ES veic pasākumus, lai ieguldītu 1,2 miljardus eiro, ar ko atbalstīs 61 rūpnieciskās sadarbības projektu aizsardzības jomā
Pirmdien, 20. jūlijā Eiropas Komisija paziņoja, ka tā plāno kopējo ES finansējumu gandrīz 1,2 miljardu eiro apmērā, ar ko atbalstīs 61 sadarbīgu aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu, kas atlasīts pēc pirmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) ietvaros.
Ar finansēšanai atlasītajiem priekšlikumiem EAF atbalstīs augstas kvalitātes aizsardzības spēju projektus, piemēram, nākamās paaudzes iznīcinātājaviāciju, tankus vai kuģus, kā arī tādas kritiskas aizsardzības tehnoloģijas kā militārais mākonis, mākslīgais intelekts, pusvadītāji, pretpasākumi kosmosā, kibertelpā vai medicīnā. Tas arī virzīs revolucionāras tehnoloģijas, jo īpaši kvantu tehnoloģiju un jaunu materiālu jomā, un iesaistīs daudzsološus MVU un jaunuzņēmumus.
Atzinīgi vērtējot šo nozīmīgo soli Eiropas aizsardzības sadarbībā, Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere sacīja:
Izraudzītie augstas kvalitātes projekti ir parādījuši, ka aizsardzības rūpniecības sadarbību Eiropā patiešām var panākt un pat plašā mērogā. Gandrīz 700 uzņēmumi, kas pētīs un izstrādās nākamās paaudzes inovatīvas aizsardzības tehnoloģijas, izmantojot ES fondus, izveidos noturīgu un konkurētspējīgu rūpniecisko bāzi. Tā kā atlasītajos projektos piedalās 43 % MVU, tas liecina, ka Eiropas Aizsardzības fonda programma aptver visu ES rūpniecības vērtības ķēdi.
Par iekšējo tirgu atbildīgais Komisijas loceklis Tjerī Bretons:
Ar 1,2 miljardiem eiro, kas ieguldīti 61 Eiropas sadarbības aizsardzības projektā, Eiropas Aizsardzības fonds šodien sniedz konkrētus rezultātus virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības rūpniecību, kas veicina inovāciju un nodrošina mūsu bruņotajiem spēkiem progresīvas spējas. Ar Eiropas Aizsardzības fonda starpniecību Eiropas sadarbība aizsardzības jomā arvien vairāk kļūst par normu. Mēs tērējam labāk, tērējot kopā. Tas nāk par labu visām dalībvalstīm un lielai vai mazai Eiropas aizsardzības nozarei.
EAF pirmā gada panākumi liecina, ka tā modelis, kura pamatā ir divu iepriekšējo programmu modeļi (Sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma), atbilst tā mērķim.
- Ļoti pievilcīga programma ar lielu ES rūpniecības nozares interesi. Saņemti 142 priekšlikumi, kas ir rekordliels skaits, un ievērojami apsteidz iepriekšējās programmas. Tie saņemti no lieliem nozīmīgiem nozares uzņēmumiem, MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un pētniecības un inovācijas organizācijām un tie aptver visus publicētos uzaicinājumus un tematus.
- Plašs ģeogrāfiskais aptvērums. Atlasītajos priekšlikumos piedalījās gandrīz 700 tiesību subjektu no 26 ES dalībvalstīm un Norvēģijas.
- Pastiprināta aizsardzības sadarbība. Atlasītajos priekšlikumos ir iesaistīti vidēji 18 uzņēmumu no 8 ES dalībvalstīm un Norvēģijas.
- Spēcīga mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaiste. MVU veido vairāk nekā 40 % no visiem uzņēmumiem atlasītajos priekšlikumos, kas saņem gandrīz 20 % no kopējā pieprasītā ES finansējuma.
- Labs līdzsvars starp pētniecību un spēju attīstību. 322 miljoni eiro 31 pētniecības projekta finansēšanai un 845 miljoni eiro 30 tādu liela mēroga projektu finansēšanai, kuri izstrādā sistēmas un tehnloģijas aizsardzības spēju nodrošināšanai.
- Atbalsts revolucionārām aizsardzības tehnoloģijām. Vairāk nekā 5 % no budžeta ir paredzēts, lai finansētu revolucionāras idejas, kas radīs inovāciju, lai radikāli mainītu aizsardzības lietu koncepcijas un norises.
- Atbilstība prioritātēm ES līmenī, proti, pastāvīgai strukturētai sadarbībai (“PESCO”). Puse atlasīto attīstības priekšlikumu tiek uzskatīti par izveidotiem “PESCO” projekta kontekstā.
Komisijas dienesti tagad veiks dotācijas nolīguma sagatavošanu ar atlasītajiem pieteikumu iesniedzēju konsorcijiem. Pēc dotāciju nolīgumu sagatavošanas posma sekmīgas noslēgšanas un Komisijas dotāciju piešķiršanas lēmuma pieņemšanas dotāciju nolīgumi tiks parakstīti līdz gada beigām.
Konteksts
2021. gada jūnijā Komisija pieņēma Eiropas Aizsardzības fonda pirmo gada darba programmu un publicēja pirmos 23 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuros bija 11 uzaicinājumi, kas bija vērsti uz pētniecības darbībām, un 12 uzaicinājumi, kas bija vērsti uz izstrādes darbībām, un kas kopumā attiecās uz 37 tematiem.
Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) ir Komisijas pamatinstruments, kas atbalsta sadarbību aizsardzības jomā Eiropā. Neaizstājot dalībvalstu centienus, tas visā ES veicina sadarbību starp dažāda lieluma uzņēmumiem un pētniecības dalībniekiem. EAF atbalsta konkurētspējīgus un sadarbīgus aizsardzības projektus visā pētniecības un izstrādes ciklā, galveno uzmanību pievēršot projektiem, kuru rezultātā tiek izstrādātas mūsdienīgas un sadarbspējīgas militāras tehnoloģijas un ekipējums. Tas arī veicina inovāciju un stimulē MVU pārrobežu dalību. Projektus, kas tiek atlasīti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, nosaka saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis vienojušās kopīgajā drošības un aizsardzības politikā (KDAP), it īpaši Spēju attīstības plāna kontekstā.
2021.–2027. gadam EAF ir piešķirts 7953 miljardu eiro budžets faktiskajās cenās. Šis finansējums ir sadalīts divos pīlāros:
- 2651 miljards eiro atvēlēts sadarbīgas aizsardzības pētniecības finansēšanai, lai vērstos pret briestošiem un nākotnē gaidāmiem drošības apdraudējumiem un
- ar 5302 miljardiem eiro līdzfinansēs sadarbīgus spēju attīstīšanas projektus.
4–8 % EAF budžeta paredzēti revolucionāru tehnoloģiju izstrādei vai pētniecībai, kam ir potenciāls radīt transformatīvus jauninājumus aizsardzības kontekstā.
EAF tiek īstenots, izmantojot gada darba programmas, kas strukturētas atbilstoši 17 stabilām tematiskajām un horizontālajām darbību kategorijām daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gada periodā, koncentrējoties uz:
- briestošām problēmām, veidojot daudzdimensionālu, holistisku pieeju mūsdienu kaujas telpai, piemēram, aizsardzības medicīniskais atbalsts, ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un nukleārie (“CBRN”) draudi, biotehnoloģijas un cilvēkfaktori, informācijas pārākums, moderni pasīvi un aktīvi sensori, kiberdrošība un kosmoss;
- aizsardzības veicināšanu un stiprināšanu, lai EAF dotu ierosmi svarīgu tehnoloģiju attīstībai, un tā ir svarīga visās spēju jomās, kā digitālā pārveide, energonoturība un vidiskā pāreja, materiāli un komponenti, revolucionāras tehnoloģijas un atklāti aicinājumi pēc inovatīviem un uz nākotni vērstiem aizsardzības risinājumiem, ieskaitot īpašus aicinājumus MVU;
- izcilību karadarbībā, lai uzlabotu spēju sakopošanu un atbalstītu vērienīgas aizsardzības sistēmas gaisa kaujām, gaisa un pretraķešu aizsardzībai, kaujām uz cietzemes, spēku aizsardzībai un mobilitātei, jūras kaujām, zemūdens karadarbībai un trenažierus un apmācību.
