Biedrības “New East” pārstāvji intervēja Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Astrīdu Leščinsku par remigrantu vajadzībām, problēmām un iespējām. Biedrība “New East” darbojas kopš 2014. gada, galvenokārt – starptautiskā līmenī. Tās pamatā – kultūras un izglītības programma, balstīta uz starpdisciplināru pieeju vietējo problēmu risināšanai, iesaistot iedzīvotāju potenciālu vides kultūras koda pārveidošanai. Biedrības īstenoto projektu mērķi ir attīstīt medijpratību, kritisko domāšanu, radošās industrijas, integrācijas procesus un kultūrvidi.
𝗞𝗮𝘀 𝗶𝗿 “𝗘𝘀 𝗮𝘁𝗴𝗿𝗶𝗲𝘇̌𝗼𝘀 𝗟𝗮𝘁𝗴𝗮𝗹𝗲̄”? 𝗞𝗮̄𝗱𝘀 𝗶𝗿 𝗷𝘂̄𝘀𝘂 𝗼𝗿𝗴𝗮𝗻𝗶𝘇𝗮̄𝗰𝗶𝗷𝗮𝘀 𝗺𝗲̄𝗿𝗸̧𝗶𝘀?
“Es atgriežos Latgalē” ir kļuvis par sava veida brendu vai saukli, ko zina manuprāt daudzi. Pateicoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalsta pasākumam remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators” kopš 2018.gada strādāju Latgales plānošanas reģionā par remigrācijas koordinatori jeb “remigrācijas krustmāti” kā mani mēdz saukt, lai sekmētu tautiešu atgriešanos dzimtajā novadā. Pirmais, ar ko sāku, izveidoju Facebook lapu “Es atgriežos Latgalē”, ar domu, ka tā varētu būt platforma, kur izvietot informāciju par un ap Latviju, Latgali, lai piesaistītu aizbraukušo uzmanību, veidotu saziņas tiltu, veicinātu remigrācijas procesu. Liela nozīme bija izveidot šo informācijas platformu, kur var sasniegt mērķauditoriju. Tagad no sirds priecājos par sekotājiem visā plašajā pasaulē, ir arī emigranti no tādām eksotiskām valstīm kā Čīles, Japānas, Ēģiptes, Ķīnas, Taizemes.
𝗩𝗮𝗶 𝗿𝗲𝗺𝗶𝗴𝗿𝗮𝗻𝘁𝘂 𝘃𝗶𝗱𝘂̄ 𝗶𝗿 𝗱𝗮𝘂𝗱𝘇 𝗷𝗮𝘂𝗻𝗶𝗲𝘀̌𝘂?
Vēlmi atgriezties “mājās” izrāda gan ģimenes ar bērniem, gan atsevišķas personas. Katram tiek sagatavots individuāls piedāvājums.
Pateicoties aktīvam darbam un efektīviem remigrācijas sekmēšanas pasākumiem, uz reģionu jau ir atgriezušās 185 ģimenes. To vidū ir arī jaunieši, kuri vēlas pabeigt vidusskolu, apgūt jaunas prasmes un iemaņas kādos kursos, iestāties augstskolā. Jauniešus uztrauc izglītības dokumentu pielīdzināšana, iekārtošanās darba tirgū, kur ir augstas prasības tieši iegūtās izglītības jomā. Daži apgūst mārketinga prasmes, lai īstenotu savu biznesu, interesējas par biznesa inkubatoriem, projektiem.
𝗞𝗮̄ 𝘃𝗲𝗶𝗱𝗼𝗷𝗮𝘀 𝘀𝗮𝗱𝗮𝗿𝗯𝗶̄𝗯𝗮 𝗮𝗿 𝗿𝗲𝗺𝗶𝗴𝗿𝗮𝗻𝘁𝗶𝗲𝗺?
Potenciālie remigranti interesējas par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar pārcelšanos:
– Nodarbinātība;
– Izglītības iestāde bērniem;
– Nepieciešamo dokumentu sagatavošana;
– Latviešu valodas apguve bērniem un pieaugušajiem;
– Veselības aprūpe;
– Uzņēmuma pārcelšana uz Latviju,
Kad sazinies ar cilvēku vairākas reizes un ilgu laika posmu, tev viņš kļūst par tuvu cilvēku, kā attālu radinieku. Tev visu laiku prātā paliek informācija par nepieciešamo palīdzības veidu un ikdienas gaitās, sarunās ar sadarbības partneriem pēkšņi atskārstu, ka man ir cilvēciņš, kuram tieši šis speciālists palīdzēs sasniegt mērķi! Es salieku sava veida puzli no remigrantu vajadzībām un pašvaldībās/ valstī esošā piedāvājuma. Atgriešanās nav vienas dienas lēmums, līdz tam ir jānonāk un viss ir rūpīgi jāizplāno.
𝗞𝗮̄ 𝗽𝗮𝗹𝗶̄𝗱𝘇 𝘂𝗻 𝗸𝗼 𝗱𝗼𝗱 𝗿𝗲𝗺𝗶𝗴𝗿𝗮𝗻𝘁𝗶𝗲𝗺 𝘀̌𝗶𝘀 𝗽𝗿𝗼𝗷𝗲𝗸𝘁𝘀?
Ikvienam interesentam ir iespēja bez maksas saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā, tādējādi saziņas gaitā tiek apzināti visi interesējošie jautājumi, uz kuriem koordinators Latvijā palīdz rast atbildes, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties arī ar pašvaldības un valsts iestādēm.
Koordinatoram ir izveidots sadarbības tīkls ar visiem iespējamajiem speciālistiem, tāpēc atbildes uz jautājumiem tiek rastas gandrīz vienmēr, ja nu vienīgi nav kāds rets izņēmums, kur koordinatoram nav pieejas sensitīviem datiem vai klients ir kaut ko noslēpis, piemēram, ātros kredītus, atņemtas autovadītāja tiesības, uzturlīdzekļu nemaksāšanu, utt.
𝗩𝗮𝗶 𝗷𝘂̄𝘀 𝗽𝗮𝗹𝗶̄𝗱𝘇𝗮𝘁 𝗱𝗶𝗮𝘀𝗽𝗼𝗿𝗮𝗶 𝘃𝗮𝗶 𝘁𝗶𝗸𝗮𝗶 𝘁𝗶𝗲𝗺, 𝗸𝘂𝗿𝗶 𝗷𝗮𝘂 𝗮𝘁𝗴𝗿𝗶𝗲𝘇̌𝗮𝘀 𝗟𝗮𝘁𝗴𝗮𝗹𝗲̄?
Es sniedzu informāciju ikvienam interesentam, arī iekšējiem remigrantiem, tiem, kas atgriežas no citiem Latvijas reģioniem, piemēram, liela interese ir atgriezties no Rīgas. Tomēr mana prioritāte ir tiem, kas atrodas diasporā un sazinās pirms atgriešanās, bet es nešķiroju, vai cilvēks iekāpa lidmašīnā vakar vai jau Latvijā atrodas gadu, bieži vien problēmjautājumi un dažādi izaicinājumi rodas pēc atgriešanās, tāpēc vienmēr uzsveru, ka atgriešanās ir rūpīgi jāplāno, lai pēc tam nerastos pārpratumi dažādās valsts iestādēs, kārtojot formalitātes. Daudzi nezin, ka ārzemēs pirms aizbraukšanas var iegūt bezdarbnieka statusu un to eksportēt uz Latviju, tādējādi saņemot 3 mēnešus pabalstu. Es nesēžu un negaidu zvanu vai e-pastu, savā ikdienā emigrantus uzrunāju arī pati, izmantojot sociālos tīklus, gan individuālajos profilos, gan slēgtajās diasporas grupās. Neapšaubāmi liela nozīme ir sadarbībai ar diasporas organizācijām un iniciatīvām. Šogad aktīvi piedalos diasporas rīkotajās onlaina aktivitātēs, latgaliešu virtuālajos salidojumos, sociālā medija “LAIVA” raidījumos, kas dod iespēju uzturēt saziņu un sniegt informāciju par notiekošo Latvijā.
Dažreiz man piezvana norūpējusies vecmāmiņa, lai atgrieztu uz Daugavpili savu mazdēlu, atnāk, izrunājamies un tik tiešām, pēc mēneša mazdēls jau ir Latvijā! Mums ir ļoti liela saikne ar ģimeni un tradīcijām, bieži vien tas nospēlē lielu lomu, lai pieņemtu lēmumu par atgriešanos.
𝗩𝗮𝗶 𝘃𝗶𝗻̧𝗶 𝗮𝘁𝗴𝗿𝗶𝗲𝘇̌𝗮𝘀 𝗽𝗶𝗹𝘀𝗲̄𝘁𝗮̄𝘀, 𝗸𝘂𝗿𝗮̄𝘀 𝘃𝗶𝗻̧𝗶 𝘀𝗮̄𝗸𝗼𝘁𝗻𝗲̄𝗷𝗶 𝗱𝘇𝗶̄𝘃𝗼𝗷𝗮, 𝘃𝗮𝗶 𝘂𝘇 𝗶𝘇𝘃𝗲̄𝗹𝗮𝘀 𝗰𝗶𝘁𝘂 𝗟𝗮𝘁𝗴𝗮𝗹𝗲𝘀 𝗽𝗶𝗹𝘀𝗲̄𝘁𝘂?
Vislielākais remigrācijas process notiek Daugavpils un Rēzeknes pilsētās, kas cilvēkus un ģimenes piesaista ar savām iespējām, sakārtoto infrastruktūru, mobilitāti un nodarbinātības iespējām. Vietnē
www.vietagimenei.lv var salīdzināt pašvaldību piedāvājumus ģimenēm ar bērniem. Vai arī ienākot ikviena novada mājas lapā, daudzas ir izveidojušas sadaļu remigrācija. Vairākas pilotpašvaldības Latgalē īstenoja konkursa aktivitātes remigrācijas sekmēšanai – Preiļi, Riebiņi, Daugavpils, Balvi.
Tomēr remigranti vēlas atgriezties uz savu dzimto novadu. Ja atgriežas jau kā ģimene no dažādām pašvaldībām, tad kopīgi izlemj, kurā vietā viņiem būs labāk atrast darbu, iekārtot bērnus izglītības iestādē, vai tur ir pieejams mājoklis. Darba praksē bija gadījums, kad Lielbritānijas pilsonis, bija tas, kurš ierosināja ģimenei ar trīs bērniem pārcelties uz Latgali, lai dzīvotu tīrā un zaļā vidē. Remigrantus interesē arī Krāslava, Preiļi, Līvāni, Kārsava, Daugavpils un Ludzas novads, Aglonas, Dagdas, Riebiņu, Vārkavas, Viļakas, Viļānu un Zilupes novads. Neapšaubāmi, Latvijas iedzīvotājus piesaista dabas pieejamība un interesanti vides objekti. Atgriešanos sekmē arī daudzveidīga interešu pulciņu izvēle bērniem.
Remigrācijas process Latgalei ir ļoti nozīmīgs. Remigrācijas koordinatora darbā galvenie sadarbības partneri remigrācijas jautājumu risināšanā ir pašvaldības, kas ļoti gaida tautiešus atgriežamies dzimtajā pusē.
𝗩𝗮𝗶 𝗮𝘁𝗴𝗿𝗶𝗲𝘇̌𝗼𝘁𝗶𝗲𝘀 𝘃𝗶𝗻̧𝗶 𝗿𝗮𝗱𝗮 𝗷𝗮𝘂𝗻𝗮𝘀 𝗱𝗮𝗿𝗯𝗮𝘃𝗶𝗲𝘁𝗮𝘀, 𝘃𝗲𝗶𝗱𝗼 𝘂𝘇𝗻̧𝗲̄𝗺𝗲̄𝗷𝗱𝗮𝗿𝗯𝗶̄𝗯𝘂, 𝘃𝗮𝗶 𝗯𝗶𝗲𝘇̌𝗮̄𝗸 𝗺𝗲𝗸𝗹𝗲̄ 𝗽𝗶𝗲𝗲𝗷𝗮𝗺𝗮̄𝘀, 𝗷𝗮𝘂 𝗲𝘀𝗼𝘀̌𝗮𝘀 𝘃𝗮𝗸𝗮𝗻𝗰𝗲𝘀?
Mums ir ļoti svarīgi, lai tautieši atgriežas mājās, atrod sev darbu un veiksmīgi rada jaunas darba vietas. Iegūtā pieredze ārzemēs tiek veiksmīgi izmantota šeit Latvijā īstenojot savas biznesa idejas. Mēs šogad kopā ar Preiļu uzņēmējdarbības centru rīkojām mazā biznesa “Iedvesmas brokastis” aicinot remigrantus dalīties savā uzņēmējdarbības pieredzē un atgriešanās stāstā. Uz tikšanos katru reizi sanāca aktīvi ar idejām un pieredzi bagāti cilvēki, tīklojās un apsprieda kopīgus projektus, sadarbības iespējas. Man ir gandarījums par ieguldīto artavu kādam palīdzot uzsākt uzņēmējdarbību – kādam ar uzmundrinājumu un iedvesmu, kādam ar konsultanta pieslēgšanu biznesa plāna kalkulēšanai, risinājumu atrašanu, savu kontaktu pieslēgšanu procesam. Uzņēmējs pats visu izdara, es dažreiz tikai nedaudz piepalīdzu ar padomu. Uzņēmējdarbība attīstās, remigranti īsteno savas idejas gan lielākās pilsētās, gan mazākos novados.
Reģionā Pēdējos gados izaugsmi uzrāda elektronikas ražotāji un IT jomas uzņēmumi. Savukārt mazā biznesa attīstības atbalstam Latgales plānošanas reģions jau septīto gadu organizē Latgales dienu Rīgas pilsētas svētku laikā Neatkarības laukumā un ir kļuvusi par neatņemamu svētku sastāvdaļu.
Izceļot Latgalē atgriezušos cilvēku pienesumu tautsaimniecības attīstībai, LPR šīs balvas ietvaros jau 2 gadus, izveidojis atsevišķu nomināciju – “Gada uzņēmīgākais remigrants Latgalē”. 2020.gadā šai nominācijā balvu ieguva SIA “Customized drilling solutions Latvia” no Daugavpils, kas nodarbojas ar naftas un gāzes urbšanas iekārtu ražošanu.
𝗩𝗮𝗶 𝗽𝗮𝗻𝗱𝗲𝗺𝗶𝗷𝗮𝘀 𝗹𝗮𝗶𝗸𝗮̄ 𝗿𝗲𝗺𝗶𝗴𝗿𝗮𝗻𝘁𝗶 𝗮𝗸𝘁𝗶̄𝘃𝗮̄𝗸 𝘃𝗲̄𝗹𝗮𝘀 𝗮𝘁𝗴𝗿𝗶𝗲𝘇𝘁𝗶𝗲𝘀 𝗟𝗮𝘁𝘃𝗶𝗷𝗮̄ 𝘃𝗮𝗶 𝗶𝘇𝘃𝗲̄𝗹𝗮𝘀 𝗽𝗮𝗹𝗶𝗸𝘁 𝗮̄𝗿𝘇𝗲𝗺𝗲̄𝘀?
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas gaitu arvien vairāk Latvijas valstspiederīgo vēlas atgriezties dzimtenē.
Pandēmijas pirmajā vilnī 2020.gada pavasarī, daudzi emigranti brauca uz Latviju, lai pārlaistu nemierīgo laiku, jo pie mums bija ļoti zemi rādītāji, daudzi ir iesakņojušies un iekārtojušies uz palikšanu, bet citi nu ir devušies atpakaļ uz savu mītnes valsti, kur viņus gaidīja darbs. Daudzi bija zaudējuši darbu fabrikās un apkalpojošā sfērā. Tagad Latvijas rādītāji nav iepriecinoši, bet cilvēki turpina atgriezties, jo to ir plānojuši gadiem un ir rūpīgi sagatavojušies, ir arī tādi, kas brauc uz bumu un tad risina visus jautājumus šeit uz vietas.
Situācijas ir ļoti dažādas, pārsvarā dzirdu par, to, ka cilvēki, ir noguruši būt projām no dzimtenes, mūžīgie koferi, paciemojoties Latvijā, ar katru reizi ir grūtāk aizbraukt. Pie tam, ģimenēm šeit ir savs mājoklis, bet tur tie īrē istabiņu. Protams, ka cilvēki atrodoties ārvalstīs pārdzīvo un uztraucas par notiekošo tāpat kā mēs Latvijā, jo tas ietekmē daudzas jomas: uztraucas ka pazudēs darbu it sevišķi, tie kas strādā apkalpojošā sfērā (kafejnīcās, restorānos, fabrikās), par to vai spēs apmaksāt mājokli, vai spēs brīvi pārvietoties un galu galā vai varēs apciemot vai atgriezties dzimtenē, kur bieži vien gaida ģimene un citiem bērni.
Plānojot savu pārcelšanos emigrantus uztrauc sekojoši jautājumi: deklarēšanās Latvijā, ja nav sava īpašuma, mājokļa, uzturēšanās atļaujas, nodarbinātība 3. valstu pilsoņiem, reģistrēšanās pie ģimenes ārsta, reģistrēšanās izglītības pārvaldē, lai iegūtu vietu bērnudārzā vai skolā, nodarbinātība, bezdarbnieka statusa eksports, vidusskolas pabeigšanas iespējas attālināti, kvalifikācijas kursi, studijas, sociālās garantijas, maternitātes pabalsts, kā reģistrēt uzņēmumu, kā uzsākt uzņēmējdarbību, par pieejamajiem grantiem un projektu konkursiem, nepieciešams arī psiholoģisks atbalsts, u.c.
Jau ir pagājuši 9 gadi kopš pati, no Lielbritānijas atgriezos Latgalē. Tas bija labākais mans dzīves lēmums, par ko ne mirkli nenožēloju. Ja būtu tur ielaidusi saknes, es diez vai tagad šeit atrastos un darītu to, kas ir mana sirdslieta.
𝗞𝗮̄𝗱𝘂𝘀 𝗽𝗿𝗼𝗷𝗲𝗸𝘁𝘂𝘀 , 𝗽𝗮𝘀𝗮̄𝗸𝘂𝗺𝘂𝘀 𝗿𝗲𝗺𝗶𝗴𝗿𝗮𝗻𝘁𝗶𝗲𝗺 𝗷𝘂̄𝘀 𝗽𝗹𝗮̄𝗻𝗼𝗷𝗮̄𝘁 𝟮𝟬𝟮𝟭 𝗴𝗮𝗱𝗮̄?
Ņemot vērā Diasporas likumā noteikto atbalstu remigrācijas veicināšanai un 2020.gadā sasniegtos rezultātus, tad remigrācijas koordinatora darbība Latgales plānošanas reģionā tiks nodrošināta arī 2021.gadā. Personām, kas dzīvo ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā, tiks nodrošināts informatīvs atbalsts, dažādu praktisku situāciju risināšanā arī turpmāk. Šogad arī tiks veicināta sadarbība ar valsts institūcijām, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ārlietu ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, EURES konsultantiem, LIAA, u.c. Ļoti svarīga loma ir pašvaldības iesaistei remigrācijas procesā, tāpēc turpināšu sadarboties ar pašvaldību vadītājiem un dažādu jomu speciālistiem.
Šogad atkal darbosimies pēc iespējas attālināti un aktīvi. Pēc nepieciešamības rīkosim vebinārus un apmācības remigrācijas speciālistiem, lai pilnveidotu zināšanas un prasmes.
Ļoti vēlētos rīkot saliedējošus pasākumus remigrantiem kopā ar vietējām ģimenēm. Iespējams pandēmijas vilnis mazināsies un varēsim sarīkot aktivitātes dažādās Latgales pusēs.
2020.gada nogalē rīkojām vietējā reģiona, potenciālo un remigrantu ģimenēm vispasaules cilpošanas tūri “Es atgriežos Latgalē”, domāju arī šogad’, kad iestāsies nedaudz siltāks laiks varēsim novadīt otro kārtu.
Turpināsim rīkot aktivitātes arī vietējiem un diasporas bērniem, pagājušajā gadā lielu atsaucību guva radošie konkursi bērniem “Esi varūņs paļīc sātā”, “Latvija manā sridī”.
Rīkošu un piedalīšos semināros un tiešsaistes pasākumos.
Turpināšu pilnveidot atgriešanās vēstnešu tīklu Latgalē – tie ir 9 remigranti uzņēmēji, kuri pēc prombūtnes ir atgriezušies Latvijā. Remigrācijas vēstneši popularizē savu dzimto vietu, veiksmīgi aizpilda brīvās nišas uzņēmējdarbībā un rada jaunas darbavietas. Viņi ir kā piemērs citiem – tiem, kas, plāno savu atgriešanos Latvijā, kā arī dalās savā pieredzē par integrēšanos Latvijā un uzņēmējdarbības uzsākšanu. Sniedz cilvēkiem iedvesmu un rada vēlmi atgriezties.
Latvijai un Latgalei ir ko piedāvāt tiem, kas vēlas atgriezties, – darba vietas, iespējas attīstīties, saņemt atbalstu no valsts, pašvaldību, Eiropas līdzekļiem. Vajag tikai pašiem interesēties par to, kas notiek vai meklēt informatīvo atbalstu pie mums koordinatoriem. No gaisa nekas nekrīt, ir jāpieliek arī savas pūles, ir jābūt mērķim un plānam.
Ja arī tu plāno atgriezties Latvijā vai tev tuvs cilvēks, droši sazinies ar mani pa e-pastu:
astrida.lescinska@lpr.gov.lv vai pa tālruni 29122163.
𝗡𝗲𝘄 𝗘𝗮𝘀𝘁 𝗽𝗿𝗼𝗷𝗲𝗸𝘁𝘀 “𝗗𝗮𝗿𝗯𝗶̄𝗴𝗼 𝗸𝗼𝗽𝗶𝗲𝗻𝘂 𝘀𝘁𝗮̄𝘀𝘁𝗶” 𝘁𝗮𝗽𝗶𝘀 𝘀𝗮𝗱𝗮𝗿𝗯𝗶̄𝗯𝗮̄ 𝗮𝗿
British Council Latvia
“𝗣𝗲𝗼𝗽𝗹𝗲 𝘁𝗼 𝗣𝗲𝗼𝗽𝗹𝗲 𝗖𝘂𝗹𝘁𝘂𝗿𝗮𝗹 𝗘𝗻𝗴𝗮𝗴𝗲𝗺𝗲𝗻𝘁” 𝗽𝗿𝗼𝗴𝗿𝗮𝗺𝗺𝗮𝘀 𝗶𝗲𝘁𝘃𝗮𝗿𝗼𝘀.
𝗩𝗮𝗶𝗿𝗮̄𝗸 𝗽𝗮𝗿 𝗕𝗿𝗶𝘁𝗶𝘀𝗵 𝗖𝗼𝘂𝗻𝗰𝗶𝗹 𝗱𝗮𝗿𝗯𝗶̄𝗯𝘂 𝗟𝗮𝘁𝘃𝗶𝗷𝗮̄ 𝗺𝗲𝗸𝗹𝗲̄ 𝘄𝘄𝘄.𝗯𝗿𝗶𝘁𝗶𝘀𝗵𝗰𝗼𝘂𝗻𝗰𝗶𝗹.𝗹𝘃
𝗣𝗿𝗼𝗷𝗲𝗸𝘁𝘂 𝗮𝘁𝗯𝗮𝗹𝘀𝘁𝗮:
Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs