Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas svinīgā sēde, veltīta Latgales kongresa dienai
“Latgales latviešu kongresa lēmumus, pirmkārt, palīdzēja veidot izglītība un kultūra, kas savukārt ļāva briedināt latgalisko pašcieņu un identitāti,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece otrdien, 27.aprīlī, sveicot Latgales kongresa dienā. Tai par godu šodien notikusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē.
Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka pirms 104 gadiem izšķiršanās par to, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē, nebija vienkārša. “Debates bija asas, un, līdzīgi kā mūsdienās, bija apmulsinātie, bija kūdītāji un bija piesardzīgie. Tomēr visvairāk bija to izglītoto, patriotisko un sirdsgudro latgaliešu, kuri spēja raudzīties pāri ikdienības robežām un saskatīt lielo mērķi, uz kuru veda vienprātība un kopīgs darbs,” sacīja Ināra Mūrniece.
“Latgales latviešu kongresā tika ielikts stingrs pamats topošajai Latvijas valstij, tika iezīmētas teritoriālās robežas. Apvienojot zemes, vienota kļuva tauta. Tauta, apzinoties savu spēku, ir tā, kas var politiski iecerēt un panākt savu valsti,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Šodien Latgale mērķtiecīgāk jāveido par ekonomiski aktīvu un veiksmīgu reģionu. Jāatrod tā svira, kas varētu aktivizēt uzņēmējdarbību, sekmīgāk iedarbināt ekonomiskās attīstības programmas. Arī šajā ziņā izšķiroša ir un būs izglītības kvalitāte, pauda I.Mūrniece.
Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks sēdē akcentēja nepieciešamību veicināt straujāku Latgales izaugsmi. “Šodien Covid-19 pandēmijas apstākļos liela vērība jāpievērš globālās konkurētspējas kāpināšanai. Tas nav iespējams bez augsti izglītotas un uz ekonomikas izaugsmi motivētas sabiedrības. Arvien lielāku lomu spēlē digitālās prasmes un pielāgošanās attālinātajam darbam. Es ļoti ceru, ka izmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, tāpat arī inovāciju jomā nodrošinās arī Latgales reģiona straujāku izaugsmi. Šogad aprit 100 gadi, kopš Daugavpils Universitātes un Malnavas koledžas dibināšanas. Tas skaidri parāda, ka jaundibinātajai Latvijai savulaik bija skaidrs, ka izaugsme slēpjas augsti izglītotā sabiedrībā,” sacīja E.Teirumnieks.
Apakškomisijas deputātus attālināti uzrunāja arī Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kā arī Saeimas frakciju pārstāvji.
Ar priekšlasījumu “Izglītības tradīcijas Latgalē četru gadsimtu skatījumā” sēdē uzstājās Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta reģionālo studiju centra “Latgales Pētniecības institūts” vadītājs, asociētais profesors, vēstures doktors Henrihs Soms. Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, filoloģijas doktore Sanita Martena teica uzrunu “Latgalīšu volūda digitālo resursu un mūsdienu valodu izglītības kontekstā”.
Par atceres un atzīmējamo dienu Latgales kongresa diena noteikta 27.aprīlī, un tā iedibināta par godu 1917.gada 27.aprīļa Latgales latviešu kongresam un tā pieņemtajiem lēmumiem, kas bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu 1918.gadā.
Fotomateriāli un informācija no www.saeima.lv
