LSM: Atgriezties Latvijā no ārzemēm kļūst vieglāk – diasporas vēstniece E.Gavele atskaitās par paveikto

Reemigrantiem ērtāk atgriezties Latvijā

Vēstniece sarunu raidījumā iesāka, uzsverot, ka viss nav pabeigts un ir simtiem darbu, kas diasporas politikas risināšanā paveicami. Protams, vēstnieces darbu krietni ietekmējusi Covid-19 pandēmija, jo klātienē tikties ar dažādām latviešu kopienām ārzemēs nav bijis iespējams. Pagūts apciemot vien Lielbritānijas, Vācijas un Amerikas latviešus, tomēr darbs tiešsaistes platformās notiek un ir virkne jautājumu, kuru risināšana notiek. Ne pārāk veikli, bet notiek.

Gavele norādīja, ka viens no balstiem diasporas politikas jautājumu risināšanā ir diasporas konsultatīvās padomes darbs. Tā kopā sanāk reizi ceturksnī, un tad nav iespējams pārspriest katru padarīto mazo darbu,  bet paralēli rit ik nedēļas, ik mēneša sapulces ar iesaistītajām ministrijām, kad iespējams apspriest plāna darbam ar diasporu laika posmā no 2021.–2023. gadam konkrētos darba uzdevumus.

Uzskaitot veiksmīgi paveiktos darbus vēstniece uzsvēra izmaiņas, kas skar reemigrantus: “No mana skatu punkta un no diasporas dzirdu, ka bija ļoti labi tas, ka reemigranti, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā, var saņemt pensiju tādā apjomā, kādā tas noteikts konkrētajā valstī, no kuras atgriežas. Un pensija netiek aplikta ar nodokļiem Latvijā.

Tā, piemēram, atgriežoties no Lielbritānijas, tur noteiktais minimums netiek aplikts ar nodokļiem Latvijā.”

Tas, pēc vēstnieces domām, ir labs stimuls vecumdienas gana nodrošinātas pavadīt Latvijā.

Kā vēl vienu veiksmīgu soli vēstniece minēja ārvalstīs iegūto diplomu paātrināto atzīšanu, ka varētu motivēt ārzemēs studējošos atgriezties Latvijā. Vēl gan atzīšanas un saskaņošanas process ir jāpilnveido, lai augstskolas ar labu reputāciju pašas var šo procesu veikt, kas vēl paātrinātu diplomu atzīšanas gaitu.

Tāpat reemigrantu ģimenes, kas vēl tikai plāno atgriezties, jau šobrīd var reģistrēt bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs.

Vēl viens svarīgs paveiktais darbs ir otra reģistrētā adrese, kas nozīmē, ka, dzīvojot ārzemēs, var piedalīties pašvaldību vēlēšanās, un plānoti atvieglojumi Saeimas vēlēšanās, kas būs jau nākamgad.

Vēstniece uzskata, ka, risinot jautājumus, virzība uz priekšu ir raita, un tāpēc viņa saka paldies arī Saeimas darba grupām un komisijām, kurās diasporas jautājumus skata.

Tikmēr, klausoties vēstnieces veiksmīgi paveiktos darbus, portāla “Baltic-Ireland” galvenā redaktore Laima Ozola norādīja, ka visi paveiktie darbi tā īsti neattiecas uz diasporu, bet vairāk skar reemigrantus. Ozola sacīja:

“Reāli dabā tās ir divas dažādas lietas – reemigranti un diaspora. Un,  runājot par darbiem, kas skar tieši diasporu, man nav ko teikt.”

LTV korespondente Ilze Kalve uzskata, ka līdz šim paveiktie darbi būs iespēja lielai daļai Lielbritānijā dzīvojošo apsvērt domu par atgriešanos. Viņa gan atgādināja kādu būtisku novērojumu: “No augšas, kad tu skaties, viss izskatās ļoti labi, bet mirklī, kad saskaries ar ierēdni, kurš varbūt nezina, ka viņam tas ir jādara,  tad gan sākas problēmas.”

Diapsoras mediju finansējums

Tam piekrita laikrakstu “Brīvā Latvija” un “Laiks” žurnāliste Sallija Benfelde. Viņa priecājās par pensiju neaplikšanu ar dubulto nodokli un iespēju iepriekš pieteikties skolās. Savukārt sasāpējies jautājums esot diasporas mediju finansēšana.

“Nauda kokos neaug, un ir pozitīva virzība, konkursi, kuros naudu var saņemt. Milzu problēma ir tā, ka no katras summas, ko redakcijas saņem konkursos, puse aiziet nodokļos. Tad ir tā, kā ir, tas ir traģiski izpildītājiem.

Ja diasporas mediju žurnālists nevar nopelnīt Latvijā noteikto minimālo algu, tad ir jautājums, cik ilgi var strādāt uz entuziasma un patriotisma pamata,” uzsvēra žurnāliste.

Vēstniece, reaģējot uz žurnālistes sacīto, solīja jau tuvākajā laikā sarunās ar Kultūras ministrijas un diasporas medijiem šo jautājumu apspriest, norādot, ka ir vērts apspriest arī diasporas mediju saturu.

“Mums jārunā arī ne tikai par finansējumu, bet arī pienācis laiks runāt par diasporas mediju un informatīvo platformu kvalitāti.

Diemžēl ir maz diasporas mediju, kuri rada oriģinālu saturu. Lielākoties materiāls tiek pārpublicēts no medija uz mediju un tam ir informatīvs raksturs.

Par finansējumu es negribētu piekrist, jo nupat bija tikšanās ar Kultūras ministriju. Mēs pagājušajā gadā dubultojām finansējumu diasporas medijiem. Finansējums iepriekš bija paredzēts gan diasporas medijiem, gan Latvijas medijiem, kas ziņo par diasporu. Tad šobrīd viss šis finansējums ir atvēlēts tikai diasporas medijiem. Un es domāju, ka tuvākajā laikā Kultūras ministrija klajā nāks ar labu ziņu, ka mēģināsim rezervēs atrast vēl finansējumu, kas varēs vēl palīdzēt diasporas medijiem celt savu kapacitāti. Runājot par diasporas medijiem, ir jāsaprot, kas ir auditorija, vai šajā plašajā mērķauditorijā ir arī jaunatne, vai meklējam jaunas sadarbības formas… Es saprotu, ka naudu vajag visiem, visiem vajag finansiālu atbalstu arvien vairāk un vairāk,” stāstīja Gavele.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos nevar ietekmēt lēmumu pieņēmējus, bet viņas spēkos ir konsultēt. Un, runājot par padarīto un arī aktuālajiem svarīgajiem veicamiem darbiem, uzsvars ir uz veiksmīgu reemigrācijas koordinatoru darbu, kā arī darbs pie attālinātā darba jeb nomadu vīzas.

“Tas šobrīd ir tik tālu, ka ir sagatavoti un saskaņoti priekšlikumi ar Tieslietu, Ārlietu un Iekšlietu ministrijām, valsts sekretāru sanāksmi. Es ceru, ka būs nomadu jeb attālinātā darba vīza. Tas ļaus latviešu diasporas dzīvesbiedriem (kas nav ģimenes locekļi, ir partneri vai viendzimuma partneri) atgriezties kopā Latvijā, un viņiem būs legāls statuss, kas ļaus legāli uzturēties Latvijā, strādājot attālinātu darbu savā līdzšinējā mītnes zemē,” sacīja vēstniece.

Runājot par to, ka nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, gan vēstniece, gan pārējās sarunas dalībnieces norādīja, ka liela uzmanība jāpievērš diasporas sabiedrības izglītošanai saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Te nav runa par aģitāciju vai priekšvēlēšanu kampaņām, bet gan par izglītošanu, par prasmju uzlabošanu informācijas meklēšanā, lai diaspora Saeimas vēlēšanās neizdarītu aplamus, mirkļa  sajūtu vadītus lēmums.

Tas nebūs viegls uzdevums, kā norādīja Sallija Benfelde:

“Ar prieku par vārda brīvību un demokrātiju esam pazaudējuši saprašanu par to, kas ir kas.

Tur nevajag lekcijas, bet elektroniskā vidē organizētas diskusijas ar skaidrojumiem. Ja tas būtu atsevišķs mediju projekts, tad tajā varētu iesaistīties diasporas mediji.”

Tāpēc tiek plānota liela informatīva kampaņa, informācijas sniegšana, diskusijas, kurās, diasporas vēstnieces vārdiem runājot, solās iesaistīties arī Eiropas Latviešu apvienība un Pasaules brīvo latviešu apvienība, kā arī Centrālā vēlēšanu komisija, jo Saeimas vēlēšanas ir svarīgs pagrieziena punkts, kurā diasporai ir liela loma. Kā viens svarīgs pavērsiena punkts Saeimas vēlēšanās būs balsošana pa pastu, kas diasporas vēlētājiem krietni atvieglos dalību vēlēšanās.

Informācijas avots: LSM.LV, Autors: Agnese Drunka (LR1 raidījuma “Globālais latvietis. 21. gadsimts.” vadītāja)