Latgalē viesojās Baltijas valstu reģionālās attīstības ministri
2021.gada 2. un 3. septembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēja Baltijas valstu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru tikšanos, lai ar kaimiņvalstu pārstāvjiem pārrunātu aktuālos jautājumus reģionālās politikas dienaskārtībā.
VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs 2.septembrī Krāslavas novada “Lejasmalās” tikās ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas viceministru Arnoldu Abramaviču (Arnoldas Abramavičius) un Igaunijas Valsts pārvaldes ministru Jāku Ābu (Jaak Aab). Sanāksmes laikā par vienu no centrālajiem sarunu tematiem tika izvirzīta Latvijā nupat īstenotā administratīvi teritoriālā reforma un tās loma reģionālās attīstības un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Ministrs Plešs iepazīstināja kaimiņvalstu kolēģus ar reformas ieviešanas gaitu un iezīmēja reformas sniegtos ieguvumus kā iedzīvotājiem, tā pašvaldības un valsts attīstībai un starptautiskai konkurētspējai kopumā. Baltijas valstu ministri pārrunāja arī Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un reģionālo attīstību un katrs no viņiem iepazīstināja ar kaimiņvalstu attiecīgo ministriju īstenotajām iniciatīvām Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko seku pārvarēšanai.
Otrajā vizītes dienā Baltijas valstu reģionālās attīstības ministri tikās ar Latgales plānošanas reģiona, Krāslavas un Augšdaugavas novada, kā arī Daugavpils pilsētas vadības pārstāvjiem un iepazinās ar Latgales reģiona kultūrvietām un infrastruktūru, kas tapusi investējot līdzekļus reģionālās attīstības projektos.
Krāslavas novadā delegācija tikās ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un apmeklēja nesen renovēto Krāslavas Amatniecības centru, kur keramikas darbnīcā viesus sagaidīja meistari Valdis un Olga Pauliņi, izstāstot un parādot, kā top Latgales keramika. Visi reģionālās attīstības ministri parakstīja meistara izveidotās vāzes, kuras pēc to “dedzināšanas” keramikas ceplī tiks nogādātas katram ministram kā piemiņa no Krāslavas amatniecības centra apmeklējuma. Turpinājumā Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks viesus aicināja iepazīties ar Grāfu Plāteru pils kompleksa parku un aicināja aplūkot Krāslavas vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju.
Foto: Anatols Kauškalis, Krāslavas vēstis
Vizītes turpinājumā delegācija devās uz Augšdaugavas novada Slutišķiem. Delegāciju sagaidīja Augšdaugavas novada pārstāvji – novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne un Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne.
Delegācija apmeklēja Latgales sētu, kur viesiem nelielu lekciju novadīja Naujenes Novadpētniecības muzeja krājuma glabātājs Artūrs Fišers. Tā tika veltīta parka “Daugavas loki” izveides vēsturiskajiem priekšnosacījumiem. Augšdaugavas novada domes Attīstības pārvaldes projektu koordinatore Juta Valaine ciemiņus iepazīstināja ar projekta “Rīteiropas vērtības” aktualitātēm un tā ieguldījumu Slutišķu sādžas attīstībā.
Vēlāk delegācija devās uz Slutišķu muzeju, kur to ar dziedājumiem sagaidīja Naujenes kultūras centra slāvu tradīciju ansamblis “Radenije”. Naujenes novadpētniecības muzeja speciāliste Ludmila Pimenova augstos viesus iepazīstināja ar vecticībnieku kultūru un tradīcijām.
Kā tikšanās laikā atzina VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs:
“Dažāda veida investīcijas un valsts atbalsts Covid-19 krīzes laikā pašvaldībām ir bijis. Šogad un pagājušogad kopumā vairāk nekā 200 miljonus eiro esam novirzījuši pašvaldību aizdevumu programmai. Šogad vairāk nekā 50 miljoni tika atvēlēti pašvaldību grantu programmām dažādu projektu realizācijai. Esam turējuši solījumu par ceļu tīkla sakārtošanu administratīvi – teritoriālās reformas ietvaros.”
Kā skaidroja ministrs, šobrīd aktīvi notiek darbs pie nākamā gada budžeta un arī tajā ir iezīmētas prioritātes par reģionu attīstības stimulēšanu. Svarīgi ir panākt, lai reģionos rastos jaunas darba vietas un attīstītos bizness.
Lietuva un Igaunija daudzējādā ziņā ir Latvijas tuvākie partneri, un, lai spēcinātu šo saikni, nepieciešama arvien ciešāka sadarbība, īpaši reģionālās attīstības, demokratizācijas veicināšanas un klimata mērķu sasniegšanas jautājumos, kas ir ne vien Baltijas valstu, bet arī visas Eiropas ilgtermiņa prioritāšu augšgalā.
Lietuvas Iekšlietu ministrijas viceministrs Arnolds Abramavičs skaidroja, ka visu Baltijas valstu administratīvās sistēmas ir dažādas, kas nozīmē arī dažādu pieeju reģionālās attīstības jautājumiem. Viņš atzīmē paradoksālo situāciju, ka Covid ietekmē aug bezdarbs, bet vienlaikus aug arī nepieciešamība pēc darbaspēka. Pēc viņa teiktā jādomā, nevis kā ieviest jaunus ierobežojumus, bet kā stabilizēt un attīstīt valsts ekonomiku. Jāmin, ka Lietuvā administratīvi – teritoriālās reforma norisinājās jau pirms 26 gadiem.
“1995. gadā pēc neatkarības atgūšanas Lietuvā tika izveidotas 60 pilsētu un rajonu pašvaldības, tādēļ Latvijas 43 pašvaldības ir līdzīgs skaitlis, ņemot vērā iedzīvotāju skaita proporcionālās atšķirības,” turpināja Abramavičs.
Sanāksmes laikā ministri apsprieda arī reģionu telpiskās plānošanas attīstību un Eiropas Zaļo kursu. Igaunijas Valsts pārvaldes ministrs atzina, ka viņa pārstāvētajā valstī 4 gadus atpakaļ arī notika administratīvi – teritoriālā reforma, taču tā neskāra tik daudzas pašvaldības. Igaunijā pašvaldību skaits tika samazināts līdz 79, kas, kā atzīst ministrs, ir pārāk liels skaitlis. Viena no izteiktākajām problēmām Igaunijā ir fosilo kurināmo izmantošana elektrības izstrādē. Igaunijā tās ražošanai aktīvi izmanto slānekli, kas rada daudz izmešu.
Igaunijas Valsts pārvaldes ministru Jāks Ābs: “Igaunija ir pieņēmusi lēmumu iet uz klimatneitralitāti. Un mums arī jāpieņem konkrēti lēmumi šo mērķu sasniegšanai. Tanī pašā laikā nevar pieļaut, lai cilvēki reģionos ciestu no šiem lēmumiem. Jārada jaunas darba vietas, jāievieš zaļās tehnoloģijas, ko ceram panākt tuvākajos 10 gados.”
Turpinājumā delegācija apmeklēja Augšdaugavas novada Vasargelišķu skatu torni, no kura pavērās iespaidīgā Daugavas loku radītā ainava.
Informācijas avots un foto: daugavpilsnovads.lv
Tikšanās noslēgumā delegācija apmeklēja Daugavpili, kur par centrālo tēmu kļuva Latgales reģiona ekonomiskās attīstības veicināšana un pilsētā īstenojamie projekti uzņēmējdarbības atbalstam.
Tikšanās sākumā ministri devās nelielā ekskursijā pa pilsētu un apmeklēja ražošanas telpas Mendeļejeva ielā 5, ko Daugavpils pašvaldība uzbūvēja ar VARAM un ES struktūrfondu finansiālu atbalstu un izsoles kārtībā nodeva lietošanā SIA “Axon Cable”, kas ļāva radīt pilsētā vairākus desmitus jaunu darba vietu.
Daugavpils pilsētas saimniecības un Attīstības komitejas priekšsēdētājs Igors Aleksejevs uzsvēra, ka ministriju vizītes galvenais mērķis ir iepazīties ar šādiem projektiem, lai izvērtētu turpmākās sadarbības iespējas un reģiona potenciālu. Tā, piemēram, pašlaik pašvaldībā tiek izstrādāti arī vairāki citi līdzīgi projekti, kuru mērķis ir revitalizēt rūpnieciskās teritorijas un sekmēt uzņēmumu darbību un investoru piesaisti: jau pirms laba laika ir iecerēta ražošanas telpu būvniecība Ziemeļu rūpnieciskajā zonā. Savukārt aizvadītajā nedēļā deputāti akceptējuši arī tehniskā projekta izstrādi industriālajam parkam ALTOP, ko iecerēts būvēt uz pašvaldībai piederošā zemesgabala Locikos. Tos būs iespējams īstenot, kad tiks saņemts VARAM atbalsts.
Būtiski ir arī tas, ka šādu starptautisko vizīšu gaitā Daugavpilij ir reāla iespēja pieteikt sevi kā sadarbības partneri, īstenojot kopprojektus ar kaimiņvalstu uzņēmējiem.
VARAM ministram Artūram Tomam Plešam šī ir jau otrā vizīte Daugavpilī pēdējo dažu mēnešu laikā. Viņš uzsvēra, ka pilsētai ir būtiska loma reģiona attīstības kontekstā un reālas iespējas iegūt finansējumu VARAM īstenotajā valsts aizdevumu programmā pašvaldību investīciju projektiem pandēmijas seku mazināšanai.
Vizītes noslēgumā Baltijas valstu ministri apmeklēja nu jau par Daugavpils pilsētas vizītkarti kļuvušo Daugavpils cietoksni un Marka Rotko mākslas centru.
Informācijas avots: Daugavpils pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa.
