Aktīvi norit Latgales kongress «Latgaliskums Eiropā: no valodas līdz ekonomikai»
Latgolys kongress “Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai” – ar šādu vadmotīvu Rēzeknē no 27. līdz 29.aprīlim norisinās viens no piecgades būtiskākajiem notikumiem. 27.aprīlī, Latgales dienā, kongress tika atklāts ar Svēto misi katedrālē, pulcējot garīdzniekus, politiķus, nozaru ekspertus, kā arī interesentus no visas Latvijas. Pirms 105 gadiem Latgales kongresā Rēzeknē nolemts, ka Latgales, Kurzemes un Vidzemes latvieši ir viena tauta un šiem novadiem jābūt vienotiem. Tas ir arī viens no galvenajiem stūrakmeņiem brīvas un neatkarīgas Latvijas valsts izveides pamatos. Godinot šo notikumu, Rēzeknē ar plašiem pasākumiem sākušās Latgales kongresa svinības.
Latgales kongresa atklāšanas pasākumu noslēgumā klātesošos uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits.
“Es vienmēr esmu aicinājis latgaliešus runāt latgaliski. Mācīt valodu saviem bērniem un turpināt uzturēt dzīvu latgalisko kultūrtelpu.
Toreiz Latgale kā pirmā izšķīrās par vienotu Latviju un, Franča Trasuna iedvesmota, deva valstsgribas impulsu neatkarīgas Latvijas proklamēšanai,” atklāšanā sacīja Valsts prezidents.
Kongresa norises dienās tiks diskutēts par valodas, vēstures, drošības, ekonomikas, tūrisma un mediju jautājumiem 19 tematiskajos paneļos, kur diskutēs teju 260 delegāti un vairāk nekā 100 viesi, to vidū arī no Norvēģijas, Ukrainas un Polijas.
Ceturtdien, 28. aprīlī, aptuveni 100 dažādu jomu eksperti, t. sk., ministri un Ukrainas, Polijas vēstnieki, diskutēja par Latgales attīstībai aktuāliem jautājumiem. Kongresa organizatori piedāvā sekot līdzi četrām darba sesijām par aktuālajiem jautājumiem – latgalistika (izglītība); latgalistika (valoda); tiesības, vēsture, drošība; ekonomika šeit.
Šajā kongresa norises dienā notika diskusijas, referāti un ekspertu, atbildīgo institūciju pārstāvju secinājumi par Latgales tautsaimniecībai, tūrismam, izglītībai, latgaliešu valodai, drošībai un efektīvākai pārvaldei aktuāliem jautājumiem un risinājumu.
Latgales plānošanas reģiona (LPR) un Latgales pašvaldību vadības, stuktūrvienību un ārvalstu sadarbības partneru uzmanības fokuss 28.aprīlī tika vērsts uz darbu kongresa sesijā “Ekonomika”, kur tika apspriestas stratēģiski svarīgas prioritātes uzņēmējdarbības attīstībai, sadarbojoties pašvaldībai, uzņēmējiem un atbalsta institūcijām.
Ekonomikas darba sesijā “Izglītība un uzņēmējdarbība Latgales attīstībai: caurviju prasmes profesionālajā un augstākajā izglītībā: digitalizācija, jaunrade un uzņēmējspēja, kritiskā domāšana un problēmu risināšana, sadarbības prasmes. Kā jaunas funkcijas un profesijas tehnoloģiju attīstības procesā transformē izglītības sistēmu un tās piedāvājumus” uzstājās un savu redzējumu sniedza LPR Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” atbalstītā projekta ”Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā” (UAP Latgale) sadarbības partneris no Norvēģijas Karalistes Agderes reģionālā līmeņa pašvaldības, jauniešu uzņēmējdarbības konsultants Junior Achievement Norvēģija Tharald Lundvall ar prezentāciju “Ieguldījumi un investīcijas biznesa izglītībā – ekonomisko panākumu pamats”, informējot par sadarbību starp pašvaldību un jauniešiem uzņēmējspēju veicināšanas jomā, prezentējot arī sadarbību starp Agderes pašvaldību un Latgales plānošanas reģionu.
Savukārt darba sesijā “Latgales zināšanu ekonomika un eksportspēja: Latgales ekonomiskās telpas pievienotā vērtība un eksportspēja, zināšanu ekonomika, inovācijas, augsto tehnoloģiju uzņēmumi, jaunuzņēmumi” Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne un Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins piedalījās diskusijā ar uzņēmējiem par aktuālajiem jautājumiem ekonomiskās telpas pievienotās vērtības radīšanā.
Pēcpusdienā, “Stratēģiski svarīgas prioritātes uzņēmējdarbības attīstībai: pašvaldība, uzņēmēji un atbalsta institūcijas” darba sesijā savu pieredzes stāstu par to, kā notiek sadarbība starp pašvaldību un sabiedrībai svarīgām institūcijām sniedza LPR projekta “UAP Latgale” sadarbības partneru pārstāvis – Lars Holmer Hoven, starptautiskās sadarbības konsultants no Agderes pašvaldības Norvēģijā, uzstājoties ar prezentāciju “Veiksmīgas stratēģijas un izvēles pašvaldībā sabiedrības līdzdalībai un ilgtspējīgai attīstībai”.
Redzējumu par Latgales prioritātēm uzņēmējdarbības jomā sniedza Saeimas deputāts Juris Pūce, kā arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Iveta Maļina – Tabūne, uzsverot valsts atbalsta nozīmīgumu speciālo ekonomisko zonu attīstībā un investoru sekmīgā piesaistē nākotnē, īpaši pēc 2022.gada 24.februāra. Savas pašvaldības nostāju un redzējumu par darba sesijas tēmu izklāstīja arī LPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadītājs Aleksandrs Bartaševičš un Ludzas novada pašvaldības vadītājs Edgars Mekšs. Klātesošie eksperti diskutēja ar Latgales uzņēmējiem par tiem atbalsta veidiem, kuri tieši šobrīd būtu visnepieciešamākie uzņēmējdarbības vides stiprināšanai Latgalē.
Kongresa dienas noslēdzošajā sesijā – “Pašvaldība, administratīvi teritoriālā reforma un Latgale kā teritoriālā vienība Latvijā”- pasākuma dalībnieki kopā ar nozares ekspertiem diskutēja par pašvaldību lomu Latgales attīstībā un savu redzējumu par jomas prioritātēm izklāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods un Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs.
Latgales kongresa mērķis ir nostiprināt Latgales simtgades kongresā apliecināto, ka Latgolys kongress ir 1917. gada Latgales kongresa lēmumu idejisks turpinātājs, kas nodrošina latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības, saglabāšanu, aizsardzību un attīstību un valstiski atbalsta Latgales latviešus (latgaliešus) kā Latvijas valsts nācijas sastāvdaļu.
Kongresa iecerēts kā rīcības plāns reģionu attīstībai un savas unikalitātes apliecinājumam latviskajā kultūrā un valodā.
Kongresa noslēgumā būs pieņemta rezolūcija, kurai jau izteikti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Atšķirībā no citiem gadiem – šajā reizē visvairāk tie skar tautsaimniecību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību.
Latgolys kongresa diena un tai veltītie pasākumi ir ļoti lieli svētki ne tikai Latgalei, bet visai Latvijai. Un īpaši šajos apstākļos ir ļoti svarīgi būt kopā un būt saliedētiem.
Papildus informācija: latgolyskongress.lv/
Foto: Daiga Laizāne/ Latvijas Radio, Latgales plānošanas reģions un Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
