Pieņemšana ir sadarbība: vispārējo pakalpojumu sniedzēji mācās par stereotipu pārvarēšanu attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Latgales plānošanas reģions (turpmāk – LPR) projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā (DI Latgalē)” (Nr.9.2.2.1./15/I/005)” ietvaros organizēja mācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par viņu lomu DI procesā attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – bērni ar FT). Mācības notika 16.jūnijā ZOOM platformā un tajās piedalījās 25 dalībnieki.

Saskaņā ar VDEĀVK datiem, 2019. gada decembrī LPR bija 1 209 bērni ar invaliditāti, kas ir 2,5% no kopējā LPR bērnu skaita (48217). Un šie bērni, viņu ģimenes un aprūpētāji joprojām ikdienā saskaras gan ar sabiedrības aizspriedumiem, gan ar pakalpojumu un vides pieejamības problēmām, gan ar daudzām citām grūtībām, kuras pārvarēt bieži vien nākas vienatnē.

Vēl nedaudz statistikas vispārējam ieskatam: kopumā Latvijā vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti ir nodrošināta tikai 8% ēku, 26% ēku ir daļēji pieejamas un 67% vides pieejamība nav nodrošināta. Par to liecina Labklājības ministrijas (LM) uzdevumā īstenotais pētījums “Analīze par vides pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību iestādēs”.

Tomēr ir lietas, ko katrs no mums var darīt, lai mainītu šo situāciju. Par to mācību dalībniekiem stāstīja sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite un supervizore Ilze Dreifelde. Pasākuma galvenais mērķis bija raisīt diskusiju par bērnu ar FT un viņu tuvinieku situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem:

“Ļoti bieži stereotipizēšana rodas uz emociju bāzes. Mēs aizejam līdzi kaut kādiem veciem impulsiem, tādiem ļoti primitīviem “bara impulisiem”. Visi tā dara – es arī. Ja visi to nosoda, tad es arī nosodu. Ja visi aplaudē, tad es arī aplaudēju. Un tas mums vienkārši ir raksturīgi. Bet tas, ko mēs varam šodien darīt – mēs varam izvēlēties. Ja es tos impulsus iemācos atpazīt, tad es varu tiem neiet līdzi.”

Tāpēc ir būtiski apgūt pašregulācijas prasmes. Izklausās viegli! Bet vai tiešām tā ir? Ilustrācijai piedāvājam noskatīties nelielu eksperimentu, kur bērniem tiek piedāvāts uzgaidīt un neēst zefīru, kas nolikts viņu priekša, un tad saņemt divus par veiksmīgu uzdevuma izpildīšanu. Tomēr ikdienā lēmumu pieņemšana neaprobežojas tikai ar deserta izvēli, un ļoti bieži šī izvēle nav viegla.

Mācību pasākuma otrajā daļā dalībniekiem tika piedāvāts darbs grupās “Dialogu kafejnīcas”, kur katrs varēja izteikt savas domas un padiskutēt par priekšstatiem, ar kādiem asociējas bērni ar FT. Pašā noslēgumā Anete Bendika, māmiņa bērnam ar FT, padalījās ar savu pieredzi un pastāstīja, kāpēc ir svarīgi neaizmirst arī par sevi un kur viņa personīgi gūst prieku.

Visi mācību dalībnieki augsti novērtēja mācību pasākumu, atzīmējot gan informatīvo saturu, gan vērtīgi pavadīto laiku, pildot praktisko uzdevumu, par ko liecina dažas dalībnieku atziņas:

“Es biju aizmirsusi, ka, ja es pati sev nevaru palīdzēt, es nevarēšu palīdzēt citiem.”

“Esmu aizkustināta, bagātināta un priecīga. Turpiniet darīt savu darbu, Jums tas lieliski izdodas. Paldies!”

“Ļoti svarīgas un aktuālas apmācības. Pateicos par iegūto informāciju. Jums veiksmi!”

Informāciju sagatavoja: Projekta ”DI Latgalē” sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīna Čimbaraite, t.: 654 40862, e-pasts: kristina.cimbaraite@lpr.gov.lv