LSM: Ūdens, pārtika un laiva – Daugavpils novadā gatavojas iespējamiem plūdiem
Jāsāk gatavoties iespējamiem plūdiem. Uz to jau laikus iedzīvotājus un saimniecības, kas mīt applūstošajās teritorijās, aicina pašvaldību un operatīvo dienestu amatpersonas. Daugavpils novadā plūdu draudi pastāv vairākos pagastos. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka plūdi visvairāk skar dārzkopības kooperatīvus, kur nereti mājokļos ienāk Daugavas palu ūdeņi, bojājot gan pašas būves, gan tajās atstātās mantas – mēbeles un elektroierīces. Tāpat neapskaužamā situācijā nonāk tās saimniecības, kuras ar palu ūdeņiem un appludinātajiem ceļiem tiek atrautas no ārpasaules, faktiski paliekot dzīvot uz salas.
Zemnieku saimniecība “Smiltāji” Daugavpils novada Līksnas pagastā ir tie, kuri Daugavas palu ūdeņus, kad tie ceļas būtiski no ledus vižņiem, kas veido sastrēgumu pie Nīcgales salas, izjūt vieni no pirmajiem. Tie nonāk ūdens ielenkumā. Vairākas reizes plūdi saimniecībā jau piedzīvoti.
“Tie lielie plūdi bija 2013. gadā, bet pēdējie bija 2017. gadā, tas ilga nedēļu, kad vajadzēja izmantot laivu, lai tiktu līdz piena mašīnai.
Tas bija tas trakākais laiks. Kad visi ceļi ir ciet,” pastāstīja saimniece Gita Skrindževska.
Pēc viņas teiktā, situācija nav vienāda katru gadu, taču, kad saimniecībā ir liellopu ganāmpulks un 12 slaucamās govis, kuru piens jānogādā līdz piena mašīnai ar laivu, vai jātiek līdz krastam, lai tiktu veikalā pēc pārtikas, gataviem jābūt vienmēr.
“Vajadzīga ir laiva. Ar to esam nodrošināti. Mums jau neviens nepalīdz, paši tiekam galā. Mēs jau arī neko nevienam neprasām…
Tik traki to izjūtu laikam es viena, taču ir arī citi Līksnā, kam applūst ceļi,” stāstīja Skrindževska.
Kā ik pavasari, arī šobrīd Daugavpils novadā applūstošo teritoriju tuvumā dzīvojošie cilvēki tiek brīdināti par palu draudiem, bet visi atbildīgie dienesti vajadzības gadījumā ir gatavi rīkoties. Tā norādīja Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.
“Pie 5 metru atzīmes jau applūst dārzkopības sabiedrība ”Ļubaste”, un daļēji no civilizācijas tiek atrauti iedzīvotāji Sventes pagastā.
Pie 7–8 metriem tas skar jau pārējos pagastus. Ja ārkārtas situācija būs, tad spēsim atrast naudiņu, lai palīdzētu iedzīvotājiem. No pieredzes, mums ir bijis viens gadījums, kad vedām vienai ģimenei produktus. Četras dienas viņi bija atrauti no ārpasaules,” stāstīja Aizbalts.
Novada dome arī aicina pašus iedzīvotājus būt gataviem ārkārtas situācijai un parūpēties par būtisko.
“Lai viņi sagādā laikus dzeramo ūdeni, pārtiku, medicīnas aptieciņas, lukturus un laivas, pēc iespējamības. Uzlādēt telefonus vajag. Individuālajās mājās cilvēki to zina. Vairāk jau applūst tie dārzkopības kooperatīvi, tās mājas, kas būvētas applūstošās teritorijās, zemās un purvainās vietās. 2013. gadā bija daži šādi nami, kas applūda līdz jumtiem,” norādīja Aizbalts.
Kādi būs šī pavasara Daugavas pali, rādīs apstākļi. Gita Skrindževska uz situāciju raugās pozitīvi.
“Varbūt to palu nebūs, ja dienā būs silti un naktī mīnusi, tad problēmu nebūs. Ja būs silti dienā un naktī, tad jau būs, kā būs…” viņa stāstīja.
Pieredze liecina, ka ūdens līmenis Daugavā Daugavpils novadā parasti sāk celties ap 10. martu, bet pēc 20. marta sāk iet ledus.
