Par Spānijas kailgliemeža izplatība Latvijā tuvojas Latgales reģionam

Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo gadu laikā saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus  dārzu īpašniekiem. Līdz ar siltāka laika iestāšanos, iedzīvotāju sūdzības pēdējās šī gada nedēļās ir būtiski pieaugušas, nereti izsakot lūgumu pēc koordinētas cīņas ar šīs sugas īpatņiem.

Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā tā ir klasificējama kā invazīva suga, nepilnīgā normatīvā regulējuma invazīvo sugu jomā dēļ šobrīd Spānijas kailgliemezis nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Latvijas teritorijā šī suga ir sastopama kopš 2009.gada. 2019.gada rudenī bija konstatētas un apstiprinātas 59 sugas atradnes, kuras lokalizējas galvenokārt Latvijas centrālajā daļā. 2020.gadā sugas izplatība, visticamāk, ir paplašinājusies (skat. karte vēstules pielikumā- aktuālie dati uz 05.06.2020.). Ārēji Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris ir ļoti līdzīgs vietējam sarkanajam kailgliemezim Arion rufus, kas ir sastopams Latvijas dienvidrietumos: Embūtē  un pie Liepājas ezera. Minētā iemesla dēļ sākumā eksperti precīzi nosaka kailgliemeža sugu un tikai tad tiek apstiprināta jauna atradne.

Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā būtu jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.

Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.

Spānijas kailgliemeža iznīcināšana

Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) ir saņēmis Dabas aizsardzības pārvaldes lūgumu ieteikt risinājumus Spānijas kailgliemežu (turpmāk – gliemežu) atlieku utilizēšanai. Atkritumu apsaimniekošanas likuma pirmā panta ceturtajā prim daļā ir definēti bioloģiski atkritumi, starp kuriem citu starpā ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi. Sāls vai vara sulfāta šķīdumā bojā gājuši gliemeži ir uzskatāmi par bioloģiskiem atkritumiem. Gliemežu atrašanās sāls šķīdumā vai 1% vara sulfāta šķīdumā atkritumu klasifikāciju nemaina. Tomēr, ja vara sulfāta koncentrācija pārsniedz 1%, atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem un tos var apsaimniekot bīstamo atkritumu apsaimniekotājs, kuram ir atbilstošas Valsts vides dienesta izsniegtas atļaujas.

Ja bojā gājušo gliemežu daudzums ir samērojams ar mājsaimniecības iespējām, tos var ievietot kompostā vai aprakt, pēc iespējas samazinot vara sulfāta šķīduma nonākšanu vidē. Savukārt, ja ir plānots veikt koordinētu gliemežu savākšanu un savāktais apjoms sasniedz būtiskus apjomus, tas ir jānodod atkritumu apsaimniekotājam, kuram ir tiesības apsaimniekot bioloģiskos atkritumus vai bīstamos atkritumus, ja vara sulfāta šķīduma koncentrācija pārsniedz 1%. VVD ieskatā, piemērota apsaimniekošanas darbība ir nodrošināma, piemēram, biogāzes stacijās, ar kurām pašvaldības var vienoties par gliemežu apsaimniekošanu un precizēt piegādes nosacījumus, vai tās var pieņemt gliemežus arī sāls vai vara sulfāta šķīdumā.

VVD vērš uzmanību, ka Valsts augu aizsardzības dienests ir kompetentā iestāde par ķīmiskās vielām, kas ir iegādātas, izmantotas ar mērķi aizsargāt dārzu un faktiski ir lietotas kā augu aizsardzības līdzeklis.

• Buklets “Spānijas kailgliemezis – drauds Latvijas dabai”
• Spānijas kailgliemeža pārvaldības plāns 
• Ziņo par saviem novērojumiem: bit.ly/invazivs

Spānijas kailgliemeža izplatības karte:

Ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā

Gunta Gabrāne