No tūkstošu auditorijas Anglijā līdz ciematam Latgalē: Viktorijas atgriešanās stāsts!
Pavisam īsu brīdi pirms pasaule vēl bija uzzinājusi par lielo “dižķibeli”, Viktorija jau bija nomainījusi megapoles Londonas steigu pret dzimtā novada rāmumu Latgalē. “Varbūt tas bija liktenis vai, varbūt tikai sagadīšanās” par savu atgriešanos dzimtajā Krāslavā, silti smaidot stāsta Viktorija Baranovska, kura pēc 11 Apvienotajā Karalistē pavadītajiem gadiem izlēma atgriezties mājās, Latgalē.
Ar Viktoriju tiekamies saulainā 2021.gada 9.septembra pēcpusdienā Augšdaugavas novada Naujenes pagasta svētku laikā pie Kultūras centra, kur norisinās “Krāsainā diena”: ikviens ir aicināts sekot līdzi grafiti mākslinieka performancei, uz kultūras centram blakus esošās ķieģeļu sienas radot ielu mākslas zīmējumu – Naujenes pagasta Juzefovas parka simbolu Nauji: liellūpu vīngliemezi, kurš 1991.gadā atrasts tieši šajā parkā un ir ļoti retas, aizsargājamas sugas pārstāvis.
Izrādās, Naujenes pagasta grafiti mākslas meistaram Nikolajam Ignatjevam ir liela loma Viktorijas dzīvē. Jau atkal sirsnīgi smaidot piebilst Viktorija ”Ja nebūtu satikusi Nikolaju, tad, iespējams, būtu atgriezusies Rīgā, nevis Latgalē”! Bet, tā kā Nikolajs dzīvo Naujenes pagasta ciematā Kraujā, arī Viktorija tur atradusi savu “miera ostu”.
Kamēr top iespaidīgais ielu mākslas zīmējums, Viktorija mazliet piepalīdz savam draugam organizatoriskajās lietās, kā arī aicina citus iemēģina roku grafiti mākslā – jo ikviens Naujenes pagasta svētku dienas ietvaros ir laipni aicināts radīt “savu mākslas darbu”, lai veidotu krāšņāku lielo, pelēko ķieģeļu sienu aiz Naujenes kultūras centra.
Nolemjam, ka Viktorijas stāstam piestāvētu veidot uzrakstu “Es atgriežos Latgalē”, ko rotā jau iepriekš radītie bērnu zīmējumi: fonā tiek gan mazs arbūza gabaliņš (ka ļoti piestāv saulainajai atvasaras dienai), gan kāda jaunieša zīmētais vārda iniciālis.
Bet kā tad aizsākās Viktorijas stāsts? “Varētu teikt, ka jau no agriem pusaudža gadiem es zināju, ka mācīšos ārzemēs” skaidro Viktorija. Viņas izvēli uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas doties studēt uz ārzemēm ietekmējusi iepriekšējā pieredze, kad vasarās devās uz valodas nometnēm jeb vasaras skolām ārvalstīs.
Lai gan Viktorijai nebija ne paziņu, ne radu Anglijā, izvēle kritusi par labu universitātei Līdsā (Leeds Beckett University) Anglijas ziemeļos. Tur iegūts bakalaura grāds pasākumu menedžmentā. “Toreiz, kad aizbraucu mācīties, Latvijā par šādu programmu reti kurš bija dzirdējis” piebilst Viktorija. Taču pie bakalaura grāda iegūšanas Viktorijas izglītošanās neapstājās – viņa turpināja mācības maģistrantūrā Gilfordā (Guilford, University of Surrey), apgūstot internacionālā biznesa menedžmentu. Tas lieti noderējis, pārceļoties un sākot veidot karjeru Londonā – Viktorija kā pašnodarbinātā persona strādājusi pasākumu producēšanas uzņēmumā, palīdzot organizēt mūzikas festivālu norisi pat līdz 80 tūkstošus lielai auditorijai. Un tā šajā interesantajā un atbildīgajā nozarē pavadīti pieci gadi.
“Sabiedriskajā ziņā mana dzīve bija ļoti piepildīta: ik dienu bija tik daudz notikumu, tik daudz cilvēku visapkārt, bet emocionāli un iekšēji kaut kā trūka” saka Viktorija. “Iespējams, tas bija saistīts ar to, ka gan cilvēki, gan notikumi mainījās tik strauji, ka nebija vienas, piemēram, kolēģu kompānijas vai pastāvīgu draugu, kas aizpildītu šo iekšējo vajadzību pēc emocionālā komforta” atzīst Viktorija.
Līdz ar to arī tika pieņemts lēmums atgriezties mājās, kur tuvumā silda ģimenes plecs un dzimtas spēks. Kā piebilst Viktorija: “Iespējams, tas bija liktenis, ka es tieši neilgi pirms pasaule uzzināja par vīrusu, izlēmu atgriezties, jo vissmagāk tas skāra tieši pasākumu organizēšanas biznesu, kurā darbojos Londonā”.
Jautājām, kādas ir Viktorijas domas par darba tirgu šeit, Latgalē, uz ko Viktorija atbild, ka nemaz nevar teikt tā, ka darba šeit nebūtu! Tas ir, bet pietrūkst profesionāļu – kvalificētu darbinieku, kuri to spētu paveikt. Daudzi no tiem ir vai nu galvaspilsētā, vai ārvalstīs. Viktorija arī pieminēja savu pieredzi, ka, iesniedzot pieteikumu uz darba vakancēm, nereti saņēmusi atbildi – “Jūs esat pārāk kvalificēta priekš mums” vai “Jūs droši vien neapmierinās piedāvātā darba alga pēc ārzemēs gūtās pieredzes”! Un tas, pēc Viktorijas domām, ir saistīts ar to, ka cilvēki baidās no “pasaules pieredzes”, baidās izkāpt no savas komforta zonas, pieņemot darbinieku ar mazliet citu redzējumu, kas iegūts, mācoties un strādājot ārzemēs. Bet Viktoriju tas nebaida “Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem darbs nes prieku, tādēļ vienmēr esmu vēlējusies darboties sfērā, kas sniedz emocionālu piepildījumu arī ikdienā. Un uz to arī šobrīd tiecos!”
Sarunām raisoties, arī lielais grafiti mākslas zīmējums pamazām iegūst savas aprises! Viktorijas draugs, mākslinieks Nikolajs aicina novērtēt gala rezultātu, kas patiešām dažu stundu laikā ir tapis iespaidīgs. Nu bērni no pretī esošās skolas un visi apkaimes iedzīvotāji varēs nākt un fotografēties pie skaistā gliemezīša Nauja un smukā uzraksta, kas atspoguļots ielu mākslas formātā. Paldies Naujenes kultūras centram par šo svētku ideju un māksliniekam Nikolajam Ignatjevam par tās realizēšanu! Vislielākais paldies Viktorijai par dalīšanos ar savu atgriešanās stāstu! Prieks un lepnums, ka pasaules pieredzi ieguvuši profesionāļi atgriežas uz dzīvi Latgalē!
Papildus informācija:
Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinators
Tālr.65423801
e-pasts: paps@latgale.lv
