Labklājības ministrs Gatis Eglītis reģionālajā vizītē apmeklē Balvu novadu
6. augustā vizītē uz Balvu novada pašvaldību bija ieradies labklājības ministrs Gatis Eglītis, viņa padomniece sociālajos jautājumos Anita Svece un Jaunās konservatīvās partijas Latgales Attīstības centra vadītājs Guntis Rasims. Šī bija ministra pirmā reģionālā vizīte, kuras laikā tika apmeklēti Preiļu, Augšdaugavas, Rēzeknes un Balvu novadi. Ministrs tikās ar Balvu novada deputātiem un sociālajiem darbiniekiem, apmeklēja daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru Balvos, kā arī apskatīja jaunatklāto atbalsta māju “Brīvupes” Kubulu pagasta Tutinavā.
Uzrunājot deputātus un sociālos darbiniekus, G.Eglītis pateicās par iespēju satikties. “Redzu, ka jaunajām pašvaldību vietvarām tagad ir ļoti atbildīgs un darbīgs posms, jo notikusi novadu apvienošanās, kas nozīmē arī sociālo dienestu apvienošanos, arī bāriņtiesu darbības apvienošanu un optimizāciju. Tagad ir jāsaprot tie pareizie algoritmi, pareizās sadarbības formas no šiem dažādiem elementiem, jāatrod recepte tālākai sadarbībai. Šis ir ļoti saspringts laiks, jo arī valsts līmenī notiek paralēli bāriņtiesu reforma, kur likums nesen tika pieņemts, kā arī vienotā sociālā pakalpojuma definēšana.”
Galvenie jautājumi, kuri tika pārrunāti tikšanās laikā ar deputātiem un sociālajiem darbiniekiem, bija par valsts un pašvaldību sociālo aprūpes centru un pārējo sociālās jomas darbinieku atalgojumu. Iespējām iegūt atbilstošu izglītību, lai varētu strādāt. Viens no risinājumiem, ko piedāvāja ministrijas pārstāvji, ir papildus budžeta vietas augstskolās, kā arī rast iespēju vienlaicīgi gan strādāt, gan mācīties.
Sociālās jomas pārstāvji uzdeva jautājumus arī par sociālo pabalstu slogu uz pašvaldības budžetu, uz ko ministrs G. Eglītis atbildēja, ka, viņaprāt, valstij ir jāpiedalās sociālo pabalstu līdzfinansēšanā pašvaldībām. Jau jaunā valsts budžeta sarunās ir ielikts šis līdzfinansējums, bet vai tas izdosies, vai nē, tās visas ir budžeta sarunas.
Sociālās aprūpes iestādes diskutēja par iespējamo Covid-19 nākamo vilni, un cik sociālās iestādes tam ir gatavas gan runājot par piemaksām darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, gan telpu piemērotību un iespējamo valsts atbalstu šo telpu pielāgošanai, piemēram, ventilācijas sistēmu pārbūvei, gan darbinieku vakcināciju.
Tika uzdoti jautājumi arī par Deinstitucionalizācijas projekta (DI) turpinājumu, jo, kā zināms, šis projekts noslēgsies 2023.gadā, kā arī aktīvā nodarbinātības pasākuma „Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” turpinājumu. Ja uz DI projektā pieejamajiem pakalpojumiem arī pēc projekta beigām vēl ir iespēja cerēt uz valsts atbalstu, tad nodarbinātības pasākuma projektam visticamāk tiks meklēti citi veidi un iespējas.
