LSM: Augstskolas Latgalē domā par tautsaimniecībai noderīgām profesijām

LSM: Silvija Smagare

 

Nupat Saeima pieņēma augstskolu likumu, kas vairāk skars izmaiņas pārvaldībā un struktūrā, un diezin vai būtiski ietekmēs izglītības kvalitāti, saka Latgalē lielāko – Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadītāji. Tā kā tika atcelts kritērijs, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studējošo, Daugavpils Universitātei izdevās reformas procesā saglabāt savu statusu. Universitāte plāno attīstīt un ieviest jaunas tautsaimniecībai svarīgas studiju programmas. Arī Rēzeknes tehnoloģiju augstskola tendēta uz darba tirgus prasībām atbilstošiem absolventiem.

Daugavpils Universitāte, kas savu zinātnes universitātes statusu saglabājusi, šobrīd jau gatavojas jauno studentu uzņemšanai. Jaunais likums kardinālas reformas universitātes darbībā neieviesīs.

„DU arī līdz šim ir piedāvājusi pietiekami kvalitatīvas programmas, un tas, ka Saeima pieņem izmaiņas vai grozījumus augstskolu likumā, tas nenozīmē, ka DU būtu jāveic kāda revolūcija. Esam godprātīgi strādājuši arī līdz šim.” 

„Par to, ka šeit Daugavpilī var iegūt kvalitatīvu izglītību, liecina mūsu diezgan labie rādītāji kopumā – gan zinātnes akreditācijā, gan arī studiju programmu akreditācijā. Zinātnes akreditācijā, starp Latvijas universitātēm, mēs esam ceturtajā vietā. Tas ir ļoti labs rādītājs,”saka DU Zinātņu prorektors Arvīds Barševskis.

Grozījumi likumā vairāk skars augstskolas pārvaldību, līdzīgās domās arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas RTA rektore Iveta Mietule. „Mēs ik gadu pārkārtojam un pilnveidojam savas studiju programmas un studiju virzienu, lai absolventi, kādus mēs gatavojam, atbilstu darba tirgus prasībām. Un ne tikai Latgales reģiona ietvaros, bet visas Latvijas un arī Eiropas kontekstā. Tāpēc augstskolu likuma grozījumi vairāk vērsti uz strukturālām pārmaiņām nevis uz kādiem kvalitatīviem uzlabojumiem vai reģionālajām vajadzībām.”

Jau šobrīd abas Latgales augstskolas ražo absolventus, kas paliek reģionā.

„Kopumā vairāk kā puse studējošo pie mums ir no reģiona, attiecīgi viņiem šeit ir dzīvesvieta, ģimene, bērni. Viņi paliek reģionā. Daudzi iestāžu, uzņēmumi vadītāji ir mūsu absolventi,” turpina Iveta Mietule.

„Ap 80 procentiem no mūsu absolventiem paliek strādāt šeit Daugavpils pilsētā un apkaimes novados. Tāpēc mēs atšķiramies no galvaspilsētu universitātēm ar to, ka mūsu beidzēji jau reāli paliek,” tā Arvīds Barševskis. Tāpēc būtiski Latgales augstākās izglītības zinību kalvēm reaģēt, pirmkārt, uz pieprasījumu šeit reģionā, kaut arī pieprasījums tā īsti arī nav formulēts. „Ja tagad mums ir jāuzzina, kas ir nepieciešams, tad nepieciešams ir tas, ko mēs zinām no Ekonomikas ministrijas mājas lapas. Tās ir dabas zinātnes un IT speciālisti.”

Arī Rēzeknes augstskola sauc tās pašas prioritārās nozares. Tai šobrīd kā top virziens ir arī dizaineru un grāmatvežu apmācības. Daugavpils Universitāte akcentu liek uz veselības aprūpes saistītām programmām, piemēram, bakalauru māszinībā un sev tuvo bioloģijas nozari.

Ieviest ko pavisam jaunu augstskolā šobrīd nav tik vienkārši, tomēr idejas ir.

„Augstskolām, no vienas puses, rokas ir ierobežotas. Jo, lai jaunu studiju programmu atvērtu, tas ir jāskaņo ar ministriju. Ir studiju konsultāciju plāns, un to kontrolē ministrija.” 

„Protams, tiek strādāt pie jaunām studiju programmām. Arī dabas zinātnēs pie datu apstrādes, katra fakultāte meklē savus risinājums, lai katrai programmai būtu lielāks pienesums tautsaimniecībā,” situāciju analizē DU rektora vietnieks Attīstības jautājumos Jānis Kudiņš.

Akvakultūra ir nozare ar nākotni, ar savu pienesumu tautsaimniecībā. „Akvakultūra ir zivju un augu audzēšana, tā ir gan zivis, gan vēži. Tā ir ļoti pieprasīta specialitāte. Gan Latvijā, gan visā Eiropā pašlaik ļoti strauji attīstās akvakultūra. Latvijā ir daudz jaunuzbūvētu modernu uzņēmumu, izmantojot ES līdzekļus, un uzņēmēji un nāk un prasa – sūtiet mums studentus praksē. Jo mums DU ir atvērts jaunais Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpuss, un tajā akvakultūras laboratorija, kas faktiski tāda ir vienīgā Latvijas augstskolās. Un te vēl ir arī citas laboratorijas,” atzīst DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors Artūrs Škute

Iespējas tirgus pieprasījumam rast piedāvājumu reģiona augstskolām potenciāls ir. Arī tas, ka Daugavpils Universitāte saglabājusi statusu, nāk tikai reģiona ekonomiskajai attīstībai par labu, to vairākkārtīgi pauduši gan Latgales plānošanas reģiona speciālisti, gan vietējo pašvaldību un uzņēmumu vadītāji, tostarp tādu, kas kā investori Latgales reģionā ienākuši no citām valstīm. Lielāku potenciālu reģiona augstskolām dos arī gaidītie Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi, kas paredzēti arī izglītībai un zinātnei.