Bērni nepiedzimst ar nepieņemamas uzvedības modeļiem: vispārējo pakalpojumu sniedzēji mācās labāk izprast ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus

Latgales plānošanas reģions projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā (DI Latgalē)” (Nr.9.2.2.1./15/I/005)” ietvaros organizēja mācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par viņu lomu DI procesā attiecībā uz bērniem ārpusģimenes aprūpē. Mācības notika 27.maijā ZOOM platformā un tajās piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki.

Saskaņā ar pašvaldību bāriņtiesu ikgadējo pārskatu datiem, 2018. gadā kopskaitā 1 125 LPR pašvaldību bērni atradās ārpusģimenes aprūpē – tas ir 2,3% no kopējā LPR bērnu skaita (48 2173). Neskatoties uz to, ka salīdzinot ar 2016. gadu, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits ir samazinājies par 213 personām jeb 16%, ir vēl garš ceļš ejams līdz visi bērni varēs atgriezties savās biloģiskajās ģimenēs vai atrast jaunas mājas.

Rodas jautājums: ko mēs kā sabiedrība varam darīt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu labā? Pirmais, par ko stāsta mācību dalībniekiem profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” valdes priekšsēdētāja Ārija Martukāne ir aizspriedumi, ar kuriem ikdienā sastopas ģimenes, kas uzņēmušas atbildību par kādu no “sistēmas bērniem”. Un galvenais stereotips, kas joprojām valda sabiedrībā ir tāds, ka šie bērni ir “sabojāti un nav labojami”. Realitātē bieži ir tā, ka vairums no mums pat nevar iedomāties, cik daudz savā neilgajā mūžā šie bērni jau ir piedzīvojuši.

Ir jāatceras:

“Bērni nepiedzimst ar nepieņemamas uzvedības modeļiem, uzvedība nav iedzimta. Tā ir ļoti svarīga lieta.

Tu esi slikts. Un kāpēc tu esi slikts? Tāpēc, ka tu pagrūdi Anniņu. Bet tā ir uzvedība. Jānītis ir ļoti labs, bet viņš ir ļoti slikti uzvedies, jo viņš pagrūdis Anniņu.

Un šīs ir lietas, kuras ir jāsaprot un kuras ir jāatdala. Jebkurš cilvēks kā persona ir viens, bet uzvedība ir cits. Tā ir pieredze, kā viņš līdz šim ir rīkojies. Un tā ir pieredze, ko viņš ir redzējis, kā viņa tuvie cilvēki rīkojas. Uzvedības izpausmes ir arī  tiešā veidā atkarīgas no pamatvajadzību apmierināšanas kvalitātes, ko apmierina vai neapmierina pieaugušie.”

Apmācību turpinājumā dalībnieki tika iepazīstināti ar resiliences jeb dzīvesspēka pieeju, ko var izmantot gan turpmākajā darbā ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, gan savā personīgajā dzīvē. Viena no galvenajām atziņām šajā segmentā ir tāda, ka kontakta veidošana ar bērnu ir centrēta uz viņa iespējām, nevis uz problēmu. Lektore padalījās arī ar saviem dzīves stāstiem, jo pati ir pieredzējusi audžumamma.

Noslēgumā visi kopā noskatījamies Zviedru filmu “Cik brūkleņu ir pasaulē?”. Tā stāsta, kā tika izveidots neparastais un jau starptautisku atpazīstamību ieguvušais “Glada Hudik” teātris. Lielākā daļa trupas tajā ir cilvēki ar garīgas attīstības traucējumiem. Filma izraisīja daudz emociju, ar kurām dalībnieki arī dalījās pēc tās noskatīšanas.

Šo filmu projekta “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” ietvaros rāda 4.-6. klašu skolēniem, lai veicinātu spēju pieņemt atšķirīgo, būt iecietīgiem, veicināt izpratni par cilvēku ar garīgās attīstības un/vai funkcionāliem traucējumiem integrāciju sabiedrībā.

Visi dalībnieki augsti novērtēja mācību pasākumu, atzīmējot gan informatīvu saturu, gan praktiski pielietojamus padomus:

“Ļoti patika apmācības, jo vadīja cilvēki, kuri praksē strādā šajā sfērā, nebija sausa teorija.”

“Daudz pozitīvas emocijas. Liels paldies par filmu, par seminaru, par labiem praktiskiem stāstiem un padomiem! ”

“Viss bija saprotams, labi iegaumējams, filma lika man raudāt un aizdomāties.”

Informāciju sagatavoja: Projekta ”DI Latgalē” sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīna Čimbaraite, t.: 654 40862, e-pasts: kristina.cimbaraite@lpr.gov.lv