2022. goda 27.–29. apreļī Rēzeknē nūtiks LATGOLYS KONGRESS
2017. goda 5.–6. majā Rēzeknē nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas atguodynuoja Latvejis i pasauļa sabīdreibai par Latgolai nūzeimeigim divim kongresim Rēzeknē: 26.–27. aprelī (piec j. st. 9.–10. majā), kurā vodūšuo lūma beja goreidznīceibai i kurā tyka pījimts viesturisks lāmums atsadaleit nu Vitebskys gubernis i veiduot vīnu vaļsti ar Vydzemi i Kūrzemi, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys tautsaimnīceibys, volūdys i ticeibys vaicuojumūs, i 3.–4. decembrī (piec j. st. 16.–17. decembrī), kur vodūšuo lūma beja strieļnīkim. Ūtruo kongresa rezultatā tyka panuokts, ka tuo laika treis apriņči — Rēzeknis, Ludzys i Daugovpiļs — teik atdaleiti nu Vitebskys gubernis. Latgolys apreļa kongress ir vīns nu pyrmūs, kas aktualizej kūpejis Latvejis vaļsts ideju i sagatavej politiskū i sabīdryski izgleitojūšū platformu Latvejis vaļsts dybynuošonai 1918. goda 18. novembrī.
2017. goda Latgolys symtgadis kongress pījēme rezoluceji i izveiduoja Saīta rezolucejis izpiļdis komiteju (SaRIK), kas atbiļd par rezolucejis izpiļdi i organizej nuokamū Latgolys kongresu. Izviertejūt sasnāgtū i vēļ rysynojamūs vaicuojumus, tyka izveiduota Latgolys kongresa koncepceja. Kongresa tema — „Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”.
Četru godu pīredze piec 2017. goda Latgolys symtgadis kongresa, a seviški Latvīšu viesturyskūs zemu lykuma pījimšona, aplīcynoj vajadzeibu regulari i mierktīceigi apkūpuot i vierzeit Latgolai i juos dzeivuotuojim nūzeimeigus vaicuojumus. Partū ir svareigi vysmoz reizi pīcūs godūs, nūdrūšynojūt atbiļsteigu puorstuovnīceibu kai nu dzeivuotuoju, tai i nu pošvaļdeibu, NVO i cytu organizaceju, analizēt asūšū situaceju i izvierzeit praktyskus aizdavumus i vaicuojumus, kas svareigi Latgolys atteisteibai.
Kab precizuok izvierzeit prioritatis Latgolys kongresa dorba kuorteibai, tyka organizātys div diskusejis Rēzeknē i Daugovpilī, aicynojūt puorvaļdis, tautsaimnīciskū i navaļstiskū sektoru atsavērt iz padareituo i izvierzeit sasnādzamus mierkus. Kotrā nu itūs diskuseju tyka skaidruots ari kongresa delegatu i daleibnīku puorstuovnīceibys pryncyps.
Latgolys kongresa dorbs tiks organizāts vairuok sekcejuos, kur daleibu jims kongresa delegati i kongresa daleibnīki, taipat vīsi (aicynuotuos personys). Kongresa delegati puorstuovēs Latgolys dzeivuotuojus, pošvaļdeibys, tuos organizacejis i NVO, kas mierktīceigi kūp latgaliskū ideņtitati i rysynoj Latgolai i latgaliskajam svareigus vaicuojumus. Kongresā varēs jimt daleibu i pietnīki, jūmu praktiki, kuru pīsaceituo izastuošonys tema tiks apstyprynuota kai Latgolys kongresa nūrisei atbiļsteiga.
Kongresā aicynojam pīsadaleit ari politikus i vysaidu nūzaru praktikus — ar referatim, ar lītyskom temom deļ diskuseju. Taipat Latgolys kongresā daleibu jims puorstuovi nu vaļsts instituceju, īstuožu, vīsi nu cytu latvīšu viesturyskūs zemu. Īcarāts, ka Latgolys atteisteibai aktuali zynuotniskī prīšklasejumi meisīs ar naskaidru voi streideigu vaicuojumu publisku apsprīsšonu, kab kongresa gaitā izstruoduot i apsprīst rezolucejis pamatpunktus i kongresu beigt ar konkretim prīšklykumim tautsaimnīceibys, drūšeibys, kulturys, izgleiteibys, volūdys i plašsazinis leidzekļu politikys atteisteibai.
Pīsokūt temys i izstruodojūt tezis kongresam, prosom puordūmuot i nūviertēt sova pasūlejuma aktualitati konkretys nūzaris, taipat Latgolys i latgaliskuos ideņtitatis atteisteibys kontekstā Latvejis i Eiropys kulturys, izgleiteibys, tautsaimnīceibys telpā. Aicynojam aktivi īsasaisteit mierktīceigu prīšklykumu izstruodē regiona atteisteibys ceļšonai.
Jamūt vārā storpdisciplinarūs pietejumu pīaugumu i svareigumu ari Latgolys regiona problemu rysynuošonā, gaideisim pīsacejumu, kurī respektej myusu dīnu zynuotnis atteisteibys tendeņcis i padzilinoj myusu informieteibu i sapratni humanitarajuos (volūdys, kulturviesturis, folkloristikys, literaturzynuotnis), socialajuos (regionaluo ekonomika, demografeja, uzjiemiejdarbeiba, lykumdūšona, drūšeibys vaicuojumi i c.) i inžinerzynuotnēs (vidis, informacejis tehnologejis, byuvnīceibys i c.).
Latgolys kongresa nūslāgumā kongresa delegati apstyprynuos rezoluceju, kurā tiks nūsaceiti nuokamūs pīcu godu aizdavumi i sasnādzamī mierki, kai ari tiks apstyprynuots jauns SaRIK.
Kongresa dorba volūdys — latvīšu, latgalīšu, angļu.
Kongresā var pīsadaleit ar referatu voi stenda referatu.
Referata garums — 30 min.: 20 min. — referats, 10 min. — diskusejis.
Stenda referata prezentaceja — 5 min., 30 min. — diskusejis par 3–5 stenda referatim.
Kongresa nūtikšonys vīta — 27. aprelī — Latgolys viestnīceiba „Gors”, Piļs īla 4, Rēzekne; 28. aprelī — Rēzeknis Tehnologeju akademeja, Atbreivuošonys aleja 115, Rēzekne.
- aprelī — nūslāguma plenarsēde, rezolucejis apstyprynuošona („Gors”), Volūdu nakts.
Vārā jamamī laiki:
- da 2022. goda 31. janvara — referatu pīsacejumu pījimšona daleibai kongresā latgolyskongress.lv/,
- da 2022. goda 10. februara — organizacejis komitejis atbiļde par pīsacejuma i težu akceptiešonu voi napījimšonu; organizatoriski preciziejumi latgolyskongress.lv/,
- da 2022. goda 28. februara īdzeivuotuoju delegatu apstyprynuošona,
- da 2022. goda 20. apreļam — težu publiciešana (da 3000 rokstu zeimu ar atstarpem),
- 2022. goda 27.–29. apreļs — Latgolys kongress,
- 2022. goda 29. apreļs — Latgolys kongresa rezolucejis pījimšona,
- da 2022. goda 1. septembra — rokstu padūšona kongresa materialu kruojumam,
- 2023. goda janvars — kongresa rokstu kruojuma izdūšona.
Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja:
Agris Bitāns — zvārynuots advokats (prīšksādātuojs)
Dr. philol. Ilga Šuplinska — Latgalīšu kulturys bīdreiba (prīšksādātuoja vītneica)
Sergejs Maksimovs — Latgolys planavuošonys regiona prīšksādātuojs
Dr. oec. Sandra Ežmale — Malnovys koledžys direktore
Dr. paed. Irēna Kokina — DU rektore
Dr. philol. Lidija Leikuma — LU profesore
Dr. oec. Iveta Mietule — RTA rektore
Imants Slišāns — nūdybynuojuma „Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja“ vaļdis prīšksādātuojis vītnīks
Juris Viļums — Latgalīšu kulturys bīdreiba
Kongresa organiziešonys komitejis gūda bīdri:
Juoņs Buļs — Rēzeknis-Aglyunys diecezis veiskups
Vīsturs Kairišs — režisors, kusteiba „Ar Latgolu“
Anna Rancāne — dzejneica, žurnaliste
Pīteikumus kongresam prosom aizpiļdeit elektroniski sātys lopā da 2022. goda 31. janvara!
Kongresa dorba grupys vuordā Agris Bitāns, latgolyskongress.lv/
Uzziņai
- goda 11.–13. augustā Rēzeknē nūtyka 1. pasauļa latgalīšu saīts, kas pulcynuoja vysaidu nūzaru specialistus, lai kūpeigi vīnuotūs par atmūdys laika nūrišu strategeju i puorvierteibom, kuo vajag deļ Latgolys regiona atdzimšonys. Roduos lāmumi par latgalīšu volūdys vaicuojumu aktualiziešonu, regiona plašsazinis leidzekļu i gruomotu izdūšonys atbaļsteišonu, Rēzeknes Augstskolas (RA) (nu 2016. goda 1. janvara — Rēzeknis Tehnologeju akademeja, RTA) izveiduošonu. Pasuokums izskanēja ar atjaunuotuo pīminekļa „Vienoti Latvijai“ atkluošonu.
- goda 11.–13. augustā tyka organizāta 2. pasauļa latgalīšu konfereņce, kuramā tyka pījimts uzsaukums, adresāts Latvejis Republikys prezideņtei V. Vīkei-Freibergai i LR Ministru prezideņtam Andram Bierzeņam. Jimā tyka atzineigi nūvārtāta Vaļsts volūdys lykuma izstruode, RA nūdybynuošonys fakts, atbolsts Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys dorbam, taipat akcentāti naatlīkami rysynojamī aizdavumi iz prīšku: „Latgolys kulturviesturyskuo montuojuma saglobuošona i atteisteiba ir skotoma nasaraunamā saisteibā ar nūvoda saimnīciskū dzeivi i vaļsts regionalū politiku. Laikā, kad leluokuo investiceju daļa palīk Reigā i juos apleicīnē, izraisūt Latvejis lauku izmieršonu i katastrofalu bezdorba pīaugumu, skaitom par vitali vajadzeigu vaļsts atbolsta palelynuošonu Latvejis periferejai, seviški Latgolai, samazynojūt nūdūkļu likmis i sekmejūt investiceju pīsaisti.“ Uzsaukumā tyka vārsta uzmaneiba iz kuortejuos administrativi teritorialuos reformys sasteigteibys i nalabvieleibys Latgolai, juos rezultatā tyktu maineiti Latgolys kulturviesturiskī rūbeži. Bažeišonuos izaruodejuse pamatuota — piec 2009. goda reformys Varakļuonu vairs nav Latgolys planavuošonys regionā, a jam pīvīnuoti vairuoki Sielejis nūmalis pogosti.
- goda 9.–10. augustā Latgolys dīnuos Rēzeknē nūtyka 3. pasauļa latgalīšu saīts, kurā sūpluok plotai kulturys programai nūtyka ari konfereņce, izviertejūt Latvejis naatkareibys laika Latgolys atteisteibys teņdeņcis i krysšonuos cālūņus ekonomikā, izgleiteibys, volūdys, kulturys politikā i aktivi īsasaistūt Latgolys atbolsta programys realizacejā. Pījimtuo rezoluceja paredzēja praktiskus pasuokumus kai Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. dalis īdarbynuošonai Latvejis volūdys i izgleiteibys politikā, tai sabīdryskuo pasyutejuma aktiviziešonu i latgalīšu volūdys respektiešonu vaļsts komunikaceju i plašsazinis leidzekļu politikā. Itamā konfereņcē pyrmū reizi beja puorstuovāti ari Sibirejis latgalīši, īpazeistynojūt ar sovu izdzeivuošonys pīredzi 20. godu symta garumā.
- goda 5.–6. majā 4. pasauļa latgalīšu saītā nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas beja veļteits Latgolys kongresa symtgadei i analizēja 1917. goda lāmumu eistynuošonu. Kongresu organizēja Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis Tehnologeju akademeja, Daugovpiļs Universitate, a juridiski viesturyskuos sekcejis dorbu — K. Dišlera fonds i Publiskūs tīseibu iņstituts. Akademiskajam pasuokumam tyka izvālāts simbolisks nūsaukums: Latgolys symtgadis kongress izcēle pasuokuma zeimeibu Latvejis viesturē, pastreipojūt faktu, ka vīnuotys Latvejis vaļsts koncepts pyrmū reizi tics izvierzeits taišni Rēzeknē. Kongresā pīsadaleja 551 registrāts daleibnieks. Pyrmū reizi pasuokums tyka translāts Latvejis televizejā, sajamūt plotu rezonaņsi. Kongresa gaitā tyka pījimta rezoluceja i izveiduota Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK), kurys aizdavums ir pauotrynuot i viertēt pījimtūs praseibu izpiļdi, taipat snēgt puorskotu par rezolucejis eistynuošonys gaitu kūpumā.
Rezolucejis pamats ir 1917. goda kongresa lāmums par apsavīnuošonu ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys volūdys, pošvaļdeibu, ticeibys, školu i saimnīciskajūs vaicuojumūs. Rezolucejā ir četri pamatpunkti: 1) izpyldūt 1917. goda Latgolys kongresa lāmumu 2. punktu, Latvejis vaļstei nūdrūsynuot Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. dalis realu darbeibu, 2) aicynuot Latgolys planavuošonys regiona padūmi oficiali apstyprynuot latgalīšu (Latgolys) karūgu (tymsai zyls-bolts-tymsai zyls), nūsokūt juo lītuojuma kuorteibu, 3) Latvejis Republikys regionalū politiku baļsteit iz Satversmis 3. panta, precizi i skaidri nūsokūt regionu funkcejis, kas ļautu efektivi rysynuot daudzys vaļstiskys problemys, 4) nūsaceit 27. apreli par Latgolys dīnu i īkļaut jū lykuma „Par svātku, atceris i atzeimojamom dīnom” 2. pantā kai atzeimojamu dīnu.
