Krāslavas Amatniecības centrs pavērs jaunas iespējas
Krāslavas pils kompleksā top jauns objekts – Krāslavas Amatniecības centrs. Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka piekrita atbildēt uz jautājumiem par jauno objektu.
– Pastāstiet, kā radās ideja izveidot Krāslavā šādu centru?
– Ideja par Krāslavas Amatniecības centra izveidi dzima 2016. gadā, kad Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu programma izsludināja kārtējo projektu konkursu.
Strādājot Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrā (TIC), it īpaši tagad, kad TIC atrodas Krāslavas pils kompleksa pārvaldnieka mājā, mūsu mērķis ir un bija – attīstīt šo teritoriju un padarīt to par iemīļotāko vietu krāslaviešiem un tūristiem. Soli pa solim mēs sākām realizēt savus plānus. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pils pārvaldnieka mājas renovācijas, kur šobrīd atrodas mūsu TIC un kulinārā mantojuma centrs, kļuva projekta „Kulinārā mantojuma un tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana un popularizēšana” (BELLA CULTURE) izstrāde un realizācija. Šī projekta ietvaros vienā no Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksa saimniecības ēkām – bijušajos staļļos (Pils iela 10, ēkas daļā, kas atrodas paralēli Pils ielai) tiek veidots Krāslavas Amatniecības centrs.
Bija liels gandarījums, kad no gandrīz 270 projektu pieteikumiem mūsu projekts bija viens no tiem 30, kas tika apstiprināti. Gribu atzīmēt to, ka šī pārrobežu programma ir ļoti sarežģīta, ar neskaitāmiem birokrātiskiem sarežģījumiem, kurā ir milzum daudz visādu saskaņojumu, jo projektā kopā ir iesaistīti 8 partneri no Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Lai visu sekmīgi pārvarētu un sāktu projekta realizāciju, bija nepieciešams ilgs process. Remontdarbi staļļos sākās tikai 2020. gada rudenī.
– Vai Jums kāds palīdzēja pie projekta izstrādes?
– Jā, protams. Viens neesi cīnītājs, tikai sadarbībā ar zinošiem savas jomas speciālistiem, tādiem kā attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe, dizainieris Maksims Kuļgajevs un daudzi citi, tapa šis projekts.
Atsevišķs paldies mūsu keramiķiem Olgai un Valdim Pauliņiem, kokamatniekam Jurim Kokinam. Bez viņu palīdzības un padomiem man būtu grūti ieplānot nepieciešamo aprīkojumu darbnīcām. Īstenībā Olgu Pauliņu es varu nosaukt par centra krustmāti, jo tūrisma izstādes „Balttour” laikā mums abām kopā dzima šī ideja – Krāslavas pils kompleksa staļļos izveidot Amatniecības centru. Tajā laikā staļļi bija ļoti bēdīgā stāvoklī, bija grūti iedomāties, ka šajās telpās var kaut ko izveidot, bet mēs bijām optimistiski noskaņoti un, manuprāt, tas ir galvenais…
Atklāti sakot, izstrādājot projekta pieteikumu, man bija svarīgs katra speciālista, amatnieka vai tūrisma uzņēmēja viedoklis. Mums kā pašvaldības darbiniekiem vienmēr ir jāatceras, ka mēs strādājam vietējo iedzīvotāju labā. Mums ir jācenšas ieklausīties iedzīvotāju un uzņēmēju vēlmēs, lai kopīgiem spēkiem attīstītu mūsu skaisto pilsētu un novadu.
– Vai remontdarbi centrā jau ir pabeigti?
– Ar nelielu nokavējumu Covid-19 pandēmijas dēļ centra telpu iekšējie remontdarbi ir pabeigti, logi un durvis ir nomainīti, aprīkojums ir piegādāts, arī speciāli centram veidotās mēbeles ir izgatavotas un uzstādītas. Mūsu mērķis bija aprīkot darbnīcas ar kvalitatīvām koka mēbelēm, tāpēc esmu pārliecināta, ka ozolkoka skapji un galdi kalpos ne vienai vien paaudzei. Bet vietējie ēdieni, kas tiks pagatavoti krievu krāsnī, garšos ikvienam un atstās neaizmirstamus iespaidus un lieliskas atmiņas par centru un Krāslavu kopumā.
– Kādas darbnīcas ir paredzētas Krāslavas Amatniecības centrā?
– Centrā ir plānots izveidot 4 tematiskās darbnīcas – podniecības darbnīcu, kokapstrādes darbnīcu, aušanas (rokdarbu) darbnīcu, kā arī kulinārā mantojuma darbnīcu, kurās amatu meistaru vadībā pilsētas viesiem un citiem interesentiem tiks piedāvātas atbilstošas meistarklases un seno amatu prasmju apmācības.
– Kāds ir pašvaldības finansiālais ieguldījums šīs idejas realizācijā?
– 2016. gadā pašvaldība, atbalstot projekta ideju, kļuva arī par projekta vadošo partneri. Tā ir liela atbildība un milzīgs ieguldītais darbs. Esmu ļoti pateicīga manai kolēģei Lailai Vilmanei par profesionālu projekta vadību. Projekta realizācijas laikā bija daudz neparedzētu apstākļu, kurus vajadzēja risināt, pielāgoties, rast kompromisu.
Pašvaldība atbalstīja projekta ideju toreiz un dara to līdz pat šim brīdim. Amatniecības centra izveidi pēc apjoma, protams, nevar salīdzināt ar industriālo parku vai loģistikas centru, bet, izveidojot šo centru, pašvaldība sekmē nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, t.sk. tradicionālo amatniecības prasmju, kultūras tradīciju, kulinārā mantojuma un ar radošo darbību saistīto prasmju un vērtību saglabāšanu un popularizēšanu Krāslavas novadā. Kopumā tas rada labvēlīgus apstākļus un veicina Krāslavas novada uzņēmējdarbības attīstību, tādējādi, atbalstot amatniekus, mājražotājus un citus ar tūrismu un viesmīlības nozari saistītos uzņēmējus.
Runājot par Krāslavas Amatniecības centra izveides finansiālo pusi, jāsaka, ka ēkas renovācija, kā arī aprīkojuma un mēbeļu iegāde izmaksāja gandrīz 270 000 EUR, no tiem 90% ir ES atbalsts, 5% – valsts finansējums un 5% – pašvaldības līdzfinansējums. Papildus līdzekļus pašvaldība ieguldīja teritorijas labiekārtošanā.
– Vai jau ir zināms, kādi meistari strādās centrā? Un kad ir plānots atvērt centru?
– Šobrīd tiek izstrādāts nolikums amatnieku un kulinārā mantojuma meistaru atlases konkursam Krāslavas Amatniecības centra apsaimniekošanai. Ja plānošanas un infrastruktūras attīstības lietu komitejā un domes sēdē nolikums tiks apstiprināts, tad meistari, kuri atbilst izvirzītajām prasībām, līdz 7. jūnijam varēs pieteikties darbnīcu apsaimniekošanai. Man gribētos cerēt, ka vasarā tiks atviegloti valstī noteiktie ierobežojumi un jūnija beigās vai jūlija sākumā centrs varētu uzņemt pirmos apmeklētājus.
– Kādu Jūs kā projekta idejas autore gribētu redzēt jauno centru?
– Tieši šogad aprit 230 gadi, kopš ir pabeigta Krāslavas pils celtniecība. Protams, staļļi nav pils, bet tā arī ir maza daļiņa no pils kompleksa un šajā mazajā daļiņā ir ieviesta jauna dzīve. Bet tas, kā attīstīsies šī daļiņa, ir atkarīgs no mums visiem – no pašvaldības atbalsta, no mums – TIC un muzeja darbiniekiem, no meistariem, kuri uzņems viesus jaunajā centrā, un, protams, no centra apmeklētājiem – krāslaviešiem un pilsētas viesiem, kuri, esmu pārliecināta, vienmēr būs gaidīti Amatniecības centra telpās.
Man ļoti gribētos, lai Krāslavas Amatniecības centrs kļūtu par vienu no populārākajiem un apmeklētākajiem objektiem Latgalē, kas asociējas ar unikālu piedāvājumu, kvalitatīvu produktu, viesmīlīgu uzņemšanu un vēlmi atgriezties.
Avots: www.kraslavasvestis.lv
Jautāja Juris Roga,
Elvīras Škutānes foto
