Deviņi mācību notikumi – efektīvā tiešsaistes stundā

Par efektīvas tiešsaistes stundas plānošanu, izmantojot R. Gaņjē deviņu mācību stundas notikumu modeli

Pārejot uz attālinātajām mācībām, pirmais skolotāja uzdevums bija apgūt pieejamos IKT rīkus. Tagad, kad pagājis gandrīz gads, kopš mēs pirmo reizi nokļuvām attālināto mācību situācijā, ir laiks paskatīties atpakaļ, apkopot mūsu pieredzi, lai uzlabotu metodisko pieeju. Šajā rakstā tiks apskatītas atziņas par izmaiņām, kuras attālināto mācību situācija ievieš stundas plānošanā un vadīšanā. Gaņjē piedāvātais modelis ir īpaši aktuāls attālināto stundu plānošanā un vadīšanā, jo tas palīdz skolotājam koncentrēties uz galveno izglītības mērķi, proti, skolēna izaugsmi, zināšanu apguvi, prasmju attīstību.

Klātienes stunda ir dinamisks process, kurā, pat ja skolotājs piedāvā frontālu prezentāciju, visu dalībnieku mijiedarbība ir dabiski iespējama, pateicoties gan ķermeņa valodai (acu kontakts, žesti), gan arī verbālai komunikācijai (atbildes un komentāri, ko dzird visi dalībnieki, iespēja ātri uzdot jautājumu). Savukārt attālinātas stundas tehniskie ierobežojumi būtiski ietekmē stundas dinamiku. Līdz ar to tie paņēmieni, kas darbojas klātienes stundā, nav vienmēr tieši pārnesami uz attālinātu darbu.

Attālināto mācību situācijā, pat ja skolotājs neatrodas vienā telpā ar skolēniem, IKT rīki palīdz viņam saglabāt kontaktu ar klasi. Šajā rakstā tiks apkopoti praktiski ieteikumi un idejas attālinātas jeb tiešsaistes mācību stundas plānošanai un vadīšanai.

Tālāk apkoposim atziņas par izmaiņām, kas ir jāveic, plānojot attālināto stundu, izmantojot R. Gaņjē ietvaru. Par katru mācību notikumu uzdosim sev kā skolotājiem jautājumu un mēģināsim saprast, kā uz to var atbildēt, plānojot un vadot mācību stundu attālināti.

1. Pievērst uzmanību. “Vai visi mani klausās?”

Attālinātas stundas laikā skolēnam mēdz būt grūti sevi motivēt un koncentrēt uzmanību. Fiziskie darba apstākļi bieži vien neatbilst radošas un produktīvas mācību vides prasībām. Taču mācīšanās sākas tikai tad, ja skolēns ir pievērsis uzmanību stundā notiekošajam. Ja klātienē šis mācību notikums parasti ir stundas sākumā, tad attālināti ir nepieciešams aktivizēt skolēnu uzmanību vairākkārt. Ko var darīt skolotājs?

Palīdzēt pieslēgties stundai. Pieslēdzoties attālinātai stundai, visiem skolēniem obligāti ir jābūt ieslēgtām kamerām, jo šis skolotājam ir būtisks atbalsts kontakta dibināšanai. Ir svarīgi, lai stundas sākumā dalībnieku video tiek sakārtots «galerijas» veidā, lai visi dalībnieki var cits citu redzēt. Būtu ieteicams arī skolas līmenī ieviest vienotu praksi pieslēgties tiešsaistes stundai 5 minūtes pirms stundas sākuma, lai viss mācību procesam paredzētais laiks tiktu pilnvērtīgi izmantots. Ir svarīgi, lai skolēns pierod, ka viņa darbavietai ir jābūt sakārtotai, ka viņam ir jābūt atbilstoši apģērbtam, jo viņa sagatavotība stundai liecina par viņa cieņu pret skolotāju un klasesbiedriem. Šādi noskaņots skolēns ir potenciāli gatavs uzsākt stundu.

Uzsākt stundu. Uzsākot mācību stundu, ir būtiski palīdzēt skolēnam uzreiz aktīvi iesaistīties stundas aktivitātēs. Stunda parasti sākas ar kādu skolēniem zināmu rituālu, lai katrs varētu noskaņoties mācībām. Stundas sākumā ir svarīgi raisīt skolēnos zinātkāri, piedāvājot veikt visiem īsu kopīgu uzdevumu.

Kā to darīt? Skolotājs var apkopot skolēnu atbildes, piedāvājot izveidot ideju/vārdu mākoni (piemēram, mentimeter.com), pārbaudīt grupas zināšanas par stundā plānoto saturu (piemēram, quizizz.com), palūgt ātri sameklēt atbildi uz trīs faktuāliem jautājumiem (piemēram, izmantojot britannica.com resursus). Mazāko klašu skolēni var atbildēt uz «Jā/Nē» skolotāja jautājumiem ar “paceltu roku” vai, vēl labāk, ar savu pacelto roku ekrāna priekšā.

Galvenā šī uzdevuma funkcija ir iesaistīt visus skolēnus stundā, bet šis varētu arī būt uzdevums, kurš palīdz skolotājam vai nu pārbaudīt iepriekšējā stundā apgūto, vai arī aktualizēt plānoto.

2. Komunicēt sasniedzamos rezultātus. “Vai stundai ir skaidrs mērķis?”

Katras stundas sasniedzamajam rezultātam vispirms ir jābūt skaidram pašam skolotājam, jo tieši tas ir stundas plānošanas atskaites punkts. Formulēt konkrētajā stundā sasniedzamos rezultātus nozīmē nevis izvēlēties no mācību standarta kārtējai stundai kaut aptuveni atbilstošus punktus, bet gan atbildēt uz ļoti konkrētu jautājumu: ko skolēni būs apguvuši stundas beigās?

Veikt atlasi. Šis solis ir vērtīgs stundas plānošanas posms pašam skolotājam. Skaidri formulējot sasniedzamos rezultātus, skolotājs var mērķtiecīgi izvēlēties tieši izvirzītajam sasniedzamajam rezultātam atbilstošus materiālus un uzdevumus. Kad stundas mērķis ir skaidrs, sākas stundas plānošana. Katra stundas aktivitāte dod skolēnam iespēju kaut nedaudz pietuvināties sasniedzamajam rezultātam.

Kā to darīt? Komunicēt sasniedzamos rezultātus nenozīmē uzrakstīt tos prezentācijas pirmajā slaidā vai atkārtot tos visas stundas garumā. Ja stunda ir strukturēta, ja visi izvēlētie uzdevumi palīdz virzīties uz plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem, skolēns arī apzinās stundas mērķi. Lai noskaidrotu, vai stundā plānotais ir paveikts, pēdējās stundas minūtēs ir vērtīgi pajautāt skolēniem pašiem uzrakstīt uz interaktīvas tāfeles (piemēram, miro.com) vai arī iesūtīt no mobilā telefona kopīgajam ideju mākonim (piemēram, mentimeter.com) atbildi uz jautājumu “Ko es šodien iemācījos?”. Šī būs arī vērtīga atgriezeniskā saite skolotājam.

3. Aktivizēt iepriekšējās zināšanas. “Vai jūs par to jau kaut ko zināt?”

Mācību process ir pakāpeniska kopainas izveide. Katrā stundā apgūtajam ir sasaiste ar iepriekšējo un nākamo stundu. Lai skolēnam veidotos globāls priekšstats par apgūstamo vielu, ir svarīgi palīdzēt viņam atsaukt atmiņā jau apgūto un palīdzēt papildināt to ar jaunajām zināšanām un prasmēm.

Apvienot 1., 2. un 3. mācību notikumu. Attālināto mācību situācijā ir būtiski efektīvi izmantot attālinātas stundas laiku, jo uzmanības trūkuma, pieslēguma problēmu un citu tehnisko apsvērumu dēļ mācīšanās laiks ir mazāks nekā klātienes stundā. Tāpēc, izvēloties stundas pirmo aktivitāti, skolotājs var apvienot 1., 2. un 3. Gaņjē mācību notikumus, piemēram, uzdodot skolēniem jautājumu, kas palīdz sasaistīt iepriekšējā stundā paveikto ar esošās stundas mērķiem, kā arī atsauc atmiņā jau apgūto.

Kā to darīt? Šajā posmā var atgriezties pie skolēnu mājasdarbiem un pamēģināt sistematizēt apgūto, piedāvājot padalīties interaktīvajā tāfelē ar sev svarīgu atziņu par iepriekšējā stundā apgūto, vai ar interesantu faktu, ko stundā neizskatīja (piemēram, miro.com). Lai iesaistītu zināšanu aktivizēšanā pēc iespējas lielāku skolēnu skaitu, var piedāvāt atzīmēt interesantāko no ierakstītajām idejām. Vai arī ierakstīt interaktīvajā tāfelē (piemēram, padlet.com) vienu patiesu un vienu maldinošu ziņu par apgūto tēmu un vēlāk nobalsot par īstajām ziņām un noraidīt maldinošās.

4. Piedāvāt jauno informāciju. “Vai visi saprot?”

Vislielākais skolotāja izaicinājums attālināto mācību situācijā ir noturēt skolēnu uzmanību. Tas attiecas arī uz jaunās informācijas nodošanu klasei. Videokonferences formāts ir krietni nabadzīgāks par klātienes stundas iespējām, jo runātājs uz ekrāna ir tikai viens, viņš ir plakans, nekustīgs un bieži vien arī neredzams aiz savas prezentācijas slaidiem. Turklāt ekrānam ir hipnotizējošs efekts, klausītāji ātri atslēdzas no lekcijas formāta. Skolēnam, kurš kaut ko nezina vai kuram trūkst motivācijas, ir ērti paslēpties aiz “man šodien ir slikts pieslēgums, es nevaru ieslēgt kameru”. Skolotājam attālinātajā stundā ir ļoti sarežģīts uzdevums: piedāvāt jauno informāciju un nepārtraukti “modināt” katru bērnu, pārbaudot, vai jaunā informācija ir sasniegusi adresātu. Vadot savu stundu tiešsaistē, būtu svarīgi neplānot garas informācijas prezentācijas, bet gan apvienot 4. un 5. soli, proti, biežāk pāriet no informācijas uztveres pie tās izmantošanas praksē un atpakaļ. Tāpat ir jāizvērtē, vai nav iespējams piedāvāt skolēniem iepazīties ar jauno informāciju, patstāvīgi gatavojoties stundai (piemēram, nosūtot viņiem video ar skaidrojumiem), lai stundas laiku izmantotu atbildēm, skolēnu jautājumiem un praktiskiem darbiem.

Uzmanības noturēšana. Skolotājam maksimāli jāseko līdzi skolēnu reakcijai uz notiekošo. Prezentācijas formāts (gan ar slaidiem, gan bez tiem) ir vismazāk piemērots uzmanības noturēšanai, jo parasti skolēni tikai pasīvi skatās ekrānā. Ja tomēr skolotājs uzskata, ka tieši šajā formātā viņam labāk izdodas nodot informāciju, tad arī jāparedz uzdevumi, ko skolēns veiks prezentācijas laikā. Piemēram, var sadalīt prezentācijas laiku un ik pa 1–2 minūtēm piedāvāt skolēniem jautājumus saistībā ar tikko dzirdēto (piemēram, kahoot.com). Jautājumu funkcija ir pārliecināties, vai klausītāji vēl seko līdzi. Vecāko klašu ļoti motivētus skolēnus var rosināt uzdot jautājumus čatā prezentācijas laikā un atvēlēt atbildēm atsevišķu laiku.

Kā to darīt? Šis ir brīdis, kad ir būtiski dot skolēnam iespēju pašam atklāt jauno. Ja skolēnam pasaka priekšā kādas valsts galvaspilsētu, viņš uzreiz to aizmirsīs. Taču, ja skolēnam pašam ir jāsameklē šī pilsēta uz kartes, ir vairāk iespēju, ka viņš gan atcerēsies tās nosaukumu, gan arī zinās, kur tā atrodas. Uz atklājumiem skolēni ir jāvirza ar pareiziem jautājumiem. Tiesa gan, attālinātā stundā tas prasa daudz lielāku koncentrēšanos un sagatavošanās darbu no skolotāja puses. Taču tiešsaistes stundā (ar ieslēgtām kamerām) ir vieglāk kontrolēt skolēna skatiena virzienu. Skolotājs var, piemēram, parādīt divus tekstus/grafikus/attēlus, palūgt tos salīdzināt un uzreiz, daloties ar ekrānu, atzīmēt tekstos/grafikos/attēlos akcentētas detaļas. Vai arī var palūgt mazajās grupās noskatīties video un formulēt izpētes objekta definīciju, tad var parādīt visu grupu definīcijas uz ekrāna un izveidot kopīgu formulējumu. Vai arī var noskatīties video un mazajās grupās aizpildīt koplietoto tabulu, ierakstot tajā kopīgās un atšķirīgās divu apskatāmo priekšmetu/ parādību/dzīvnieku pazīmes. Atklājumiem, ko skolēni veic paši, ir vairāk iespēju palikt viņu atmiņā.

5. Virzīt un atbalstīt mācīšanos. “Vai skolēni to atcerēsies?”

Viens no būtiskākajiem attālināto mācību trūkumiem ir neiespējamība mācīties cilvēkam visraksturīgākajā un efektīvākajā veidā, proti, mācīties, kopā sadzīvojot klasē, mācīties citam no cita. Noklausīties videolekciju vēl nenozīmē apgūt tās saturu. Lai noguldītu informāciju ilgtermiņa atmiņā, skolēnam vajag ne tikai saprast skolotāja teikto, bet arī atrast jaunajai informācijai vietu savā “zināšanu krātuvē”. Tieši šajā mācību procesa posmā skolotājam ir vislielāka loma, jo skolēnam ir nepieciešams atbalsts gan jaunu zināšanu konstruēšanā, gan mācīšanās stratēģiju attīstīšanā, gan arī roku nenolaišanā, sastopoties ar sarežģītu uzdevumu. Šis mācību notikums ir jāorganizē skolotāja uzraudzībā, viņš nevar tikt piedāvāts kā mājasdarbs, ko skolēni veic patstāvīgi. Tieši šajā posmā skolotājam ir būtiski sekot līdzi uzdevumu izpildei, jo šeit galvenais ir nevis pareizā atbilde, bet gan stratēģijas, ko skolēns attīsta.

Stratēģiju attīstīšana. Ja 4. mācību notikumā skolotājs parāda skolēniem, ko viņi apgūst konkrētajā stundā, tad 5. mācību notikumā skolotājs palīdz saprast, kā var to darīt tālāk. Ar uzdevumu palīdzību skolotājs orientē skolēnus kādu stratēģiju izmantošanā, uzdodot viņiem jautājumus par to, kā viņi konkrēto uzdevumu pilda. Šeit skolotājs nedod atbildes, bet gan uzdod pareizos jautājumus, lai palīdzētu skolēniem pašiem atrast efektīvāku veidu uzdevuma izpildē. Ir būtiski iesaistīt visu grupu, piedāvāt izpildīt uzdevumu pāros vai mazajās grupās. No skolotāja skaidrojumiem katrs skolēns atcerēsies ko savu, tāpēc šajā posmā ir svarīgi, lai viņi saliek kopā to, ko viņi bija dzirdējuši/lasījuši iepriekš.

Dot skaidras norādes. Lai skolēni varētu veiksmīgi izpildīt uzdevumu, skolotājam ir skaidri jāpasaka, kas, kur un ko dara. Īpaši svarīgi būt precīziem attālinātas stundas laikā, kad nav iespējas ātri mutiski atbildēt individuāli un visai klasei ir atkārtoti vairākkārt jāklausās uzdevums, ja no pirmās reizes to visi nav sadzirdējuši. Vislabāk, lai uzdevums paliek redzams visiem dalībniekiem zināmajā vietā, lai skolēni, kuri nesadzirdēja, netraucē tiem, kuri jau ir sākuši strādāt. Ar maziem sko- lēniem var izmantot fona attēlu, ieliekot tajā bildi vai uzdodot jautājumu. Ar lielākiem jautājumu/uzdevumu var ierakstīt čatā vai koplietotajā dokumentā. Šeit ir svarīgi būt konsekventiem un izvēlēties vienu uzdevuma pasniegšanas veidu, lai skolēni pierod pie tā un lieki netērē laiku uzdevuma meklēšanai.

Izmantot stundas laiku praktiskiem darbiem. Viens no veidiem, kā efektīvi strādāt stundas laikā, ir tā saucamās “apgrieztās klases” princips, kad skolēniem piedāvā, piemēram, noskatīties skaidrojošu video par jaunu tēmu pirms pieslēgšanās stundai. Stundas laikā skolēni jau atbild uz jautājumiem par noskatīto. Šī pieeja pārvērš skolēnu no pasīva klausītāja par aktīvu apguvēju. Šādi var arī panākt vairāk izmantot stundas laiku tieši praktiskiem darbiem, kur skolotāja palīdzība bieži vien ir daudz nepieciešamāka nekā informācijas nodošanā. Šīs metodes galvenais trūkums – tā var darboties tikai labi disciplinētās klasēs, jo ir būtiski, lai visi skolēni izpilda piedāvāto uzdevumu, pirms viņi pieslēdzas tiešsaistes stundai.

Kā to darīt? Ar vecāko klašu skolēniem grupas darba organizēšanai attālinātas stundas laikā var izmantot platformas, kas ļauj lietotājiem strādāt koplietotajā dokumentā. Skolotājs var piedāvāt pāros vai grupās veikt kopīgu mediēšanas uzdevumu, proti, pārnest noklausīto/izlasīto citā formātā (dzirdēto un lasīto – rakstviedā vai grafikā, vai tabulā u. tml.), pievēršot uzmanību informācijas strukturēšanai un likumsakarību meklēšanai. Piemēram, pāros vai mazajās grupās skolēni var veidot domu karti, lai strukturētu svarīgāko informāciju par stundas tematu (piemēram, mindmaster.io). Skolēni var sakārtot informāciju par izskatāmo tematu uz kopīgās interaktīvās tāfeles (piemēram, padlet.com). Ir arī iespējams kopīgi izveidot stundas apgūto ideju/ jēdzienu/vārdu mākoni (piemēram, mentimeter.com). Šādas kopīgas darbības dod skolēniem iespēju attīstīt viņu individuālās mācīšanās stratēģijas, strukturēt jaunapgūto sev saprotamā veidā. Aktīvā dalība mācību procesā savukārt veicina jaunās vielas apguvi.

6. Dot iespēju lietot jauno informāciju. “Vai šis uzdevums palīdz apgūt jauno vielu?”

Šī mācību notikuma mērķis ir dot skolēniem iespēju izmantot jaunapgūto praksē. Pēc jaunās informācijas uztveres 4. solī un pēc pamatlietu apguves 5. solī ir svarīgi piedāvāt kompleksu uzdevumu, balstītu uz stundas sasniedzamajiem rezultātiem. Tāpat kā klātienes stundās, arī attālinātas stundas laikā var piedāvāt izpildīt šādu uzdevumu mazajās grupās vai pāros. Šādi skolēnam stundas laikā ir iespēja ne tikai individuāli trenēties kādu konkrētu uzdevumu izpildē, bet arī mācīties kopā ar klasesbiedriem. Skolotājam ir svarīgi novērot, kā grupas tiek galā  ar kopīgu uzdevumu, lai laikus pamanītu, ja jaunais materiāls skolēniem vēl nav skaidrs, un piedāvātu risinājumu sastaptajām grūtībām.

Apvienot 4., 5. un 6. notikumu. Stundas laikā, ievadot jaunu tematu, skolotājs nepārtraukti pārbauda, vai visi skolēni viņu saprot, vai skolēni aktīvi lieto jaunapgūto uzdevumu izpildē, vai viņiem tas izdodas. Attālinātas stundas laikā ir īpaši svarīgi sadalīt jauno tematu mazos soļos un nepārtraukti pāriet no informācijas nodošanas uz mācīšanās aktivitātēm un atpakaļ. Piedāvājot pēc katra jauna iedevuma tā pielietojuma uzdevumus, ir iespējams uzreiz pārliecināties, ka visa klase ir spērusi pirmo soli un ir laiks doties tālāk. Nav nekā demotivējošāka, kā prezentācijas beigās saņemt jautājumu par to, kas bija teikts pašā sākumā un bez kā izpratnes visam pārējam nav nekādas jēgas. Tāpēc stundas laikā, īpaši attālināti, kad nevar pēc skaidrojumiem pienākt klāt tieši tam skolēnam, kurš sākumu nav sadzirdējis, būtu labāk jaunu tēmu ievadīt pakāpeniski.

Mācīties kopā. Cilvēks ir sociāla būtne, vislabāk viņš mācās no citiem un kopā ar citiem cilvēkiem. Attālināto mācību laikā skolēnu mijiedarbības iespējas samazinās, tāpēc attālinātas stundas laikā ir svarīgi atbalstīt skolēnu kopīgo mācīšanos.

Kā to darīt? Attālināti saziņas iespējas ir ierobežotas. Tomēr ir iespējams kombinēt vairākus saziņas kanālus, lai kaut daļēji pietuvinātos klātienes saziņas situācijai. Skolotājs novēro visu klasi ar videokonferences programmas palīdzību. Gadījumā, ja skolēniem ir iespēja iz-mantot gan datoru, gan arī mobilo telefonu, skolotājs var, piemēram, piedāvāt stundas laikā sazvanīties pāros vai grupās, lai kopā izrunātu iespējamo atbildi uz uzdoto jautājumu. Atšķirībā no videokonferences “istabām” (angl. breaking rooms), ko ir ērtāk izmantot, plānojot garākus grupas darba uzdevumus, šī darbība ir ātrāk organizējama un ļauj saglabāt kontaktu ar visu grupu, jo visi dalībnieki turpina redzēt cits citu uz ekrāna un skolotājam joprojām paliek iespēja teikt kaut ko visiem dalībniekiem. Gadījumā, kad visu dalībnieku kameras ir ieslēgtas, skolotājs joprojām redz, vai visi darbojas, un, ja ir šaubas, var arī ieslēgt konkrētas grupas mikrofonus, lai pārliecinātos, ka viņiem nav problēmu ar uzdevuma izpildi. Arī skolēniem ir vieglāk griezties pēc palīdzības, ja viņi redz skolotāju.

7. Sniegt atgriezenisko saiti. “Vai skolēns zina, kā viņam veicas ceļā uz sasniedzamo rezultātu?”

Atgriezeniskā saite ir mācību procesa virzīšanas rīks. Dot atgriezenisko saiti nenozīmē pateikt pareizo atbildi un izlikt atzīmi par paveikto, bet gan palīdzēt skolēnam saprast, kur viņš atrodas attiecībā pret sasniedzamo rezultātu un ko vajag uzlabot. Skolotājam ir svarīgi dot atgriezenisko saiti tieši uzdevuma izpildes laikā, lai skolēniem ir iespēja savu sniegumu uzlabot un tā labāk apgūt mācību vielu. Efektīva atgriezeniskā saite ir tā, kura skolēnam ļauj saprast, kā var uzlabot savu darbu un kā, pildot līdzīgu uzdevumu nākamreiz, viņš var demonstrēt labāku sniegumu. Tieši tāpēc nevajag uzreiz labot skolēna kļūdu, bet gan ieteicams komentēt darbu, palūgt pārlasīt vai pārformulēt, jo tikai tad, ja skolēns pats to izlabo, skolotājam ir pārliecība, ka viņš kļūdu pamanīja.

Piedāvāt komentēt citu darbus. Lielā klasē, īpaši attālināti, skolotājam ir ļoti grūti nodrošināt individuālo atgriezenisko saiti katram skolēnam. Šo problēmu varētu kaut daļēji atrisināt, iesaistot skolēnus šajā procesā. Ir būtiski, lai skolēni saprot, ka atgriezeniskās saites došana ir kopīgas mācīšanās, nevis publiskas sodīšanas posms, jo, kad mēs sākam pamanīt kļūdas citu teiktajā vai rakstītajā, mums arī ir vairāk izredžu pašiem šādas kļūdas nepieļaut. Vēl svarīgāk ir ļaut skolēniem saprast, ka no citu darbiem var arī iemācīties to, ko viņi paši vēl nezina.

Saite: www.facebook.com/Skola2030/videos/4981109488596210

Kā to darīt? Attālinātas stundas laikā mazākajās klasēs var, piemēram, salikt uz ekrāna vairāku bērnu mājasdarbu fragmentus, sagrupējot vienā kopīgā tekstā tipiskākas grupas kļūdas (nenorādot autorus), palūgt atrast labus formulējumus vai kļūdas un pateikt, kā ir pareizi.

Vecāko klašu skolēniem attālinātas stundas laikā var piedāvāt paralēli darboties kopīgajā dokumentā (piemēram, docs.google.com), veidojot kopīgu tekstu vai aizpildot piedāvāto tabulu. Skolotājam ir iespēja pieslēgties skolēnu dokumentiem un piedāvāt labojumus vai ierakstīt komentārus. Attālinātas stundas lai- kā, pamanot grūtības vairākās grupās, skolotājs var arī komentēt mutiski, lai visi dalībnieki dzird viņa ieteikumus.

8. Novērtēt sniegumu. “Kā zināt, vai tas ir skolēna darbs, ko vērtēju?”

Vērtēšana ir kopumā viena no lielākajām skolotāja grūtībām attālinātajā darbā, un tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Skolotājam bieži vien nav gatavu rīku, lai pārbaudītu, kurš ir konkrētā darba autors. Nav noslēpums, ka attālināto mācību situācijā vecāki un privātskolotāji aktīvi piedalās mājasdarbu izpildē. Turklāt jebkurā brīdī skolēnam ir iespēja sameklēt atbildi uz kādu konkrētu jautājumu internetā vai arī izmantot automātisko tulkotāju, nevis pašam rakstītu tekstu apgūstamajā svešvalodā. Šie rīki ir noteikti jāintegrē mācību procesā, jo tie var sekmēt mācību satura apguvi, taču vērtēšanas laikā skolotājam ir svarīgi noskaidrot, kas no visa mācību materiāla ir patiešām apgūts, kas palika atmiņā. Jā, internetā var visu sameklēt, taču daudz ātrāk un efektīvāk izmantot savu paša atmiņu.

Šī sadaļa vairāk attieksies uz skolēnu patstāvīgo darbu jeb mājasdarbiem, kad skolotājam nav iespējas novērot skolēnu darba izpildes laikā.

Izvēlēties sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošu vērtēšanas uzdevumu. Attālināto mācību laikā vērtēšanai ļoti aktīvi tiek izmantotas testēšanas platformas. Šīs rīks noteikti var palīdzēt ātri pārbaudīt konkrētas zināšanas, taču tas noteikti ir jākombinē arī ar citiem uzdevumiem, jo ir svarīgi vērtēt ne tikai skolēna zināšanas, bet arī prasmes. Katrā mācību jomā ir specifisks saturs un tam atbilstoši vērtēšanas uzdevumi. Piemēram, svešvalodās ar testu palīdzību var pārbaudīt klausīšanās un lasīšanas prasmes, taču nav iespējams vērtēt runāšanas vai rakstīšanas prasmes. Tāpēc, plānojot vērtēšanas darbus, skolotājam ir būtiski līdzsvarot to veidus, lai pilnvērtīgi novērtētu skolēna sniegumu.

Kritiski izvērtēt gatavus testus tiešsaistē. Interentā ir daudz jau gatavu testu un citu vērtēšanas uzdevumu, taču tie noteikti ir veidoti kādai konkrētai auditorijai, kuras zināšanu līmenis un apgūstamais saturs var arī atšķirties no konkrētas klases vajadzībām. Tas nozīmē, ka jebkurš uzdevums, ko mēs atrodam internetā, ir rūpīgi jāsalīdzina ar plānotās nodarbības mērķiem un jāpielāgo savas klases līmenim. Gatavu risinājumu ir ļoti maz, vienmēr ir svarīgi pielāgot izvēlēto grupas zināšanu līmenim un stundas sasniedzamajiem rezultātiem.

Piedāvāt radošu darbu. Ja gribam maksimāli efektīvi izmantot stundām atvēlēto laiku, lai atbalstītu mācīšanos, visticamāk, individuālais uzdevums tiks piedāvāts kā mājasdarbs, lai skolēnam ir laiks darbu izpildīt savā tempā un pēc iespējas kvalitatīvāk. Tam nav jābūt ļoti apjomīgam, bet ir noteikti jābūt orientētam uz skolēna patstāvīgo darbu, lai mazinātu vilinājumu vienkārši visu nokopēt no interneta. Piemēram, svešvalodā mēs neprasīsim aprakstīt kādas slavenības biogrāfiju, bet gan kādu savas ģimenes dzīves stāstu.

Kā to darīt? Viens no veidiem, kā parādīt skolēniem, ka viņu viltība saistībā ar tekstu kopēšanu no interneta skolotājam izskatās ļoti naiva, ir plaģiātisma pārbaudītāji (piemēram, plag.lv). Vecāko klašu skolēniem var piedāvāt pārbaudīt plaģiāta daudzumu klasesbiedru darbos.

9. Sekmēt pārnesi, vispārināšanu. “Vai skolēni mācēs apgūto izmantot?”

Mācību procesu varētu aprakstīt kā nepārtrauktu kustību pa spirāli. Ar katru jaunu apli mēs atriežamies pie jau apgūtā un papildinām savas zināšanas vai attīstām savas prasmes. Lai skolēns nostiprinātu savas zināšanas un praktiski tās lietotu, tās viņam pašam ir jāparnes citos kontekstos. Tāpēc šis mācību notikums ir saistīts ar visiem iepriekšējiem, jo, piedāvājot skolēnam nākamo tematu, mēs noteikti balstīsimies uz to, ko viņš jau ir apguvis, mēs mācīsim skolēnu izmantot apgūto jaunās situācijās. Turklāt pārnesei nav obligāti jānotiek stundas beigās, bet gan jebkurā brīdi vai visu laiku. Pārnese ir arī skolēna prasmes izmantot citos priekšmetos apgūto. Lai sekmētu pārnesi, skolotājiem arī būtu vērtīgi sarunāties savā starpā par to, ko mēs mācām un kā to var izmantot citos mācību priekšmetos, ka arī savas stundas laikā atsaukties uz to, ko skolēni ir mācījušies kādā citā stundā.

Pietuvināt mācību aktivitātes dzīvei. Attālināti bērni ir pārslogoti ar frontālajām prezentācijām, ko viņi pasīvi klausās un kuras veido un lasa klases priekšā paši. Taču bērna normālai attīstībai un apguvei ir nepieciešams izmantot pēc iespējas daudzveidīgākus darba veidus. Varbūt ir vērts padomāt, kādas cita veida aktivitātes bērns var darīt, paliekot mājās vai ejot ārā? Varbūt, gatavojoties dabaszinātņu stundai, skolēns var novērot laikapstākļu izmaiņas un vēlāk tiešsaistes stundā apspriest, vai viņa apkopotie dati ir vienādi, vai atšķiras no tiem, ko savāc klasesbiedri? Varbūt, gatavojoties vēstures stundai, skolēns var intervēt savas ģimenes locekļus par to, kā viņi saprot sabiedrības sociālās kārtības veidus, un vēlāk, stundas laikā, salīdzināt tos ar grāmatā dotajiem aprakstiem? Varbūt, gatavojoties latviešu valodas stundai, skolēni var apkopot stratēģijas, ko kāds viņiem interesējošs blogers izmanto, lai noturētu skatītāju uzmanību, un vēlāk stundā sistematizēt veiksmīgākus informācijas pasniegšanas veidus? Iespēju katrā mācību priekšmetā ir ļoti daudz, jo neviens no skolas mācību priekšmetiem nav atrauts no dzīves.

Noslēgumā vēl gribētos pateikt, ka, gatavojoties stundai, ir ļoti svarīgi izvērtēt izmantoto rīku nepieciešamību stundas mērķu sasniegšanai, jo skolotāja mērķis ir palīdzēt skolēnam apgūt konkrētā mācību priekšmeta saturu. IT rīki ir daudzveidīgi, un tie noteikti var atvieglot kādu konkrētu zināšanu vai prasmju apguvi, taču ir uzmanīgi jāizvērtē gan konkrēta rīka atbilstība vecumposmam, gan arī to reāla efektivitāte konkrētajā mācību priekšmetā. Testējot jaunu pieeju, jaunu lietotni vai platformu, vienmēr pēc kāda laika ir jāparedz arī apguves kontrole, lai noskaidrotu, vai šis rīks tiešām palīdzēja skolēniem labāk iemācīties plānoto.

Katru reizi, plānojot un vadot tiešsaistes stundu, ir jāatceras, ka “mazāk ir vairāk” arī dažādu IT rīku izmantošanas ziņā. Daudz produktīvākā stunda sanāks tad, ja skolotājs pārzina un vietā izmanto dažus efektīvus rīkus, nevis spēlējas ar vairākām lietotnēm, nepārtraukti ieviešot jaunas.

Par R. Gaņjē deviņu notikumu modeli mācību stundā vairāk lasiet “Domāt.Darīt.Zināt.” NR.11 skola2030.lv//lv/jaunumi/blogs/devini-macibu-notikumi-efektivai-stundai

⇒ Šis ir raksts no ziņu izdevuma NR.16/2021. Lejupielādē visu ziņu izdevumu PDF formātā ŠEIT.