LSM: SIA „Laflora” vēlas attīstīt kūdras pārstrādi Nīcgalē
LSM: Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA „Laflora” vēlas attīstīt savu darbību Latgalē, kur uzņēmums kūdru iegūst Augšdaugavas novada Nīcgales purvā. Attīstības plānos ir jaunas kūdras fasēšanas ražotnes un kūdras inovāciju pētniecības centra izveide. Plānu realizēšana gan atkarīga no Eiropas pieņemtajiem zaļā kursa regulējumiem, kas skar arī kūdras izstrādātājus.
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA „Laflora” nozarē darbojas jau 26 gadus, uzņēmuma galvenā darbības vieta ir Jelgavas novadā, kur kūdra gan tiek iegūta, gan arī pārstrādāta. Taču kūdras ieguve notiek arī Latgalē, Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā. Tur Nīcgales kūdras purva platība ir pāri par 300 ha, kūdras ieguves iespējas līdz 2063.gadam, apliecina SIA „Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.
„Ir šī licence ieguves vietai, ka mēs līdz šim laikam kūdru varam iegūt, un, jā, līdz šim gadam mēs varam nodrošināt šo 200 000 kubikmetru jaudu, ko mēs esam paredzējuši savā biznesa plānā.”
Latgalē kūdras ieguves un pārstādes uzņēmums vēlas attīstīties, Nīcgalē veidojot jaunu kūdras fasēšanas ražotni, lai iegūto kūdru nav nepieciešams pārstrādāšanai vest uz Jelgavas novadu, kā tas notiek šobrīd, tāpat ir iecere veidot arī kūdras inovāciju pētniecības centru.
„Mēs nonācām pie idejām, ka mēs varētu šeit ne tikai ražot šo kūdras produktu tradicionālā izpratnē, kūdras substrāts, bet iet soli tālāk, domāt par inovācijām, par jauniem inovatīviem produktiem, un nonācām pie secinājuma, ka būtu ļoti labi šeit izveidot arī tādu pētniecības centru, kur mēs pētītu, kādā veidā pēc varam ražot vēl citus produktus, konkrēti tā būtu kūdras krāsa, kūdras špaktele vai citi apdares materiāli, kur tā pamatbāze būtu kūdra.”
Šobrīd Nīcgalē aktīvās sezonas laikā tiek nodarbināti ap 60 darbinieku, uzņēmumam attīstoties to skaits pieaugtu. Kā plāno uzņēmuma vadītājs, rūpnīcā vien papildu varētu būt ap 25 darba vietām. Arī vietējā pašvaldība ir ieinteresēta, lai uzņēmums darbotos un attīstītos novada teritorijā. Pašvaldība, lai sekmētu saimniecisko darbību, investējot vairāk nekā 320 tūkstošus eiro, sakārtojusi ceļu 2 kilometru garumā uz kūdras ieguves vietu, stāsta Augšdaugavas novada Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa. Savukārt nākamajā Eiropas plānošanas periodā pašvaldība ir gatava izveidot arī telpas, kur varētu atrasties kūdras inovāciju pētniecības centrs.
„Pašvaldība izveido ražošanas teritoriju ar publisko infrastruktūru, kā angāra tipa būves, tās nav specializētas vai kaut kādā veidā pielāgotas konkrētam komersantam, ko pašvaldība pēc tam caur publiskās nomas tiesību izsoli var nodot komersantam attīstībai.”
Taču uzņēmuma attīstības plānus var ietekmē Eiropas zaļā kursa regulējumi, par to bažīgs ir SIA „Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.
„Klimata jautājumu aspektos Latvijas un Eiropas kopējā pozīcija tomēr atšķiras, jo Eiropas pozīcija ir tāda, ka kūdra tiek uztverta tikai un vienīgi kā enerģētiskais resurss, un kūdra kā purva ekosistēmas elements, kurš ir jāaizsargā, ņemot vērā, ka vecajā Eiropā kūdras purvi jau ir izstrādāti un kā biotops tas neeksistē, tad tiek pieņemts uzskatīt, ka kūdra ir aizliedzama jebkurā izmantošanas veidā.”
Taču, kā uzsver Uldis Ameriks, Latvija enerģētikā kūdru vairs neizmanto kopš 2003.gada. Jāteic, SIA „Laflora” virzās uz to, lai būtu klimatneitrāls ražošanas uzņēmums, šobrīd tiek attīsti arī vēja parki, viens no tiem Zemgalē, Kaidu purvā. Uldis Ameriks cer, ka drīzumā būs skaidrs, vai uzņēmuma ieceres varēs īstenot.
„Šinī brīdī notiek ļoti aktīvs darbs pie šīs klimata paketes, kur ir mūsu ļoti interesējošās regulas pārstāvētas, tas ir saistīts arī ar finansējumu, es ceru, ka šī gada beigas un nākošā gada pirmā puse būs tā, kad tiks pieņemti šie izšķirīgie lēmumi, šīs regulu versijas tiks apstiprinātas, un tad mēs arī varēsim saprast un plānot savu darbu tālāk.”
Uzņēmums iegūto kūdru, kūdras substrātu un citus produktus, kurus izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā dekoratīvo augu un koku stādu audzēšanai, eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā ir 22,2 miljoni eiro, nodokļos valstij iemaksāti 3,4 miljoni eiro, savukārt nodarbināto skaits pieaudzis līdz 290.
