Latgales pievienotā vērtība – cilvēki un latgaliskums: tūrismā, inovācijā, augstākajā izglītībā

4. decembrī notika trešais seminārs, gatavojoties Latgolys kongresam (2022. gada 27.–29. aprīlis). Tas tika veltīts Latgales ekonomiskās telpas raksturojumam, kā arī izaicinājumiem un to risinājumiem eksporta, uzņēmējdarbības, tūrisma un augstākās izglītības jautājumos.

Četrās paneļdiskusijās: “Latgales ekonomiskās telpas pievienotā vērtība un eksports”, “Uzņēmējdarbības (t.sk. jaunuzņēmumu) darbības riski un iespējas Latgalē”, “Tūrisms kā Latgales ekonomikas augšupejas nozare”, “Augstākās izglītības pievienotā vērtība Latgales reģionā” eksperti diskutēja par katrai jomai svarīgākajiem izaicinājumiem, piedāvājot savu skatījumu un risinājumu.

Paneļdiskusijā “Latgales pievienotā vērtība un eksports” (vad. Dr. S. Ežmale) piedalījās K. Abiks (Latvijas investīciju un attīstības aģentūra), J. Lāčplēsis (Latgales speciālas ekonomiskās zonas Uzraudzības komisija), N. Pušņakovs (“MIDIS”), J. Igaunis (“Timber Kit”). Viņi sniedza savu redzējumu par Latgales eksportpreci un to, kā mazināt šķēršļus tās virzīšanai pasaules tirgos un kā kultūridentitāte var palīdzēt stiprināt Latgales ekonomisko telpu. Eksperti norādīja uz nepieciešamību skatīties ne tikai tradicionālo Latgales eksporta nozaru virzienā, bet domāt par digitālo tehnoloģiju, unikālu un inovatīvu produktu un piedāvājumu attīstību. Kā iespējamie risinājumi eksporta un augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanai Latgalē tika minēta nepieciešamība stiprināt investīciju piesaistes ekosistēmu, speciālo ekonomisko zonu un inkubatoru atbalstu, veidot kvalitatīvāku izglītības piedāvājumu. Tika uzsvērta nepieciešamība domāt plašāk, investēt katra indivīda izglītībā un zināšanās.

Paneļdiskusijā par uzņēmējdarbības (t.sk. jaunuzņēmumu) darbības riskiem un iespējām Latgalē (vad. Ņ. Kazakevičs) piedalījās S. Baltace (LIAA Rēzeknes biznesa inkubators), R. Zeiļa (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija), ārsts neirologs Einārs Kupats (“NeuroTech”), M. Neimanis (Buildit), R. Križanovskis (“UpMatched”). Eksperti uzsvēra, ka ir nepieciešams vairāk domāt par ilgstpējīga virziena biznesu. Proti, attīstīt uzņēmējdarbība, kas risina kādu no pasaulē nozīmīgām problēmām: klimats, iekļaujoša nodarbinātība, kiberdrošība, sociālo problēmu risināšana sociālajā uzņēmējdarbībā, un visam tam ir jābūt saistītam ar tehnoloģiskiem risinājumiem. Tika atzīmēts, ka Latgales reģionā ir inovatīvas biznesa idejas, bet ir redzama arī nepieciešamība attīstīt vairāk vidējo un augsto tehnoloģiju uzņēmumus. Papildus tika uzsvērts, ka Latgales reģionā ir milzīgs potenciāls sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Kā iespējamie risinājumi tika minēta sinerģijas un sadarbības veicināšana, publiskā sektora atvērtība, plašākas iespējas pārkvalificēties. Reālie piemēri ir ārkārtīgi pamācoši, lai noticētu sapņiem un iespējām, un dod cerību uz Latgales vienradžu rašanos.

Paneļdiskusijā “Tūrisms kā Latgales ekonomikas augšupejas nozare” (vad. A. Mackevičs) piedalījās eksperti L. Kondrāte (Latgales Tūrisma asociācija), V. Kudiņa (Aglonas Maizes muzejs), Dr. A. Klepers (Vidzemes Augstskola), Dr. E. Vasiļjeva (Daugavpils Universitāte, DU), diskutējot par šķēršļiem, stiprajām pusēm un iespējām Latgales reģiona tūrisma attīstībā. Tika uzsvērta tūrisma nozīme reģionālajai attīstībai, kur lielāki attīstības centri attīstās sinerģijā ar apkārtējo vietu un teritorijas attīstību. Tūrisms veicina vietu pievilcību un biznesa piesaisti reģionam, līdz ar to ir vajadzīgi cilvēki uz vietām, kuri ir domājoši, izglītoti un atvērti jaunām iespējām.

Diskutējot par kultūridentitāti, tika atzīmēts, ka tūrisma nozarē svarīgi ir ne tikai runāt latgaliski, bet saglabāt latgalisku rīcību – attiecīgu izturēšanos, kas ir atbilstoša latgaliešu garam un tradīcijām, tas, kas mūs padara atšķirīgus un unikālus. Svarīgi ir veicināt plašāku latgaliešu valodas izmantošanu ne tikai vietu zīmju nosaukumos, bet arī publiskajā telpā kopumā, t.sk., arī masu informācijas līdzekļos, it sevišķi vietējos. Papildus kā iespēja tika minēta uz latgaliskās identitātes vērtībām balstītas uzņēmējdarbības attīstība, dabas mantojuma un bagātību komercializācija, kā arī stratēģiju veidošana ar ambīciju, ar neapstāšanos birokrātiskajos šķēršļos vai nespējā sadarboties.

Paneļdiskusijā par augstākās izglītības pievienoto vērtību Latgales reģionā (vad. Dr. A. Zeps) piedalījās eksperti Dr. A. Juško-Štekele (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, RTA), Dr. M. Burima (DU), Dr. L. Litavniece (RTA), J. Staris (“Latvijas finieris”), Dr. A. Daņiļeviča (DU), Dr. O. Lavriņenko (DU). Tika diskutēts par augstskolu labu un kompetentu pārvaldību, darbības efektivitāti, pieejamajiem resursiem, un starptautisko sadarbību. Lai veicinātu augstskolu ieguldījumu tautsaimniecībā tika atzīmēts, ka būtiski ir sagatavot labus, mūžizglītībai un pārkvalifikācijai gatavus speciālistus perspektīvās tautsaimniecības nozarēs, veikt pētījumus uzņēmējdarbībai aktuālās tēmās, kā arī tiekties nevis uz kvantitāti, bet uz kvalitāti. Tika uzsvērta sinhronizācijas nepieciešamība ar industrijas vajadzībām, līdz ar to pastāvīga sadarbības platforma ilgtermiņa stratēģiskajai plānošanai. Diskutējot par šobrīd veidojamajām padomēm augstākajā izglītībā tika uzsvērts, ka kritiski svarīgi ir, lai padomju sastāvs būtu kvalitatīvs un neatkarīgs.

Seminārā apspriestās idejas un priekšlikumi tiks apkopoti Latgaliešu kultūras biedrības un kongresa mājas lapā www.latgolyskongress.lv. Svarīgi atcerēties, ka globalizācijas un digitalizācijas laikmetā ir īpaša vieta un loma valodai, tradīcijai, kas var kļūt par Latgales izaugsmes veiksmes stāstu, bet daudziem uzņēmējiem Latgalē tā jau ir ikdiena. Mācāmies no labākajiem un iestājamies par jaunām idejām!

Semināra ieraksts

Semināru organizēja Latgales 2017.gada Saieta rezolūcijas izpildes komiteja (SaRIK),  Latgaliešu kultūras biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, tādējādi gatavojoties  Latgolys kongresam, kas  2022. gada 27. un 29.aprīlī notiks Rēzeknē. Semināru finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, tehniski pasākumu nodrošināja DU.

Latgolys kongresa pasākumu organizatoru vārdā, Dr. Sandra Ežmale, sandra.ezmale@rta.lv; 29227268