Ilona Kangizere: “Arī Indra ir Eiropa” Stāsts par eiropeisko dzīves sajūtu Eiropas Savienības Austrumu pierobežā

Kopš šī gada maija Latgales plānošanas reģiona paspārnē darbojas “Europe Direct Dienvidlatgale” centrs. Lai paplašinātu Latgales iedzīvotāju zināšanas par Eiropas Savienību (ES) un iepazīstinātu ar dažādu nozaru pārstāvjiem Latgalē, Europa Direct centrs sadarbībā ar “Vietējo Latgales Avīzi” lasītājiem piedāvā sarunu ciklu “Eiropas pēdas latgaliešos”.

Šoreiz uzrunāju Laimes muzeja Indrā (Krāslavas novads) vadītāju Ilonu Kangizeri. Viņa jau sarunas sākuma uzsvēra:

“Kad man bija 18 gadu, es varēju piedalīties balsojuma par Latvijas atdalīšanos no Padomju Savienības. Tā bija pēdējā reize, kad es balsoju ar padomju cilvēka pasi. Tieši tad es sajutos, ka esmu Eiropā un ka man vairs nav nekādas saistības ar valsti, kur bija apspiesta cilvēka griba, viņa vārda, reliģiskā u.c. brīvības. Un pavisam citādi ir Eiropā – šeit iestājas par katra cilvēka brīvību sacīt to, ko domā, studēt paša izvēlēts augstskolā vai strādāt darbu, ko mīl.”

Ilona ir dzimusi Indrā, mīl šo vietu, vecāku un savas mājas un cilvēkus – dejotājus seniorus, biedrības “Laimīgi Indrā” dalībniekus, kultūras ļaudis u.c. Tāpēc viņa aicina Indras pagastu uzlūkot ar šodienas acīm. Te atrodas Latvijas valsts dibinātas skolas, pašvaldības iestādes, un tās visas uztur eiropeisku izglītību un kultūru. Viņa lepojas, ka Indras pagastā biedrības ar ES atbalstu realizē projektus, te par Eiropas fondu naudu būvējas ceļi, siltinās ēkas utt. Svarīgi ir justies gan latvietim, gan eiropietim, uzskata Ilona, tāpat atzīst:

“Taču viena daļa indrāniešu fiziski dzīvo Indrā un Latvijā, tātad ES, taču viņu galva joprojām ir pagriezta uz Austrumiem, var teikt, pat atrodas Austrumos – Baltkrievijā vai Krievijā.

Pati to ļoti izjutu pēc atbalsta piketa – dzīvās ķēdes gar Latvijas-Baltkrievijas pierobežu Piedrujā, ko pirms trim gadiem 23. augustā rīkoja Juris Viļums un kur piedalījos arī es. Daži cilvēki, kuri mīl Putinu vai Lukašenko, vairs nevēlas komunicēt ar mani vai dara to rupji tikai tāpēc, ka iestājos par baltkrievu tiesībām dzīvot brīvā valstī. Mēs šeit Latvijā zinām, kas ir brīvība, cik ļoti tā ir svarīga mums visiem, jo dzīvojam brīvā Latvijā, brīvā ES. Tāpēc mums ir svarīgi iestāties par baltkrievu un citu apspiesto tauru brīvību.”

Viņa novērojusi, ka Indras bērni un jaunieši, kuri ir dzimušas atjaunotajā Latvijas valstī, tomēr jūtas kā latvieši un kā eiropieši. “To jau 90. gados veicinājusi vecāku, izvēle Indrā saglabāt latviešu, nevis mazākumtautību skolu. Toreiz viņi uzsvēra, ka bērniem jāzina latviešu valoda, bet dzimtajā valodā sarunājas ģimenē. Vecāki saprata, ka viņu bērns ir dzimis Latvijā un ka tā ir viņa dzimtene. Viņi apzinājās arī to, ka bērns jutīsies pilnvērtīgs cilvēks, Latvijas pilsonis un saimnieks savā zemē, piederīgs Latvijai un Eiropai, ja viņš zinās latviešu valodu, pazīs latviešu kultūru un paražas, ja viņam būs mūsdienīga izglītība. Un vecāku izvēle bija pareiza.

Indras bērni un jaunieši zina latviešu un citas valodas, piedalās Eiropas projektos, piedzīvo visas brīvības, kādas piedāvā ES, tostarp brīvību brīvi spriest un ceļot”, teica I. Kangizere. 

Viņa novēlēja Latgales cilvēkiem sajust, piedzīvot, saprast, ka mēs – poļi, latgalieši, ukraiņi krievi, baltkrievi, ebrejs u.c. tautības cilvēki varam justies Latvijā latvieši un eiropieši ar norunu, ka mēs Latviju mīlam nevis noliedzam. Ilona uzsvēra: “Man Indra ir Latvija un Eiropa, un esmu pārliecināta, ka ar savu kultūru un tradīciju mēs, Indras cilvēki, bagātinām Latviju Eiropā.»

Aktuālo informāciju par “Europe Direct Dienvidlatgale” centra darbību un pakalpojumiem var uzzināt LPR tīmekļa vietnē www.lpr.gov.lv sadaļā Europe Direct Dienvidlatgale, Facebook @EuropeDirectDienvidlatgale.

Europe Direct Dienvidlatgale centrs atrodas Saules ielā 15, Daugavpilī. Kontakttālrunis saziņai: 654 23801.