Diena: Daiļslidošana kā atkarība. Saruna ar Denisu Vasiļjevu
Diena: Deniss Vasiļjevs: ir diezgan grūti, jo slidoju publikas dēļ un neesmu to kādu laiku redzējis.
Motivācija trenēties ar pilnu jaudu daiļslidotājiem sarūk ar katrām atceltajām sacensībām. Pašlaik praktiski visas sacensības pēdējā brīdī tiek atceltas, arī Eiropas čempionāts (EČ), kam bija jānotiek janvāra nogalē Horvātijā. Nav skaidrības par pasaules čempionāta (PČ) norisi Stokholmā, kas plānots marta beigās. Latvijas labākais daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs šobrīd ir gatavs pieņemt realitāti, ja PČ nenotiks paredzētajā laikā. Kopš Covid-19 pandēmija ir pārņēmusi pasauli, viņš aizvadījis tikai vienas sacensības Vācijā – Nebelhorn Trophy, kurās uzvarēja, piedaloties ar jaunām slidojuma programmām.
Cik labā fiziskajā formā sevi uzturi laikā, kad nenotiek sacensības?
Varu teikt, ka esmu gatavs. Tomēr ir grūti atbildēt, jo vērtēju savu formu pēc snieguma sacensībās. Pašreizējā stāvoklī es nevaru sevi pārbaudīt. Vēlos teikt, ka jūtos ļoti labi, bet man nav tam pierādījumu. Esmu nesen sācis lietot jaunas slidas, un ir nepieciešams laiks, lai aprastu ar tām. Ja es vērtēju formu pēc šodienas treniņa, tie būtu 60 procenti no manām spējām. Ja es vērtēju pēc tā, cik labs es būšu pēc nedēļas, tad tie varētu būt 80–85 procenti. Man 90 procenti ir olimpiskās formas līmenis, bet atlikušos desmit es vienmēr pietaupu, lai varētu teikt, ka varu izdarīt labāk. Fiziski esmu tuvu optimālajam līmenim un nobriedis sezonai. Tomēr sacensības tiek atceltas pēdējā brīdī. Gatavojos, un pēkšņi tās atceļ.
Cik bieži ir sanācis startēt sacensībās pandēmijas laikā – kad pēdējoreiz startēji?
Pēdējās sacensības bija Nebelhorn Trophy septembrī. Tās bija pēdējās, un es uzvarēju. Tas bija patīkams pārsteigums, jo es uzlaboju tehnisko sniegumu, salīdzinot ar iepriekšējām sacensībām. Pēc ilgāka laika bija jauna programma. Sāku savu sezonu labāk nekā iepriekšējos gados. Šobrīd šī sezona ir ļoti skumīga, jo viss ieguldītais darbs no pagājušā gada sākuma līdz šim brīdim ir bijis teju veltīgs, nav bijusi iespēja sevi pierādīt skatītājiem. Ja neskaita Nebelhorn Trophy, sanāk viens gads, kopš neesmu startējis. Žēl, ka skatītājiem un maniem atbalstītājiem nav bijusi iespēja mani redzēt darbībā. Katrā sportā ir sava stratēģija, un nekad sezonu nesāc ar labāko fizisko formu. Laikam ejot, tuvojies formas virsotnei, un šosezon kulminācijai bija jābūt EČ un PČ. Šobrīd pietrūkst ļoti daudz soļu, lai pilnībā novērtētu savu situāciju, lai gan redzu, ka apkārtējie ir laimīgi par mani. Esmu paškritisks, tas man šajā demoralizējošajā laikā palīdz būt motivētam strādāt.
Cik mentāli grūts tev ir šis laiks, ja nav iespēju sevi parādīt skatītājiem?
Ir diezgan grūti, jo es slidoju publikas dēļ un neesmu to kādu laiku redzējis. Man tiešām pietrūkst izrādes un spriedzes sajūtas gaisā, kad nokļūsti uz ledus. Tā man ir kā atkarība. Kad es uzstājos publikai šovā vai sacensībās, katru reizi atceros, kāpēc to daru un kāpēc to tik ļoti mīlu. Šo gandarījuma sajūtu vēlos atcerēties. Kad tā ir nepārtrauktās devās, kļūstu arvien motivētāks un motivētāks. Šobrīd mana motivācija labākajā gadījumā noturas vienādā līmenī, bet, kad tiek atceltas sacensības, tā sāk sarukt. Daru visu iespējamo, lai fokusētos uz darbu un katru dienu sasniegtu izvirzītos mērķus. Tomēr vēlos, lai būtu vairāk ārējo faktoru, kas paceltu noskaņojumu.
Deniss Vasiļjevs
- Dzimis: 1999. gada 9. augustā
- Sporta veids: daiļslidošana
- Treneris: Stefans Lambjels
- Menedžeris: Kristofers Trevisans
- Trenējas un dzīvo Šveicē
- Panākumi: 4. vieta Eiropas čempionātā – EČ (2018), 6. vieta pasaules čempionātā – PČ (2018), 19. vieta Phjončhanas olimpiskajās spēlēs – OS (2018), 2. vieta jaunatnes OS (2016), 6. vieta EČ (2020), 7. vieta EČ (2017)
- Hobiji: grāmatu lasīšana, filozofija, vēsture
Kad jānotiek nākamajām sacensībām?
Tam jābūt pasaules čempionātam, bet tas paredzēts Zviedrijā, kur pašlaik nenotiek vietējās sacensības. Ja valstī netiek rīkotas nevienas vietējās sacensības, kāda ir iespēja, ka tiks rīkots starptautisks pasākums? Pagaidām nav dzirdēts plāns par “burbuļa” veidošanu. Nepieciešami milzīgi resursi, lai sarīkotu tik milzīgu notikumu. Jā, tas ir PČ un olimpisko spēļu kvalifikācija vienlaicīgi, bet šobrīd pat Tokijas olimpiskās spēles (OS) vēl nav notikušas. Manuprāt, būs sarežģīti sarīkot tik milzīga mēroga pasākumu kā ziemas olimpiskās spēles, ņemot vērā, ka pirms tam jānotiek vasaras olimpiādei. Un visi šie apstākļi man liek apšaubīt, ka pasaules čempionāts notiks. Daudzās valstīs šobrīd ir lokdauns, un ir ļoti grūti vienuviet savest tik daudz sportistu. Ir nepieciešamas ārkārtīgas pūles, lai tas notiktu. Es noteikti tur būšu, tomēr esmu arī gatavs pieņemt faktu, ka PČ nenotiks. Neesmu apgriezis matus kopš septembra, kad bija pēdējās sacensības. Tie ir tik gari, ka, pilnībā tos izlaižot, neko neredzu. Es parasti matus griežu tieši pirms sacensībām, lai tie izskatītos tieši tā, kā es vēlos. Janvārī bija paredzēts notikt EČ, bet tas pirms dažām nedēļām tika atcelts.
Ko dari brīvajā laikā ārpus treniņiem?
Tas var izklausīties smieklīgi, bet šobrīd ārā ir daudz sniega, un es sacenšos ar savu treneri, kurš ar ragaviņām nobrauks ātrāk lejā no kalna. Tās ir manas pēdējās sacensības. Esmu uzmanīgs un braucu lejā, manuprāt, ap 20 km/h. Man patīk lasīt grāmatas. Izbaudu filozofiju. Kopš pandēmijas sākuma esmu sācis fokusēties uz sevis attīstīšanu un uzlabošanu. Cenšos visu sakārtot, lai būtu produktīvāks un vairāk pieaudzis. Brīvo laiku veltu pašizaugsmei. Uzskatu, ka fiziski esmu kļuvis spēcīgāks. Mana kopējā veselība un imūnsistēma ir lieliska.
Kad pēdējoreiz biji Latvijā?
Vairāk nekā pirms gada, kad bija Latvijas čempionāts. Pagājis ilgs laiks. Man ļoti pietrūkst vecāku. Vasarā bija plāns aizbraukt uz savu skolu, un dažbrīd sajutos nostalģiski. Tad tuvojās sezona, un bija jāgatavojas ieslēgt sacensību režīmu, bet beigās biju vīlies par sacensību atcelšanu. Man ļoti pietrūkst brīvības, jo šeit, Šveicē, tā ir darbavieta. Cenšos progresēt un smagi strādāt, bet, atrodoties mājās, ir vecāki un skaists mežs. Tur var atpūsties un atslābt. Pagājušovasar man nebija atvaļinājuma. Visu laiku biju darba režīmā un saglabāju modrību. Šobrīd man pietrūkst laika, kad varētu atslābt un paņemt pauzīti, lai nākamajā reizē, kad atsāku darboties, būtu pilnībā uzlādējis baterijas un trenētos ar lielāku baudu, nevis sakostiem zobiem, ar disciplīnu un gribasspēku. Vēlos, lai tagad kāds pateiktu, vai pasaules čempionāts notiks vai ne. Ja nenotiks, tad vēlētos paņemt pārtraukumu.
Cik bieži vecāki tevi apciemo Šveicē?
Viņi ir atbraukuši uz šejieni vienreiz pirms četriem gadiem. Biežāk es dodos uz Latviju, tikai gada laikā nav radusies tāda iespēja. Pagājis ilgs laiks, kopš pavadīju laiku kopā ar viņiem. Man ir arī mācības universitātē. Man pietrūkst vides, ko varu atrast tikai Latvijā.
Kā vari atļauties dzīvot Šveicē, kas ir viena no dārgākajām valstīm pasaulē?
Jā, tā ir taisnība, ka Šveice ir ārkārtīgi dārga valsts. Es dzīvoju pieticīgu dzīvi, salīdzinot ar to, kas šeit pieņemts par normu. Saņemu lielu atbalstu no Latvijas institūcijām, esmu Latvijas Olimpiskajā vienībā, par to esmu pateicīgs. Savā ziņā baidos lietot vārdu “nauda”, jo tā korumpē cilvēkus. Es dzīvoju mākslai un sportiskajam sniegumam, nevis kaut kam fiziskam. Man tuvākas ir garīgās, nevis materiālās vērtības. Cienu naudu, bet cenšos no tās turēties pēc iespējas tālāk, uzticot visu menedžerim Kristoferam Trevisanam. Dodu priekšroku koncentrēties treniņiem.
