Stefans Ēriksons: Cerom iz stypruoku sadarbeibu!

Pārcilājot prātā šīs publikācijas iespējamos tematus, vispirms iedomājos, ka būtu jāuzraksta kāda personiska refleksija par pagājušajā gadā piedzīvoto saistībā ar Covid-19 – galvenokārt par baiļu radīto iespaidu uz sabiedrību kopumā un arī uz mums katru individuāli. Taču ātri apjautu, ka vēl nav pienācis īstais laiks, jo jautājums joprojām ir pārāk sensitīvs un daudzos raisa spēcīgas emocijas.

Nākamā doma bija pievērst uzmanību tam, ka šogad aprit 30 gadi, kopš Baltijas valstīs darbojas Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji, savukārt pati Ziemeļvalstu Ministru padome svin savas pastāvēšanas 50. gadadienu. Tomēr arī šo tematu vēlētos atlikt līdz rudenim cerībā, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības gadadienu būs iespēja atzīmēt klātienes pasākumos. Pagaidām es aicinu ikvienu pārbaudīt savas zināšanas par Ziemeļvalstīm, spēlējot izzinošo viktorīnu “Ziemeļspēle”! ­

Abu augstākminēto tematu vietā nolēmu plašāk pastāstīt par kādu priecīgu ziņu – šā gada maijā Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs ir atvēris pagaidu pārstāvniecību Daugavpilī. Iecere tapusi ciešā sadarbībā ar Ziemeļvalstu vēstniecībām Latvijā, un tās sākotnējais finansējums ir apstiprināts līdz 2022. gada izskaņai. Neraugoties uz pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, kas pārstāvniecības atvēršanu aizkavēja vismaz par pusgadu, nonācām pie secinājuma, ka šis projekts ilgāk gaidīt vairs nevar un ir pienācis laiks paplašināt Ziemeļvalstu klātbūtni Latgalē.

Šīs iniciatīvas pamatā ir gan mūsu Igaunijas kolēģu pozitīvā pieredze ar līdzīga biroja atvēršanu Narvā, gan arī mūsu pārliecība par reģionu ievērojamo nozīmi valsts attīstībā kopumā un jo īpaši Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbības kontekstā.

Neraugoties uz atšķirīgo ģeogrāfiju, visas Ziemeļvalstis īsteno aktīvu reģionālo politiku, lūkojot izlīdzināt reģionālās atšķirības un dodot iespēju visiem valsts apgabaliem attīstīt savu potenciālu. Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā ir ziemeļu reģioni, kas ir reti apdzīvoti un atrodas tālu no šo valstu galvaspilsētām, savukārt Dānijai un Islandei ir īpaši jāņem vērā tās sastāvā esošās salas un autonomās teritorijas.

Latvijas ģeogrāfiskais izkārtojums, lielā mērā pateicoties Rīgas atrašanās vietai, no pirmā acu uzmetiena var šķist samērā vienmērīgs un kompakts, taču arī paši latvieši atzīst, ka Latvija ir samērā centralizēta valsts ar spēcīgu iedzīvotāju, uzņēmējdarbības, kultūras un citu aktivitāšu koncentrāciju galvaspilsētā. Attālums līdz valsts rietumu un austrumu pierobežām nav tik liels dabā, cik tas ir cilvēku prātos.

Piemēram, esmu jau apradis ar to, ka bieži sastopu rīdziniekus, kas nekad nav bijuši Daugavpilī vai Rēzeknē… Ziemeļvalstu pārstāvniecība Latgalē, visticamāk, šo situāciju būtiski neizmainīs, tomēr tās izveide liecina par Ziemeļvalstu vēlmi padziļināt attiecības ar šo Latvijas reģionu.

Latgale ir ģeogrāfiski tāla, taču vēsturiski un kulturāli nozīmīga, kā arī nepārprotami savdabīga un daudznacionāla. Ziemeļvalstis ir ieinteresētas, lai to Baltijas kaimiņi attīstītos un plauktu un lai tas nāktu par labu visai valstij un visām iedzīvotāju grupām.

Ziemeļvalstu klātbūtnes mērķis Daugavpilī ir paplašināt kontaktus un sadarbību visa Latgales reģiona un Ziemeļvalstu starpā. Jāatzīst, ka pēdējos gadu desmitos vairākās jomās jau ir iedibināta laba sadarbība starp atsevišķiem Ziemeļvalstu apgabaliem un Latgali, tomēr vēl aizvien daudziem ziemeļniekiem Latgales reģions ir salīdzinoši nezināms. Latgalieši, iespējams, zina par Ziemeļvalstīm ievērojami vairāk nekā ziemeļnieki par Latgali, taču esmu pārliecināts, ka arī šajā jomā vēl ir, kur augt.

Mēs ceram, ka simboliska, bet pastāvīga Ziemeļvalstu klātbūtne Latgalē veicinās savstarpējo informācijas apriti, kā arī piedalīties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības pro­grammās un projektos, kas aptver tādas sadarbības jomas kā publiskā pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, mediji, kultūra un izglītība.

Tāpat arī ceram, ka interese radīsies par bilaterālajām sadarbības programmām un projektiem, ko Ziemeļvalstis realizē ar vēstniecību starpniecību. Mēs ceram, ka pastāvīgas pārstāvniecības klātbūtne veicinās jaunu tīklu un kontaktu izveidi, kas dos labumu kā Ziemeļvalstīm, tā Latgalei. Konkrētas sadarbības jomas ar ciešākas sadarbības potenciālu tiks noteiktas saskaņā ar abu pušu interesēm un prioritātēm. No Ziemeļvalstu puses mēs vadāmies pēc savas jaunās stratēģijas “Vīzija 2030”.

Cilvēku, kuram uzticēts būt par mūsu “ziemeļu acīm un ausīm” Daugavpilī, sauc Vadims Murašovs, un viņam ir visas iespējas kļūt par vienojošo saikni starp Latgali un Ziemeļvalstīm. Vadims ir dzimis Latgalē un ieguvis doktora grādu sociālajā psiholoģijā Daugavpils Universitātē.

Studiju laikā viņš ir periodiski studējis četrās dažādās Ziemeļvalstīs, gūstot plašas zināšanas un pieredzi par Ziemeļvalstu reģionu, kuru nu viņam uzticēts pārstāvēt. Vadims strādājis arī ar pētniecības jautājumiem Latvijas valsts pārvaldes struktūrās, tostarp Latvijas ES prezidentūras laikā Briselē. Jaunā Ziemeļvalstu pārstāvniecība Daugavpilī atrodas Latgales reģionālās attīstības aģentūras telpās Saules ielā 15, e-pasta adrese vadims@norden.lv.

Mes cerom iz stypruoku Latgolys i Zīmeļvaļstu sadarbeibu!