Latgolys namaterialuo kulturys montuojuma ilgtspieja myusdīnu vidē
Aizvadeitejā nedeļā Latgolys viestnīceibā GORS, Rēzeknē, nūsarysynuoja vīns nu diveju tīšsaistis seminaru, cyklam – „Latgales tradīciju ilgtspēja mūsdienu vidē”, kuru organizej Latvejis Nacionalais kulturys centrs, sadarbeibā ar bīdreibu „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”.
„Obeju seminaru mierkis ir aktualizēt Latgolys namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonys i populariziešonys īspiejis, kai ari, kab pīvārstu uzmaneibu Latgolys tradiceju daudzveideibai i kruošņumam, i tam, kai namaterialū kulturys montuojumu īspiejams ni tikai saglobuot, bet ari rodūši īdzeivynuot myusdīnuos,” seminara nūrisi i davumu namaterialuo kulturys montuojuma apzynuošonā viertej kai cīši vajadzeigu i nūdereigu i tuo koordinators Oskars Zuģickis.
Pyrmuo seminara laikā tyka runuots par tradiceju atjaunuošanu, tūs pastuoviešonu storptautyskajā vidē i itūšaļt daīmamim atbolsta mehanismim. Tymā pīsadaleja vairuoki regionam pozitumu pīnasumu davušī censūņi, tūs vydā ari Viļakys nūvoda Škilbānu pogosta namaterialuo kulturys manontuojuma centra UPĪTE direktors Andris Slišāns. Jis uzskota, ka biedeiguokā pozicejā itūšaļt ir amatnīceiba i omotu prasmu saglobuošona, nūdūšona cytom paaudzem.
„Koč voi ari redzīs, ka vysi vys koč kū dora, amatnīceiba laikam ir vystrokuok apdraudāta,
jo īt tik daudzi vysaidu modernūs tehnologeju, vysi tī lazergrīzieji i vēļ vyss kas, i aizamierst tys, kas ir bejs. Dzīduošona, i doncuošana labi puorsamontoj, ari muzykanti piedejā laika ir cīši aktivi. Tuoda eipašuo amatnīceiba, par pīmāru, knipeliešona, izšyušona, jo tān vysur izšyun mašynys. Jaunūs palīk mozuok, bet vacī aizīt iz cytim medeibu laukim… Navar jau dareit taipat kai ogruok, saceisim tai, juodora tū pošu tikai moderni.”
Taipat Andris Slišāns sova uzrunā izsvēre, ka, kab saprostu deļkuo i kai sovu cīmu padareit par pasauļa centru na viņ sev, bet ari cytim, ir juozyna tuo viesture. Vīta veidojās kūpā ar izgleiteibu i iteinis cylvākim, kas, augūt i palīkūt gudruokim, spiej apjaust vierteibys sev apleik. Tai ari niu, Upeitis kai labi atpazeistamys kulturtelpys fenomenu Andris skaidroj ar iteinis cylvākim i tūs attīksmi pret sovim seņčim, vītys viesturi. Navaru napībiļst, ka Slišānu saime, dzymta itymā vaicuojumā nanūlīdzami ir apbreinys vārta.
„Vysod jau vajag koč kaidam taidam trokam cylvākam byut kotrā vītā, i tūlaik jam cyti pasavalk leidza. Jebkam, kū Latgola dora namaterialajā kulturā, vysam pa viersu ir volūda.
Cīši svareigi, kab tei volūda nabyutu tikai taida izaruodeišona. Kab nabyutu tai, ka tikai dzīd latgaliski, bet ari saimē runoj, kab, saīmūt iz mieginuojumu ci sasateikūt, ari pasarunoj latgaliski. Cytaiž tys saīt tuods kuo teatris drupeit. Es asu braukuojs ari cytuos vaļstīs i redziejs, ka ja jim ir koč kaida cyta volūda, izlūksne ci dialekts, jī ar tū lepnejās i pat jū puordūd. Ka jau mes ite, Latgolā, asam drupeit nabadzeiguoki, varbyut varim puordūt volūdu.”
Laikam jau navar Andrim itymā vaicuojumā napīkrist, jo latgalīšu volūda, kai turisma patiereņa prece ci marketinga reiks sevi pādejūs godūs ir cīši labi pīruodejuse. Nacionaluo kulturys centra namaterialuos kulturys eksperte Gita Lancere ir puorlīcynuota, ka cīši daudzys lobys lītys, vysmoz suokumā, parosti nūteik pat bez finansiala atbolsta voi ari ar saleidzynūši mozu atbolstu.
„Svareiguokais ir pošu cylvāku vēlme, i tod, ka tei ir radzama i jei ir radzama, kod ir. Tod parosti tys finansejums ari dasasaista. Pošvaļdeiba, mes te sokam, kai ba tys byutu koč kas atrauts nu mums, bet patīseibā jau ari pošvaļdeiba vaicoj piec lobu projektu i lītu. Vysys lobuos lītys agri voi vālai teik pamaneitys… Latgola vēļ ir vysai tyva tradicionalajai dūmuošonai. Ite tradicejis, vysmoz daļa, ir vēl cīši dzeivys.”
„Leluokuo prīca ir tei, ka kuplais seminara dalinīku skaits paruodeja, ka daudzim arviņ ir svareigs kulturys montuojums. Ka daudzim tradicionaluos vierteibys daskier kasdīnai jāgu. Zynūt, ka laiks nikod nav saudzeigs, tys atsejoj. Itūšaļt ir aktualizāta pagaistūšūs prasmu u i omotu apzynuošona. Tys ari paruodeis cik daudzi cylvāku vēļ kuru prasmi pīkūp, kuru omotu vēļ muok. Itymā industrializacejis, digitalizacejis i globalizacejis laikmetā zyud latvyskuo identitate jau ari vysaidūs aspektūs. Ir skaidrys, ka daudzi sadzeivē lītuotī dorbareiki i prīškmati ir sveši i napazeistami myusdīnu cylvākam,” vysleluoka prīca bejuse par kuplū dalinīku skaitu i jūs daudzajim vaicuojumim, kas cīši labi deve vareibu apjaust dorba placi, atkluoj Daugovpiļs Latvīšu kulturys centra dzīšmu i deju folklorys kūpys „Svātra” vadeituoja Sarmeite Teivāne, kai ari „Dienvidlatgales NVO atbalsta centra” koordinators Oskars Zugickis: „Nanūlīdzami, daudzi pozitivī sveicīni i loba vieliejumi piec 14. janvara seminara nu Latgolys viestnīceibys GORS, nu molu molom Latvejā, beja taida miļzeiga prīcys i energejis dzierksts mums pošim organizēt ūtrū pasuocīni, kas tiuleņ byus 25. janvarī i kuru aicynoju klauseitīs, viertīs vysim, kurim ryup Latgolys namaterialais kulturys montuojums, kurim ryup tradiceju saglobuošona. Byus ari puorsteigumi, asam sagatavejuši treis eisus video par Latgolys omotu prasmu saglobuošonu. Kaidi jī byus, juosaver seminars.”
Jau 25. janvārī laikā nu plkst. 11.00 sevkurs interesents var tīšsaitē pīsaslēgt seminaram “Tradiceju ilgtspieja: lobuos praksis pīmāri”, kas tiks veļteits namaterialuo kulturys montuojuma praktiskim aspektim. Vaira par pošu seminaru i pīsasaceišonu vaicojit organizatoru sātyslopuos.
Klausies radio raidījumu šeit.
Autors Guna Igavena, LSM
