LM informācija par veicamajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 infekcijas riskus aprūpes iestādēs

Saistībā ar Covid-19 gadījumu pieaugumu, labklājības ministre Ramona Petraviča nosūtījusi vēstuli ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, kurā atkārtoti vērš uzmanību uz institūcijās veicamajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 infekcijas riskus.

Lai novērstu turpmāku masveida inficēšanos ministre atgādina, ka sadarbībā ar Veselības ministriju, Veselības inspekciju un Slimību profilakses un kontroles centru ir izstrādāti ieteikumi un vadlīnijas Covid-19 izplatības ierobežošanai. Vēstulē uzsvērts, ka ļoti būtiska ir agrīna saslimšanas gadījumu identificēšana, kā arī ātra testēšanas uzsākšana un kontaktpersonu apzināšana. Līdz ar to katrā institūcijā jābūt ieviestai sistēmai, lai uzraudzītu institūciju darbinieku un iemītnieku veselības stāvokli.

Vienlaikus no Veselības inspekcijas joprojām tiek saņemta informācija par atteikumiem veikt klientu testēšanu. Ramona Petraviča uzsver, ka šajos gadījumos par sekām, kas var rasties nepakļaujoties atbildīgo iestāžu likumīgajām prasībām, personīgi atbildīgs ir iestādes vadītājs:

“Aicinu izturēties ar atbildību pret cilvēku dzīvībām. Ir nepieļaujama situācija, ka aprūpes iestādes izvairās no klientu testēšanas un neielaiž testētājus. Tādēļ atkārtoti aicinu sadarboties un nodrošināt visu institūciju klientu un darbinieku testēšanu visās institūcijās. Vienlaikus testēšanas nodrošinātājiem būtu savlaicīgi un atbilstoši jāreaģē uz iestādes aicinājumu veikt testēšanu”.

Vēstulē par epidemioloģiskās drošības nodrošināšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās atgādināti obligāti veicamie pasākumi:

1. Klientu un darbinieku veselības stāvokļa monitorēšana, t.sk., nepieļaujot darbinieku ar infekcijas slimības pazīmēm atrašanos darba vietā;
2. Neatliekama klientu ar infekcijas slimības pazīmēm un kontaktpersonu izolēšana, kā arī nodalīta aprūpe, t.sk.:

1. 1. Turpināt institūciju klientu un darbinieku rutīnas skrīningu – vienu reizi nedēļā darbiniekiem (ar siekalu testiem) un iespēju robežās arī klientiem, bet ne retāk kā  vienu reizi mēnesī (ar siekalu un nazofaringiāliem testiem);
   2. Skrinīnga testēšanu veikt obligātā kārtā, nevis pēc vēlmes un nozīmēt to biežumu;
   3. Nodrošināt institūciju medicīnas māsu/ ārsta palīgu apmācību nazofaringiālās iztriepes paņemšanai klientiem;
   4. Strādāt proaktīvi tajās institūcijās, kurās COVID-19 nav vēl izplatījies, nodrošinot personāla kontroli un epidemioloģiski drošu klientu aprūpi, piemēram, izstrādājot ieteikumus, kā aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem piesardzības pasākumu ievērošanai arī ārpus darba vietas, t.sk. individuālās pārrunās motivēt darbiniekus atteikties no otra darba savienošanas ar citu darbu, lai novērstu papildu apdraudējumu inficēties ar Covid-19, ar risku infekcijas izplatībai institūcijā;
   5. Institūcijā izstrādāt ieteikumus/ kritērijus, lai kontrolētu Covid-19 saslimušās/ Covid-19 inficētās personas/ kontaktpersonas/ veselo klientu vidū un darbinieku vidū (piemēram, veikt temperatūras, sūdzības par veselību, izmaiņas veselības stāvoklī u.c. reģistrāciju žurnālos).
   6. Nodrošināt institūcijās ierīces klientu veselības stāvokļa monitorēšanai, t.sk. pulsa oksimetrus, pēc kuru rādījumiem identificēt gadījumus, kad ir jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;
   7. Institūciju darbiniekus nodrošināt ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (respiratoriem, aizsargbrillēm, cimdiem, bahilām un kombinezoniem) – aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem jābūt nodrošinātiem ar tādiem pašiem  individuālās aizsardzības līdzekļiem kā stacionāros;
   8. Nodrošināt dezinfekcijas līdzekļu pieejamību gan klientiem, gan darbiniekiem, kā arī atbilstošu telpu dezinfekciju. Vienlaikus nodrošināt drošu apģērba un veļas savākšanu un mazgāšanu (t.sk. autiņbiksīšu (pamperu) savākšanu kopā ar citiem bioloģiskajiem atkritumiem);
   9. Papildus drošībai norobežot (ar gaisu necaurlaidīgu materiālu) telpas (t.sk. gaiteņus), u.c.

Labklājības ministre atgādina, ka nolūkā palielināt darbinieku motivāciju iesaistīties ar Covid-19 inficētu personu aprūpē, Labklājības ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas piemaksām personālam, kas strādā paaugstināta riska apstākļos. 50% no piemaksām valsts, pašvaldību vai līgumorganizāciju sociālajiem darbiniekiem, kuri iesaistīti inficēto personu un viņu kontaktpersonu aprūpē, no 2020.gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam kompensēs valsts.

Vienlaikus labklājības ministre vērš uzmanību, ka pēdējā laikā ministrijā tiek saņemtas sūdzības no institūciju klientu tuviniekiem, kurās tiek norādīts uz nepietiekamu komunikāciju no institūciju darbinieku puses un klientu aprūpes pasliktināšanos. Ramona Petraviča uzsver, ka neskatoties uz epidemioloģisko situāciju un darbinieku trūkumu institūcijās, sociālo pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās nav pieļaujama un ārkārtas situācijās ministrija veiks sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles.  Par neatbilstošu kvalitāti pakalpojumu sniedzējam var tikt piemērots naudassods.

Ministre atkārtoti uzsver, ka par epidemioloģiskās drošības pasākumu precīzu ievērošanu un to ievērošanas kontroli atbild katras institūcijas vadītājs personīgi. Ministre aicina visus darbiniekus tiešo darba pienākumu izpildē ievērot noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, lai pēc iespējas ātrāk mēs visi varētu apturēt Covid – 19 infekciju un atgriezties iepriekšējā dzīves ritmā.

Vēstule adresēta VSAC „Kurzeme”, VSAC „Latgale”, VSAC „Rīga”, VSAC “Zemgale”, biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts Sociālās aprūpes centram “Stūrīši””, pašvaldības SIA „Veselības un sociālās aprūpes centrs – Sloka”, SIA “Atsaucība, SIA „Veselības centrs Ilūkste”, sociālo pakalpojumu centram “Pīlādzis”, valsts SIA „Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, valsts SIA „Slimnīca „Ģintermuiža””, valsts SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, kā arī Latvijas pašvaldību savienībai.

Avots: Labklājības ministrija