LRT: Latgalē vēlas attīstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību
Latgalē, salīdzinot ar citiem reģioniem, ir vismazāk brīvprātīgo ugunsdzēsēju, tāpēc sākotnēji izpratni par ugunsdrošību centīsies uzlabot tieši pierobežā. Brīvprātīgie ugunsdzēsēji vēlas gan stiprināt sadarbību ar glābšanas dienestiem, gan gūt finansiālu atbalstu no valsts, pašvaldībām un vietējiem uzņēmumiem.Brīvprātīgie ugunsdzēsēji devās pie Viļakas ezera, kur paraugdemonstrējumos interesentus no dažādiem apkārtnes pagastiem iepazīstināja ar savu darbību. Meistarklases galvenā ideja ir veicināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību izveidi, jo īpaši tādēļ, ka no kopumā 114 šāda veida komandām Latgalē atrodas mazāk nekā desmit.
“Lauku iedzīvotāji ir atstāti novārtā, viņu īpašumi, viņu dzīvības, viņu biznesa vietas. Ir jābūt vienam vīram vai dāmai ar savu dzinēju, kurš apvieno ap sevi brīvprātīgos ugunsdzēsējus, jo vietējie labāk zina gan izvietojumu, gan ceļus, gan katru personīgi pazīst,” norādīja Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis.
“Tur ir tas efekts – pirmā atbrauc lauku komanda, vietējie, nobremzē [ugunsgrēka] attīstību, un ierodas pārējās komandas, glābšanas dienests un pieliek punktu,” skaidroja Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs Egīls Kaužēns.
Šķilbēnu pagastā kādreiz bija sava komanda, tomēr finansējuma trūkuma un tehnikas nolietojuma dēļ darbība pārtraukta. Meistarklases laikā gan radusies ieceres atjaunot komandas darbību.
“Šķilbēni ir tā vieta, kur no Balviem ir patālu, no Viļakas ir patālu. Un daudz reizes arī ir bijis tā: dega kūts, saimnieciskās ēkas, un mēs nosargājām māju un sagaidām uzreiz lielākus spēkus. Tāpēc arī tāda biedrība tādos nostūros ir noteikti vajadzīga,” norādīja Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals.
Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība atbalstu lūgusi teju visām ministrijām un par savu darbību vēsta ciematos un pagastu centros. Startam nepieciešami aptuveni divi ar pusi miljoni eiro. “Tur ietilpst valsts finansējums, pašvaldības finansējums, apdrošinātāja finansējums un plus ceturtā pozīcija – apkārtējie uzņēmēji, kuri savu artavu piemaksā vēl klāt,” pastāstīja Griķis.
Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem paredzēta 40 stundu apmācība kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem. Biedrībā cer, ka, paplašinot tīklojumu un sadarbību, nelaimju skaits mazināsies arī attālākās vietās. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību iecerēts attīstīt visā Latvijā un pirmkārt tieši pierobežā.
Autors: Latgales reģionālā televīzija
