības attīstības un mazākumtautību NVO līdzdalības veicināšanas jomā Latvijas reģionos. Valsts pārvaldes uzdevumi Latvijas reģionos tiks īstenoti trīs gadus. Latgales reģionā biedrība „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” nodrošinās pastāvīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai Latgales reģionā, veicinās pilsoniskās sabiedrības attīstību un līdzdalību, organizējot iedzīvotāju diskusiju platformas par kopienām svarīgiem lokāla, reģionāla un nacionāla līmeņa jautājumiem, veicinās iedzīvotāju piederības apziņu savam reģionam, veicinās mazākumtautību NVO attīstību un ilgtspēju, kā arī sekmēs sadarbību starp dažādu mazākumtautību NVO un mazākumtautību NVO mijiedarbību ar plašāku sabiedrību. Minēto pasākumu īstenošanai katru gadu tiks piešķirts valsts budžeta finansējums 54 000 euro apmērā.

2019.gadā Sabiedrības integrācijas fonda administrētās Valsts budžeta finansētās programmas „Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm”[16] ietvaros atklāta konkursa rezultātā atbalstu 13 000 euro apmērā diasporas un Latvijas bērnu nometnes rīkošanai saņēma Daugavpils lietišķo sieviešu klubs „OLIVIA”. 2020. un 2021.gadā programmas īstenošanu ietekmēja Covid-19 izraisītā epidemioloģiskā situācija, kas ierobežoja pārvietošanās un pulcēšanās iespējās gan Latvijā, gan – starptautiski, un tādēļ bērnu nometnes šajos divos gados nenotika. Savukārt 2022.gadā finansējumu nometņu rīkošanai atklāta konkursa kārtībā saņēma divas biedrības – Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrība „Intelekta parks” (13 940,96 euro) un Daugavpils lietišķo sieviešu klubs „OLIVIA” (14 000 euro). Projektu pieteikumu konkurss bērnu nometņu rīkošanai 2023. gadā notiks 2022.gada rudenī.

Plāna ietvaros tiek turpināta aktivitātes „Atbalsts mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai” īstenošana Latgales reģionā[17]. Aktivitātes ietvaros tiek nodrošināts atbalsts mazākumtautību kultūras saglabāšanai un attīstībai, kā arī mazākumtautību kultūras biedrību dalībai Latvijas nacionālajā kultūras telpā. 2020.-2021.gadā aktivitātes ietvaros nodrošināta četru semināru norise gan klātienē, gan attālināti (semināru tēmas: „Latgales tradīciju ilgtspēja mūsdienu vidē”, „Identitātes jautājumi izglītības un kultūras telpas stiprināšanai Latgalē”). Sagatavoti divi videomateriāli ar Latgales amatu meistaru amatu prasmju atspoguļojumu, sagatavota un īstenota aptauja par izzūdošajām amatu prasmēm un meistariem Latgalē, kā arī norisinājusies jauniešu domnīca „Es Latgolā 2042”. Katru gadu aktivitātes īstenošanai izlietots valsts budžeta finansējums 7 000 euro apmērā. 2022. un 2023.gadā aktivitātes ietvaros plānots stiprināt Latgales kultūras dzīves organizatoru kapacitāti, organizējot radošos seminārus kultūras tradīciju pārmantojamības nodrošināšanai, tam katru gadu paredzot valsts budžeta finansējumu 7 000 euro apmērā.

Vienlaikus Plānā ir iekļauta jauna iniciatīva, kas 2022.gadā tiks īstenota Latgales reģionā – „Deliberatīvās metodēs balstītu sabiedrības rekomendāciju izstrāde un apkopošana par vienotas informatīvās telpas veidošanu Latgales reģionā”. Pasākuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju redzējumu par problēmām un viņu piedāvātos risinājumus informatīvās telpas veidošanai Latgales reģionā. Pasākuma īstenošanai paredzēts valsts budžeta finansējums 23 700 euro (bez PVN) apmērā.

• Mediji

2016.gada 12.jūlijā darbu uzsāka Latvijas Radio Latgales multimediju studija, kas līdz šim lielākoties veidoja nozīmīgu saturu, kas tika pārraidīts Latvijas Radio programmās. Līdz ar Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija lēmumu (Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija sēdes protokollēmums (Nr.33 83.§)) tiek stiprināta sabiedrisko mediju kapacitāte tieši Latgales reģionā. Ministru kabinets piešķīra finansējumu Latvijas Televīzijas Latgales reģiona korespondentam un video operatoram, kā arī sabiedrisko mediju portāla LSM.LV korespondentam Latgalē.

Kopš 2017.gada Mediju atbalsta fonda programmās tiek sniegts atbalsts visu veidu medijiem, tai skaitā reģionālajiem medijiem. Vienlaikus jānorāda, ka ik gadu atsevišķa atbalsta programma tiek veidota priekš Latgales reģiona medijiem.[18]

2022.gadā Mediju atbalsta fondā sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā ir pieejami 4 621 558 euro četrās programmās – Nacionālo mediju programma (2 182 299 euro), Reģionālo mediju programma (1 390 000 euro), Tematisko kategoriju programma (805 000 euro) un Novadu ziņu veidošanas programma (244 259 euro). Salīdzinot ar 2021.gadu pieejamā atbalsta summa ir būtiski pieaugusi, jo 2021.gadā tā bija 1 364 087 euro, bet kopš Mediju atbalsta fonda izveides 2017.gadā atbalsta summa ir svārstījusies robežās no 1 līdz 1,4 milj. euro.

Līdz ar to augusi ir arī Latgales medijiem novirzītā atbalsta summa. 2022.gadā Mediju atbalsta fondā sabiedriski nozīmīga satura veidošanai tieši Latgales medijos bija rezervēti 200 000 euro. Vienlaikus saskaņā ar apstiprinātajiem konkursa rezultātiem, Latgales medijiem tika novirzīti 600 514,58 euro, sniedzot atbalstu 25 projektu realizācijai, jo Latgales mediji varēja pieteikties arī citās Mediju atbalsts fonda programmās.

Saskaņā ar 2022.gada 21.jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr.463 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” Kultūras ministrijai ir piešķirti vēl papildu 400 000 euro Mediju atbalsta fonda programmas īstenošanai, lai stiprinātu tieši Latgales reģiona mediju ziņu radīšanas kapacitāti.

Minētais finansējums tika piešķirts kā viens no informatīvās telpas aizsardzības risinājumiem, reaģējot uz Krievijas iebrukuma Ukrainā radītajiem izaicinājumiem.

Pašreiz konkurss Latgales reģiona mediju ziņu radīšanas kapacitātes stiprināšanai vēl nav noslēdzies, tomēr provizoriski atbalstāmo mediju skaits būtu 24 mediji. Ņemot vērā, ka kopējā atbalsta summa būs 400 000 euro (ieskaitot programmas administrēšanas izmaksas), tad vidēji vienam medijam tiks novirzīti no 14 000 līdz 28 000 euro atkarībā no mediju veida.

Attiecībā uz mediju veidiem tiek prognozēts, ka uz atbalstu pretendēs astoņi abonētās preses izdevumi, seši interneta portāli, divas reģionālās televīzijas un septiņi reģionālie radio. Pirms saņemt atbalstu, cita starpā minētie mediji saskaņā ar atbalsta programmas procedūrām tiks izvērtēti arī no valsts drošības risku viedokļa, tai skaitā ņemot vērā kompetento iestāžu sniegto informācija.

Attiecībā uz mediju politiku Latgalē Mediju atbalsta fonda finansējums ir tikai daļa no aktivitātēm. 2022.gadā ir veiktas un plānotas aktivitātes arī medijpratības veicināšanai un Latgales žurnālistu kvalifikācijas celšanai, bet par šīm aktivitātēm informācija jau ir sniegta 2022.gada 21.jūnija Ministru kabineta sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par pasākumiem informatīvās telpas drošības stiprināšanai” (Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija sēdes protokollēmums (Nr.33 83.§)).

Kopš 2018.gada ir atbalstīti vairāki medijpratības veicinoši tiešsaistes semināri mentoriem (pedagogiem, bibliotekāriem un darbā ar jaunatni iesaistītajiem), ietverot arī mentorus no Latgales. 2021.gada nogalē un 2022.gada sākumā tika īstenota informatīvā kampaņa „Zini, kā neuzķerties!” pilnveidojot Latvijas iedzīvotāju medijpratības prasmes, īpaši Latgales reģionā, atgādinot par nepieciešamību izvērtēt patērēto saturu.[19]

Atsevišķi mērķēti pasākumi Latgales iedzīvotāju medijpratības veicināšanai ir īstenoti 2019.gadā Rēzeknē, organizējot divu dienu nometni Latgales skolēniem un skolotājiem ar praktiskām nodarbībām medijpratības prasmju pilnveidošanai, un 2020.gadā Daugavpilī atbalstot biedrības „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” organizētu pasākumu, kas aptvēra diskusijas par medijpratību, kritisko domāšanu, digitālajām prasmēm un drošas komunikācijas īstenošanu mediju telpā un interneta vidē.

2022.gada rudens mācību semestrī tiek plānotas informatīvi izglītojošas nodarbības Latvijas austrumu pierobežas reģionu mācību iestādēs, kuru ietvaros tiks veicināta jauniešu medijpratība un informācijpratība kontekstā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ietverot informāciju par notikumiem Ukrainā, bēgļiem, Krievijas agresiju, dezinformācijas izplatību, atpazīšanu un tās radītajiem riskiem.

Kultūras ministrs                                                                  N.Puntulis

[1] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 155.3.pasākumu: Nodrošināsim Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu pēctecību.

[2] Pieejams: likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums

[3] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 157.2.pasākumu: Laikus gatavosimies Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinībām

[4] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 156.2.pasākumu: Turpināsim ieguldījumus kultūras mantojumā. Pilnveidosim atbalsta mehānismu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto vērtību pārmantojamībai, tostarp rūpējoties par vietējo kultūrtelpu savdabības saglabāšanu. Veidosim ilgtspējīgu Latvijas digitālo kultūras mantojuma infrastruktūru un attīstīsim Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku. Nodrošināsim atbalstu Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai. Pilnveidosim Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai nozīmīgāko kultūras vērtību, tai skaitā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu, apsaimniekošanu.

[5] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 156.3.pasākumu: Turpināsim ieguldījumus kultūras mantojumā. Pilnveidosim atbalsta mehānismu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto vērtību pārmantojamībai, tostarp rūpējoties par vietējo kultūrtelpu savdabības saglabāšanu. Veidosim ilgtspējīgu Latvijas digitālo kultūras mantojuma infrastruktūru un attīstīsim Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku. Nodrošināsim atbalstu Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai. Pilnveidosim Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanai nozīmīgāko kultūras vērtību, tai skaitā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu, apsaimniekošanu.

[6] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 154.3.pasākumu: Nostiprināsim nacionālās kultūras institūcijas. Plānveidīgi atjaunosim nacionālo kultūras institūciju ēkas un nodrošināsim atbalstu mūsdienīga satura veidošanai. Uzsāksim nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu. Vienosimies par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanas modeli un nodrošināsim pastāvīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanu.

[7] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 152.3.pasākumu: Attīstīsim kvalitatīvu, uz izcilību orientētu un mērķtiecīgā nacionālajā pasūtījumā balstītu kultūrizglītības sistēmu, kas tiek pilnveidota atbilstoši aktuālajām kultūras nozares prioritātēm un darba tirgus vajadzībām. Veidosim spēcīgus profesionālās izglītības kompetenču centrus, veltot īpašu uzmanību Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras modernizācijai. Attīstīsim Latvijas kultūras augstskolas, nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā.

[8] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 151.1. pasākumu: Turpināsim paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot vidējo atalgojumu valsts kultūras iestādēs, ne mazāku par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Nostiprināsim metodiskā darba funkciju galvenajos valsts reģionālajos centros vietējo pašvaldību kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes atbalstam.

[9] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 151.4.pasākumu: Turpināsim paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot vidējo atalgojumu valsts kultūras iestādēs, ne mazāku par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Nostiprināsim metodiskā darba funkciju galvenajos valsts reģionālajos centros vietējo pašvaldību kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes atbalstam.

[10] Pieejamas: likumi.lv/ta/id/320841-par-saliedetas-un-pilsoniski-aktivas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

[11] Pieejams: likumi.lv/ta/id/329302-par-saliedetas-un-pilsoniski-aktivas-sabiedribas-attistibas-planu-20222023-gadam

[12] Tā ir sabiedrība, kas ciena un ir motivēta saglabāt Latvijas nacionālās vērtības, pieaugošas sabiedrības diversifikācijas apstākļos (migrācijas radīta kultūru un valodu daudzveidība).

[13] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 164.2.pasākumu: Nodrošināt pastāvīgu atbalstu pilsoniskās līdzdalības attīstībai, tai skaitā: programma „Latvijas NVO fonds”, atbalsts NVO reģionos, atbalsts NVO projektu līdzfinansējumam, mazākumtautību līdzdalības atbalsts, atbalsts diasporas biedrībām.

[14] 2019.gadā Latgales reģionā tika apstiprināti četri projekti (salīdzinājumam: Zemgales reģionā – viens projekts; Kurzemes reģionā – divi projekti; Vidzemes reģionā – viens projekts). 2020.gadā Latgales reģionā tika apstiprināti pieci projekti (salīdzinājumam: Zemgales reģionā – trīs projekti; Kurzemes reģionā – trīs projekti; Vidzemes reģionā – divi projekti). 2021.gadā Latgales reģionā tika apstiprināti deviņi projekti (no tiem pieci tiek īstenoti 2022.gadā) (salīdzinājumam: Zemgales reģionā – 12 projekti; Kurzemes reģionā – 13 projekti; Vidzemes reģionā – pieci projekti).

[15] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 164.2 pasākumu: Nodrošināt pastāvīgu atbalstu pilsoniskās līdzdalības attīstībai, tai skaitā: programma „Latvijas NVO fonds”, atbalsts NVO reģionos, atbalsts NVO projektu līdzfinansējumam, mazākumtautību līdzdalības atbalsts, atbalsts diasporas biedrībām.

[16] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 164.2.pasākumu: Nodrošināt pastāvīgu atbalstu pilsoniskās līdzdalības attīstībai, tai skaitā: programma „Latvijas NVO fonds”, atbalsts NVO reģionos, atbalsts NVO projektu līdzfinansējumam, mazākumtautību līdzdalības atbalsts, atbalsts diasporas biedrībām.

[17] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 164.3.pasākumu: Apzināt sabiedrības viedokļus par nepieciešamajām rīcībām sabiedrības saliedētības jautājumos, lai nodrošinātu jaunu sabiedrības līdzdalības un saliedētības pasākumu un formu attīstību.

[18] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 166.4.pasākumu: Pilnveidot privāto mediju atbalsta sistēmu, nodrošinot valsts dotāciju programmas abonētās preses piegādei ilgtspēju un paplašinot Mediju atbalsta fonda programmas sabiedriski nozīmīga satura veidošanai.

[19] Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 166.2.pasākumu: Pilnveidot atbalstu sabiedrības medijpratības stiprināšanai.