Latgalē ievēlēti jauno pašvaldību priekšsēdētāji

“1. jūlijs iezīmē vēsturisku pagrieziena punktu Latvijas attīstībā. Nav šaubu, ka Pašvaldību reforma, kas šodien stājas spēkā, ir viena no nozīmīgākajām Latvijas brīvvalsts laikā, taču tikpat būtiski ir izmantot reformas sniegtās iespējas, lai tā kalpotu ne vien par atskaites punktu Latvijas vēstures lappusēs, bet arī par reālu investīciju reģionālās attīstības veicināšanā. Šodien uz pirmo domes sēdi sanāk un pie viena galda sēžas pašvaldību jaunievēlētā vadība, kurai ir īpaši atbildīgs uzdevums – nevis dzīvot, domāt un saimniekot pa vecam, bet izmantot pārmaiņu sniegtās iespējas attīstībai, un ieguvēji būs to novadu iedzīvotāji, kuru priekšstāvji nelaidīs garām šo iespēju radīt izrāvienu novada attīstībā,” tā ministrs Artūrs Toms Plešs komentē jauno pašvaldību domju sanākšanu.

Pēc Pašvaldību reformas īstenošanas Latgales plānošanas reģionā, 21 pašvaldību vietā turpmāk būs deviņas: Daugavpils un Rēzeknes pilsētas, Augšdaugavas, Balvu, Līvānu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes novadi.

Šodien uz pirmo domes sēdi sanāk un pie viena galda sēžas Latgales pašvaldību jaunievēlētās domes, kurām ir īpaši atbildīgs uzdevums – nevis dzīvot, domāt un saimniekot pa vecam, bet izmantot pārmaiņu sniegtās iespējas attīstībai, un ieguvēji būs to novadu iedzīvotāji, kuru priekšstāvji nelaidīs garām šo iespēju radīt izrāvienu novada attīstībā.

	Kā vieni no pirmajiem uz tikšanos Līvānu novada Kultūras centrā sanāca Līvānu novada domes jaunievēlētie deputāti. Desmit no līdzšinējā domes sastāva deputātiem turpinās darbu arī nākamajā sasaukumā, savukārt pieci ir jaunievēlētie deputāti, kuri vēlēšanās startējuši pirmo reizi vai atkārtoti pēc noteikta pārtraukuma. Izvirzīti uz Līvānu novada domes priekšsēdētāja amatu tika Kaspars Stikāns, Maija Spūle un Andris Vaivods. Balsošanas rezultātā divu deputātu vēlēšanu zīmes bija atzītas par  nederīgām. Ar 10 deputātu balsīm no 15, par Līvānu novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Vaivods. Par priekšsēdētāja vietnieci tika izvirzīta viena kandidatūra, kura balsošanas kārtībā arī tika apstiprināta – Ginta Kraukle.
	Uz jaunievēlēto domes sēdi pulcējās arī Rēzeknes pilsētas deputāti. Izvirzīti uz Rēzeknes domes priekšsēdētāja amatu tika divi kandidāti: Ināra Groce un Aleksands Bartaševičs. Balsošanas rezultātā viena vēlēšanu zīme bija atzīta par  nederīgu. Balsojot ar 5 balsīm par I.Groci un 7 balsīm par A.Bartaševiču, par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Aleksandrs Bartaševičs. Deputātiem vienojoties, turpmāk Rēzeknes domē būs divi priekšēdētāja vietnieki. Par tiem tika ievēlēti Aleksandrs Stecs un Lidija Ostapceva.
	Pulcējoties 15 jaunievēlētajiem Ludzas novada domes deputātiem, paplašinātais Ludzas novads sevī iekļaus arī Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadus. Pēc balsu saskaitīšanas par Ludzas novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Edgars Mekšs, bet par vietniekiem Ināra Silicka, Oļegs Agafonovs un Valdis Maslovskis.
	Plkst. 14.00 uz jaunievēlēto domes sēdi pulcējās Daugavpils pilsētas deputāti. Uz Daugavpils domes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīta Andreja Elksniņa kandidatūra. Balsojot ar 11 balsīm “par”, 1 balsi “pret” un 2 nederīgām vēlēšanu zīmēm, par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andrejs Elksniņš. Daugavpils domē būs divi priekšēdētāja vietnieki. Par Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku tika ievēlēts Aleksejs Vasiļjevs un priekšsēdētāja vietnieks būs Valērijs Kononovs.
	Savukārt jauno apvienoto Krāslavas novadu kurā tiek iekļauts arī Dagdas novads un daļa Aglonas novada, vadīs Gunārs Upenieks. Jaunā sasaukuma pirmā novada domes sēdes darba kārtībā bija Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vēlēšanas, kur domes priekšsēdētāju ievēlēja vienbalsīgi. Balsošana notika atklāti, izmantojot vēlēšanu zīmes. Krāslavas novada domes jaunajā sastāvā darbosies 15 deputāti.
	Tiekoties jaunievēlētās Balvu novada domes deputātiem, kas turpmāk sevī iekļaus arī Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadus. Tika izvirzīts viens kandidāts un balsojumā ar 15 balsīm “PAR” par Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Sergejs Maksimovs (līdzšinējais Viļakas novada pašvaldības domes priekšsēdētajs). Par priekšsēdētāja vietnieci tika ievēlēta līdzšinējā Rugāju novada vadītāja Sandra Kapteine.
	Uz jaunievēlēto domes sēdi pulcējās arī  jaunveidotā Augšdaugavas novada deputāti, kurš sevī turpmāk iekļaus Daugavpils un Ilūkstes novadus. Par Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais Daugavpils novada domes vadītājs Arvīds Kucins. Savukārt par priekšsēdētāja 1.vietnieku tika ievēlēts Aivars Raščevskis, bet priekšsēdētāja vietnieki būs Vitālijs Aizbalts un Maigurs Krievāns.
	Jaunievēlētās Preiļu novada domes deputāti  par Preiļu novada domes priekšsēdētāju ievēlēja Āriju Vucānu. Uz pašvaldības vadītāja amatu tika izvirzīta viena – Ārija Vucāna – kandidatūra, par kuru tika nodotas visu piecpadsmit deputātu balsis. ATR rezultātā Preiļu novads turpmāk sevī iekļaus arī Riebiņu, Vārkavas un daļu Aglonas novada.
	Kā paredz Administratīvi teritoriālā reforma, 1. jūlijā sāks strādāt jaunā Rēzeknes novada pašvaldība, kurā būs apvienojušies līdzšinējais Viļānu novads un Rēzeknes novads. Satversmes tiesas sprieduma dēļ 5. jūnijā paredzētās pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes novadā ir pārceltas uz 11. septembri. Paredzēts, ka jaunie deputāti uz pirmo sēdi sanāks 1. oktobrī. Līdz tam domes funkcijas pildīs pagaidu administrācija. Pagaidu administrācijas vadītājs no 1. jūlija būs līdzšinējais Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, savukārt pagaidu administrācijas locekle – līdzšinējā Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova.

Latgales plānošanas reģiona administrācija sveic jaunievēlētos Latgales pašvaldību vadītājus, to vietniekus un  deputātus ar ievēlēšanu amatos!