Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latgales kongresa dienai
Dārgie latgalieši!
Latgales draugi!
I
Sirsnīgi sveicu jūs šodien, kad Latgalē un visā Latvijā atzīmējam Latgales kongresa gadadienu!
Vēsturiskie Latgales latviešu kongresa lēmumi toreiz 1917. gadā Rēzeknē pavēra ceļu latviešu nācijas un latviešu zemju apvienošanai.
Latgales kongress bija būtisks moments Latvijas valsts tapšanas procesā, kad mēs paziņojām, ka Latgales latvieši, Vidzemes latvieši un Kurzemes latvieši ir viena tauta, viena latviešu nācija.
Latgales kongresā mēs paudām pārliecību, ka turpmāk savu dzīvi veidosim kopā.
II
Es gribētu pateikt paldies visiem, ar kuru pūliņiem Latgales kongress ir atgriezies mūsu sabiedrības vēsturiskajā atmiņā. Tāpat liels paldies visiem, kuri katru gadu šajā dienā organizē dažādus pasākumus, kas veltīti Latgales kongresa atcerei un Latgales izzināšanai.
Uzteicama ir arī Saeimas iniciatīva katru gadu šajā dienā rīkot Latgales kongresa gadadienai veltītu svinīgo pasākumu, kurā mēs varam kopīgi pārrunāt, kas ir padarīts, un apzināt vēl darāmos darbus.
III
Saeimas atbildīgā komisija ir gandrīz sagatavojusi manu iesniegto likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.
Es gribētu aicināt Saeimu pieņemt Latviešu vēsturisko zemju likumu vēl šajā sesijā, lai tas varētu stāties spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
Latviešu vēsturisko zemju likums ir nepieciešams latviskuma daudzveidībai, lai stiprinātu latviešu vēsturisko zemju identitāti un sniegtu atbalstu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un attīstībai.
Likumprojektā ir ietverti vairāki Latgalei būtiski regulējumi, ko esmu atbalstījis un sekmējis to ietveršanu likumā.
Pirmkārt, likumprojekts paredz latgaliskās identitātes un tās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību kā atsevišķu valsts un pašvaldību pienākumu.
Otrkārt, likumprojektā paredzēts valsts un pašvaldību pienākums veicināt latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi un lietojumu, kā arī vietvārdu latgaliešu valodā atjaunošanu un izmantošanu.
Treškārt, likumprojektā noteikts valsts pienākums veicināt latgaliešu valodas lietojumu informatīvajā telpā un tai skaitā sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Ceturtkārt, uz likuma pamata tiks sagatavots latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns, kur būs vieta konkrētām iniciatīvām un programmām, kas vērstas uz atbalstu Latgales identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un attīstībai.
Piektkārt, likumprojekts paredz kārtību latviešu vēsturisko zemju karogu oficiālai apstiprināšanai. Es zinu, ka daudziem ir jau ļoti iemīļotas Latgales karoga krāsas, un likumā tiks paredzēta iespēja oficiāli lemt par to, kāds būs katras (latviešu vēsturiskās) zemes karogs.
Visbeidzot, likumprojektam ir pievienota lietpratēju sagatavota latviešu vēsturisko zemju karte un tās apraksts. Kartē ir precīzi redzams, kādas pilsētas un pagasti vai to daļas pieder Latgalei, kur Latgale īsti sākas un kur – beidzas.
IV
Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana nenozīmēs, ka viss turpmāk notiks pats no sevis vai ka valsts un pašvaldības par visu parūpēsies.
Likuma īstenošanā ļoti daudz kas joprojām būs atkarīgs no vietējām kopienām, kultūrtelpām un aktīvām sabiedriskajām organizācijām, kas darbojas latviešu vēsturiskajās zemēs.
Latgales identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana būs atkarīga vispirms no jums pašiem, no jūsu pilsoniskās iniciatīvas un aktivitātes, no gatavības brīvprātīgajam darbam vispārības labā.
Taču ar likumu pieņemšanu valsts būs skaidri atzinusi, ka mums visiem svarīga ir latviskuma daudzveidības un arī citādi latviskā saglabāšana un nodošana mantojumā nākamajām paaudzēm.
Latviskuma daudzveidība un tostarp arī latgaliskā identitāte ir visai mūsu valstij un nācijai svarīga vērtība, par ko esam gatavi rūpēties, lai to varētu baudīt arī nākamās paaudzes un latviskums nekļūtu seklāks vai plakanāks.
Strādāsim visi kopā šim mērķim! Paldies!
