Jaunieti, iesaisties! 2022. gads būs Eiropas jaunatnes gads

Uzsverot jaunu cilvēku lomu zaļākas, digitālākas un iekļaujošākas Eiropas veidošanā, Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi oficiālu priekšlikumu 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu, kas apliecina Eiropas apņemšanos nodrošināt jauniešiem plašākas un labākas nākotnes iespējas.

2021. gada 15. septembrī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena runā par stāvokli Savienībā paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosinās 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu un “veltīt to jauniešiem, kuri no tik daudz kā ir atteikušies citu labā”. Uzsverot, ka Eiropas jauniešu iedvesma viņai sniedz pārliecību par Eiropas nākotni, Urzula fon der Leiena norādīja: “Ja vēlamies, lai mūsu Savienība vairāk līdzinātos viņiem, mums jādod jauniešiem iespēja ietekmēt Eiropas nākotni.”

Covid-19 pandēmija izraisīja nepieredzētu ietekmi uz jauniešu izglītību, nodarbinātību, sociālo iekļautību un garīgo veselību. Pandēmijas dēļ ir tikusi pārtraukta viņu izglītība un pāreja uz nodarbinātību, un daudzi jaunieši ir saskārušies ar izolāciju, trauksmi un depresiju. Tajā pašā laikā jaunieši ir atbalstījuši citas paaudzes un apliecinājuši paaudžu solidaritāti, ziedojot vērtīgu laiku no savas ikdienas dzīves. Turklāt jauniešiem, kas ir viena no daudzveidīgākajām Eiropas sabiedrības grupām, ir arī izdevies apliecināt lielu noturību, un viņi ir palīdzējuši mazināt pandēmijas ietekmi, liecina “Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par Eiropas Jaunatnes gadu 2022”.

“Eiropas Jaunatnes gads 2022” vēl vairāk stimulētu Eiropas jauniešus nākt klajā ar ieguldījumiem un idejām, lai virzītu Savienības attīstību un sabiedrību kopumā. Eiropas Jaunatnes gada vispārējais mērķis būs pastiprināt Savienības, dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu centienus godināt un atbalstīt jauniešus un iesaistīties ar viņiem dialogā, ņemot vērā pēcpandēmijas apstākļus.

Eiropas Jaunatnes gada ietvaros EK sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, ieinteresētajām personām un pašiem jauniešiem plāno šādas aktivitātes:

  • izrādīt cieņu un sniegt atbalstu paaudzei, kas pandēmijas laikā ir upurējusi visvairāk, un palīdzēt tai atgūt cerību, spēku un paļāvību uz nākotni, parādot jaunas perspektīvas un iespējas, ko sniedz zaļā un digitālā pārkārtošanās;
  • mudināt visus jauniešus, jo īpaši ar ierobežotām iespējām vai tiem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, lauku vai attāliem apvidiem vai pieder pie neaizsargātām grupām, kļūt pilsoniski aktīviem un iesaistīties pozitīvu pārmaiņu īstenošanā. Tas nozīmē veidot jauniešu līdzdalības un pilsoniskās līdzdalības spējas, kā arī visu to ieinteresēto personu spējas, kas strādā, lai pārstāvētu jauniešu intereses;
  • paplašināt iespējas, ko jauniem cilvēkiem sniedz ES rīcībpolitikas, lai atbalstītu viņu personisko, sociālo un profesionālo izaugsmi. Eiropas Jaunatnes gads būs cieši saistīts ar iniciatīvas “NextGenerationEU” sekmīgu īstenošanu un palīdzēs nodrošināt kvalitatīvas darba vietas, izglītības un apmācības iespējas;
  • iedvesmoties no jauniešiem, viņu redzējuma un viedokļiem par to, kā stiprināt un stimulēt kopējo ES projektu, pamatojoties uz Konferencē par Eiropas nākotni gūtajām atziņām.

EK ir izstrādājusi darbības programmu, un visas ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savas idejas un priekšlikumus, Jaunatnes portālā aizpildot īpašu šim mērķim izveidotu aptauju.

EK kopā ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešiem visa Eiropas gada garumā rīkos vairākus Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus un izvērtēs jaunas iniciatīvas. Pasākumi aptvers jautājumus, kas vistiešāk skar jaunus cilvēkus, kā arī tādas Jaunatnes mērķos izvirzītās prioritātes kā līdztiesība un iekļaušana, ilgtspēja, garīgā veselība un labbūtība, kā arī nodarbinātības kvalitāte. Komisija aicina dalībvalstis iecelt nacionālos koordinatorus, kas organizēs to dalību Eiropas Jaunatnes gadā.

Komisijas priekšlikumu apspriedīs Parlaments un Padome, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas atzinumus. Pasākumi varētu sākties jau janvārī.

Eiropas Jaunatnes gada mērķis ir veicināt jauniešu aktīvu iesaistīšanos Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tai skaitā atbalstot dažādas izcelsmes jauniešu līdzdalību tādos procesos kā konference par Eiropas nākotni, veicinot pilsonisko līdzdalību un brīvprātīgā darba iniciatīvas, tādējādi uzlabojot izpratni par Eiropas kopīgajām vērtībām un pamattiesībām, kā arī Eiropas vēsturi un kultūru, savedot kopā jauniešus un lēmumu pieņēmējus vietējā, valsts un Savienības līmenī un sniedzot ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā.

Arī programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss, kuru budžets pašreizējā finanšu periodā ir 28 miljardi eiro un viens miljards eiro, kā arī ES Garantija jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva paver jauniešiem arvien jaunas iespējas. 2022. gadā darbu sāks jauna programma ALMA, kas izveidota, lai atbalstītu nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu pārrobežu profesionālo mobilitāti.

Detalizēta informācija ir pieejama priekšlikumā “Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par Eiropas Jaunatnes gadu 2022”.