Marina Vorobjova-Vaišļa: Kā uzņēmumiem veicies ar Eiropas līdzekļu izmantošanu?
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā, Latvijai ir pieejams līdzfinansējums dažādu mērķu sasniegšanai un projektu realizācijai. Eiropas Komisijas budžeta investīciju pieejamība ir nodrošināta attiecīgo plānošanas periodu ietvaros. Tieši tagad esam pārejas posmā, kad pabeidzam 2014. – 2020.gada plānošanas periodu un izstrādājam 2021. – 2027.gada jauno kohēzijas politiku. Vienlaicīgi ar šo gadu Latvijai ir pieejams jauns finanšu instruments – Atveseļošanas fonds, kura mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijas tautsaimniecībai, ātrāk atgūties pēc Covid-19 pandēmijas. Un tieši tagad ir īstais brīdis izdarīt secinājumus par paveikto, analizēt sasniegto un palūkoties uz nākotnes perspektīvām.Daļā programmu komersanti piedalās kā tiešie finansējuma saņēmēji1, slēdzot līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), citās – kā sadarbības partneri vai gala labuma guvēji, iesaistoties ar savu dalību citu institūciju projektos.
Statistika rāda, ka lielāku investīciju apjomu piesaistījuši komersanti saviem pētniecības un inovāciju projektiem, veicot pētījumus vai ieviešot ražošanā eksperimentālās tehnoloģijas, t.i. iegādājoties tirgū līdz šim nepieejamas iekārtas vai integrētas ražošanas līnijas. Šo 82 projektu īstenošanai abu programmu ietvaros no Eiropas Reģionālās attīstības fonda piesaistīti vairāk nekā 60 miljonu eiro.
Par šo finansējumu iegādātas energoefektīvākas ražošanas iekārtas vai arī veikti rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai atjaunošanas būvdarbi. Savukārt 51 komersants būvē vai rekonstruē ražošanas ēkas, kuras paredzētas mikro, mazo un vidējo komersantu saimnieciskās darbības veikšanai apstrādes rūpniecības nozarē.
No apstrādes rūpniecības pārstāvjiem visaktīvākie ir koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozares pārstāvji, kuri īsteno 49 projektus, t.sk. 18 projekti tiek realizēti Vidzemē. Nozari pārstāv 34 mazie un vidējie uzņēmumi un 15 lielie uzņēmumi, kuri 31 projektu realizē saistībā ar energoefektivitātes celšanu. Gatavo metālizstrādājumu ražošanā iesaistītie 17 mazie un vidējie un 3 lielie komersanti īsteno 20 projektus, 9 no tiem – Pierīgā un 6 – Zemgalē.
Tāpat secinām, ka aktīvākie komersanti izmanto atbalsta iespējas , īstenojot dažādus projektus vairākās programmās Tā viens komersants var īstenot divus ražošanas ēku rekonstrukcijas projektus, piedaloties vienā programmā ar vairākiem projektiem, vai arī realizējot projektus vairākās programmās, t.i. gan izstrādājot jaunu produktu, gan arī iegādājoties iekārtas un paaugstinot energoefektivitāti savās ražošanas telpās.
Tomēr aktivitāte un komersantu ieinteresētība nav vispārēja parādība. Lai pamatotu to, ka nav intereses par valsts atbalsta izmantošanu, uzņēmējdarbības vidē un publiskajās diskusijās nereti tiek pieminētas ES fondu “pārmērīgās” prasības un birokrātija. No vienas puses varētu piekrist, ka “papīru kārtošana” nav privātā biznesa prioritāte un, iespējams, stiprākā puse. Tomēr jāņem vērā, ka ar šīm iniciatīvām ir paredzēts panākt noteiktu kopējo tautsaimniecības mērķu sasniegšanu. ES kā finanšu līdzekļu devējs (pēc būtības – dāvinātājs) vēlas ne tikai noteikt investēšanas kursu, bet arī redzēt projektus, kas tiek īstenoti atbilstoši normatīvajos aktos nostiprinātajiem spēles noteikumiem, ir izsekojami un maksimāli atklāti. Arī turpmākās investīcijas, kas paredzētas nākamajā plānošanas periodā un no Atveseļošanas fonda, tiks rūpīgi pārraudzītas, lai projekta realizācija notiktu atklāti, procedūras atbilstu vienlīdzīgu iespēju principam un nodrošinātu godīgas konkurences principu ievērošanu. ES fondu projektos netiek pieļautas tā dēvētās “3K” un “2F” kombinācijas – interešu konflikts, korupcija, krāpšana, kā arī dubults finansējums . Principi ir strikti. Taču tieši tādi, kas atbilst mūsu visu kā nodokļu maksātāju interesēm, kādus izvirzām ikkatrs kā rūpīgs un atbildīgs saimnieks.
Šobrīd atrodamies nākamo lielo iespēju priekšā. Atliek tikai sagaidīt un realizēt tās!
1 Aplūkotas 4 atbalsta apjoma ziņā lielākās ES fondu programmas, kurās atbalsta saņēmēji ir komersanti (1.1.1.1. pasākums “Praktiskas ievirzes pētījumi”, 1.2.1.4. pasākums “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā”, 3.1.1.5. pasākums “Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai” un 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķis “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”)