Kad tev mirdz acis par to, ko dari. Žaklīnas ‘Erasmus+’ pieredzes stāsts
DELFI.LV: Žaklīna Orlovska ir absolvējusi vidusskolu un šobrīd Latvijas Universitātē studē pedagoģiju. Pandēmijas laikā dzīvojusi un izglītojusies arī Šveicē. Paralēli studijām viņa jau vairākus mēnešus strādā par jaunatnes lietu speciālisti Balvu novada Bērnu un jauniešu centra Viļakas jauniešu mājā. Lai gan tikai 20 gadus veca, viņa jau paguvusi piedalīties vairākos “Erasmus+” projektos, kuru ietvaros ne tikai apskatījusi pasauli un paplašinājusi savu redzesloku, bet arī ieguvusi vērtīgas zināšanas un pieredzi, kuru tagad vēlas nodot tālāk citiem jauniešiem, iedrošinot viņus nebaidīties izmantot “Erasmus+” mobilitātes un sadarbības iespējas.
Kad Žaklīna runā, no viņas burtiski staro degsme, jaunības maksimālisms un pozitīvisms. Par enerģisko meiteni droši var teikt – viņa atrodas īstajā vietā un no visas sirds mīl to, ko dara. Žaklīnas pirmā “Erasmus+” pieredze bija 2021. gadā, kad viņa kopā ar citiem jauniešiem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Turciju. Tobrīd vislielākās bailes viņai bija par savām angļu valodas zināšanām, taču vēlāk izrādījās, ka satraukumam nav bijis nekāda pamata.
“Laikam jau tā pirmā pieredze vienmēr paliks atmiņā visspilgtāk. Tu aizbrauc un saproti, ka angļu valodas zināšanu līmenis patiesībā nemaz nav tik būtisks, jo ir arī daudzi citi jaunieši, kuri runā vēl sliktāk. Svarīgākais ir atvērties un mainīties pieredzes stāstiem ar citiem jauniešiem. Nav tā, ka pārspīlēti koncentrējies uz to, lai gramatiski pareizi visu pateiktu. Tā arī bija lieliska iespēja iegūt jaunus kontaktus. Turcijā iepazinām tik daudz enerģisku un iedvesmojošu cilvēku, ar kuriem joprojām kontaktējamies. Ironiski, ka tad, kad vēlāk devos uz Šveici, lidostā satiku to pašu cilvēku no Gruzijas, ar kuru kopā bijām Turcijas projektā. Beigās kopā vilcienā pa Šveici nobraucām krietnu gabalu, lai tikai parunātos par aktualitātēm un mūsu ikdienu. Šādā brīdī tu saproti, cik pasaule patiesībā ir maza. Bieži ir tā, ka kaut kur aizbrauc, sāc runāt ar sastaptajiem jauniešiem un izrādās, ka pazīstat vienus un tos pašus cilvēkus, kuri piedalījušies citos projektos,” pieredzē dalās Žaklīna.
Kā stāsta aktīvā jauniete, brauciens uz Turciju viņai ne tikai palīdzējis pārvarēt angļu valodas barjeru, bet arī veicinājis izpratni par to, kas vispār ir “Erasmus+”, kā arī paplašinājis redzesloku. Sākotnēji par iespējām pieteikties pieredzes apmaiņas braucieniem viņa uzzinājusi no jauniešu centra tā brīža vadītājas, kā arī kāda paziņas, kurš aktīvi iesaistījies dažādos projektos, tostarp arī brīvprātīgajā darbā. Savukārt Turcijā gūtie iespaidi bijuši tik spilgti, ka Žaklīna pēc atgriešanās pati sākusi pastiprināti interesēties par iespējām piedalīties projektos.
“Esmu sapratusi, ka tev nav obligāti kādam jāmaksā par to, ko tu dari. Ja tu kaut ko dari no sirds un ar visu atdevi, tu tāpat nopelnīsi braucienus un dažādas iespējas, galvenais, protams, uz to neieciklēties. Kā saka – dzīve piespēlēs labos karmas punktiņus. Tu krāj šos punktiņus, un dzīve pretī sniedz iespējas,” tā Žaklīna, kura “Erasmus+” projektu ietvaros nu jau vairākkārt paviesojusies Turcijā, bijusi arī Armēnijā, Itālijā un Polijā.
Sava redzesloka paplašināšana
Pieredzes apmaiņas brauciens parasti ilgst vienu līdz divas nedēļas, kuru laikā jaunieši no dažādām pasaules valstīm satiekas, lai kopā diskutētu par dažādiem aktuāliem tematiem un meklētu risinājumus, sniegtu savu ieguldījumu sabiedrībā, iepazītu jaunas kultūras un veidotu kontaktus. Kā stāsta Žaklīna, dienas režīms ir atkarīgs no tā, par kādu tēmu ir projekts. Starp šī brīža populārākajiem tematiem viņa min vides aizsardzību, ekoloģiju un ilgtspēju. Protams, ir arī brīvais laiks, kurā var apskatīt projekta norises pilsētu un tās apkārtni. Savukārt dienas noslēgumā neatņemama sastāvdaļa ir kultūras vakari, kuros jaunieši stāsta par savu zemi, kultūru un nacionalitātes iezīmēm. Piemēram, Žaklīna atminas, ka latvieši ārzemniekus vienā no reizēm pārsteiguši un pamatīgi arī nokausējuši, mācot etnogrāfisko deju “Cūkas driķos”.
Kopā būšana un kultūras vakari Žaklīnai ļāvuši uzzināt daudz jauna par citu valstu iedzīvotājiem. Piemēram, viņa pamanījusi, ka armēņi ir ļoti viesmīlīgi. Savukārt grieķi – ļoti draudzīgi, atvērti un ieinteresēti. “No zināšanām, ko man devusi dalība “Erasmus+”, noteikti vēlreiz jāizceļ angļu valoda. Tāpat arī projektu tēmu izzināšana. Tiek veidoti dažādi darbi, kurus projekta ietvaros jāprezentē. Protams, arī zināšanas par citām valstīm, jo braucienu ietvaros tiek rīkoti kultūras vakari, kuros spēlējam spēles, dejojam, iepazīstam citu kultūru tradicionālos ēdienus. Tādējādi ir iespējams izzināt citas kultūras un iegūt informāciju, kuru internetā varbūt nemaz nav iespējams atrast. Esmu arī kļuvusi atvērtāka, man ir daudz vieglāk komunicēt ar cilvēkiem, tostarp ārzemniekiem. Projekti ir veicinājuši izpratni par dažādu tautu mentalitāti. Tā ir ne pret ko neiemaināma pieredze, kuru es varu atvest uz savu novadu un informēt novadniekus par iespējām ārpus Latvijas robežām.”
Pēc pieredzes apmaiņas braucieniem Žaklīna turpina komunicēt ar iepazītajiem jauniešiem. Viņai ir izveidojusies draudzība ar vairākām francūzietēm, ar kurām viņa regulāri sarakstās un apmainās ar idejām. Pati arī smejas, ka īsti vairs nemaz neejot pie sirds parasti ceļojumi, to vietā viņa labāk priekšroku dod “Erasmus+” projektiem, jo tiem ir pievienotā vērtība.
Nodot savas zināšanas arī citiem
Savu un citu domubiedru pieredzi Žaklīna ar lielu degsmi cenšas nodot tālāk Balvu novada un Viļakas bērniem un jauniešiem. Jauniešu mājā tiek rīkoti stāstu vakari. Tajos vietējie, kuri pabijuši kādā no “Erasmus” vai “Erasmus+” programmām, dalās ar saviem iespaidiem.
“Tie, kuri vēl nekur nav bijuši, baidās, tāpēc viņiem nepieciešams neliels grūdiens. Kad tikko esmu atgriezusies no kāda projekta, es ar visu savu enerģiju cenšos jauniešus iedrošināt nebaidīties. Viens no baiļu iemesliem ir angļu valoda – tā ir lielākā barjera, par kuru jaunieši parasti uztraucas, īpaši nepilngadīgie. Un arī vecāki, protams, baidās savus bērnus laist uz citām valstīm. Man šķiet, ka vispār ar jauniešiem par “Erasmus+” iespējām būtu daudz vairāk jārunā. Informācija, protams, ir atrodama internetā, bet jaunieši bieži vien nezina, kur tieši to meklēt,” stāstu vakaru nozīmīgumu izceļ Žaklīna.
Tiem, kuri atgriezušies no apmaiņas brauciena, parasti ir liela motivācija piedalīties vēl kādā projektā. Tiesa, Žaklīna neslēpj, ka mēdz būt arī dažādas grūtības, piemēram, lidmašīnas biļešu meklēšana, kas nav nemaz tik vienkāršs process ierobežota budžeta apstākļos, sabiedriskā transporta izzināšana svešā valstī un citi izaicinājumi, tomēr fantastiskā pieredze, ko sniedz šie braucieni, stāv pāri visam un liek aizmirst organizēšanas procesā piedzīvotās likstas.
“Tu redzi pasauli plašāk. Tu redzi tās iespējas, ko dzīve piedāvā. Bieži vien to iespēju nav Latvijā, un tad tu vari aizbraukt, sasmelties idejas un, ja māki – bet vienmēr jau var iemācīties –, uzrakstīt projektu, un tā var kļūt par tavu biznesa ideju. Tas arī ir tas, ko es stāstu jauniešiem mūsu pusē, – ir daudzi un dažādi projekti, ne tikai “Erasmus+”, kas paver plašas iespējas,” tā jauniete.
Izmantot visas iespējas, ko dzīve sniedz
Nākotnes mērķi Žaklīnai ir skaidri – viņa turpinās piedalīties “Erasmus+” projektos un mudinās iesaistīties arī citus jauniešus. Viņa arī pamazām apgūst projektu rakstīšanu, lai pati varētu organizēt un plānot apmaiņas braucienus.
“Man ļoti gribētos realizēt vēl nebijušus projektus par jauniešiem aktuālām tēmām. Šobrīd mans galvenais mērķis, kuru gribētos realizēt pēc iespējas tuvākā nākotnē, ir īstenot “Erasmus” projektu Latvijā, tieši Balvu novada pusē. Pati Latvijā esmu pieredzējusi tikai vienu “Erasmus” projektu. Tas prasa lielu plānošanu un darbu, bet mana pārliecība ir tāda, ka, darot vairāk, tu arī pagūsti vairāk izdarīt. Plāni, protams, ir lieli, tāpēc galvenais ir nepazaudēt enerģiju un degsmi,” saka šī stāsta galvenā varone.