Jauniešu hakatonā “Ar Eiropys tvierīni Latgolā” uzvar Rugāju vidusskola

Lai veicinātu jauniešu radošo domāšanu, ideju ģenerēšanas spēju, pilnveidotu prezentācijas un komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, kā arī veicinātu jauniešu līdzdalību sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Daugavpils Vienības pamatskolu un Latgales plānošanas reģionu rīkoja piecu pasākumu ciklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā” (“Ar Eiropas tvērienu Latgalē”). Kopumā notika pieci pasākumi par dažādām tēmām, kā komunikācija, dezinformācijas posts, digitālo prasmju nozīme, starptautiskā sadarbība, jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbība, Eiropas Savienības nākotne. Savukārt fināla pasākumā “Vide un Eiropas zaļais kurss”, kas notika 5. maijā Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa”, tika diskutēts par aktuāliem vides jautājumiem.  

Kopumā vērienīgajā diskusiju ciklā piedalījās vairāk nekā 400 Latgales reģiona jaunieši, kuri ieguva jaunas zināšanas, prasmes ideju ģenerēšanā un prezentēšanā. Veiksmīgākie saņēmuši 4000 eiro savu ideju īstenošanai Rugājos, Rēzeknē, Daugavpilī un Krāslavā. Diskusijās ir piedalījušies 27 eksperti, 62 skolas, tostarp Augšdaugavas novada skolu komandas. Finālā piedalījās 20 jauniešu komandas no Daugavpils pilsētas, kā arī no Līvānu, Augšdaugavas un Krāslavas novadiem.

Noslēguma pasākumā jauniešus uzrunāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre un LPRAP priekšsēdētājs

Sergejs Maksimovs. Savos padomos dalījās Daugavpils Universitātes Zinātņu prorektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītājas vietnieks un politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Zemītis, VARAM Valsts sekretāra vietnieks vides politikas jautājumos Andris Ķēniņš un VARAM Vides politikas departamenta direktore Rudīte Vesere.

Uzrunājot jauniešus, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre atzina, ka pasaule strauji urbanizējas, pēc ANO prognozēm pilsētas dzīvo ap 55% iedzīvotāju, bet līdz 2050. gadam šis cipars pieaugs līdz 70%, kas būs izaicinājums pilsētām kļūt vidēm draudzīgām un domāt par jauniem risinājumiem, lai spētu sevi apgādam ar atjaunojamiem energoresursiem un mazinātu ekoloģijas piesārņojumu. Būtiski esot iemācīties atkritumus pārvērst enerģijā. “Jūs esat šeit, lai domātu, kā padarīt vidi komfortablāku un veselīgam dzīvesveidam draudzīgu.” Viņa uzsvēra, ka 2022. gads ir pasludināts par Eiropas jaunatnes gadu, tāpēc aicināja jauniešus izmantot visas piedāvātās iespējas un iesaistīties dažādās aktivitātēs.

Virtuāli klātesošos uzrunāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, kurš aicināja jauniešus diskutēt par Latvijas iespējami ātrāku pāreju uz zaļāku ekonomiku, enerģētisku neatkarību. “Šobrīd jau vairāk nekā 6 miljoni pudeļu ir nodotas depozīta sistēmā, un es ceru, ka ikviens no jums ir izmēģinājis šo iespēju, lai palīdzētu visai Latvijai soļot zaļāka virzienā.”

Klātesošie eksperti iezīmēja vairākus virzienus, kādos jaunieši varētu ģenerēt savas idejas. Ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis uzsvēra, ka zaļais kurss ir virzība uz zemākām emisijām. Latvijai šajā ziņā izaicinājumu netrūkst, viens no tiem ir atkritumu apsaimniekošana – atkritumu šķirošana un pārstrāde, transports un mobilitāte, izvēloties veselībai un videi draudzīgu transportu, kā arī energoefektivitāte, kurā daudz darāmā tieši Latgalē. “Iespējams, kāds no jūsu risinājumiem kļūs pieprasīts tirgū. Visas lielas idejas ir sākušās kā mazas idejas.”

DU akadēmiķis Arvīds Barševskis aicināja jauniešus studēt bioloģiju, kam esot liela nākotne zaļā kursa kontekstā, jo šādi speciālisti būs nepieciešami. Viņš uzskata, ka dabas aizsardzība, zaļais kurss un tautsaimniecības attīstība būs diezgan liels izaicinājums tuvākajos gados.    “’Ja būs vairāk biologu, cilvēku, kas profesionāli spēj ģenerēt videi draudzīgas idejas, šo izaicinājumu mēs noteikti ātrāk pārvarēsim.”

Arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns uzsvēra, ka bioloģijas speciālistu pieprasījums būs ļoti liels, jo Eiropas plānos ir iezīmēts, ka 30% no valsts teritorijas ir jābūt īpaši aizsargājamiem, tāpēc būs nepieciešams daudz pētniecības.

VARAM pārstāve Rudīte Vesere atzina, ka zaļais kurss nozīmē arī jaunas darba vietas, kas būs atkarīgas tieši no jauniešu idejām. “Lieliski, ja atradīsiet jaunas idejas, kā pārstrādāt un izmantot atkritumus, jo vēl ir gana daudz atkritumu, ko nav iespējams pārstrādāt, jo nav tādas tehnoloģijas. Varbūt radīsiet idejas, ka veidot preces, ko var izmantot pēc iespējas ilgāk, kuras var remontēt un kā šo remontu organizēt.”

Jauniešu komandas izstrādāja un prezentēja savas idejas dzīvē īstenojamām aktivitātēm. Labāko ideju, kuras jārealizē līdz šī mācību gada beigām, autoriem tika piešķirts finansējums.

Visas dienas garumā darbojās ideju ģenerēšanas darbnīcas, kur jaunieši apguva jaunas prasmes, veidojot savas idejas par pasākuma aktuālo tēmu un mācoties tās prezentēt, lai ieinteresētu auditoriju. Trīs labāko ideju autori saņēma 200, 300 un 500 eiro lielu finansējumu saskaņā ar žūrijas vērtējumu savas idejas attīstīšanai.

1. vietu ieguva Daugavpils 12.vidusskolas un Rugāju vidusskolas apvienotās komandas projekts “Zaļā vides nedēļa”, kas paredz nedēļas garumā skolās organizēt dažādas aktivitātes par zaļo domāšanu.

2. vietu ieguva 10. vidusskolas komandas projekts “Eadable package” – ēdamā iepakojuma ražošana, kas paredz mazāku plastikāta iepakojuma apriti.

Bet 3. vieta ir Daugavpils Valsts ģimnāzijas komandas projektam “Slow fashion”, kur pamatā ir ideja informēt sabiedrību par apdomīgu iepirkšanos.

Teksts, foto: Inese Minova