Sakarā ar Mobilitātes pakotnes I nosacījumiem turpmākos gadus gaidāmas pārmaiņas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā

2020. gada 31. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēti Mobilitātes pakotnes noteikumi, kas šogad un turpmāko gadus pakāpeniski stāsies spēkā, mainot kārtību, kā Eiropas Savienības ietvaros tiks nodrošināti kravu autopārvadājumi. Būtiskas pārmaiņas gaidāmas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, jo šīs izmaiņas būs saistītas gan ar autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību un Eiropas Savienības valstu minimālās algas nodrošināšanu autovadītājiem, gan ar nosacījumiem, kas jāievēro, lai pārvadātājs varētu veikt uzņēmējdarbību šai jomā.

“Mobilitātes pakotnes izstrāde ir prasījusi vairāk nekā trīs gadus, kas aizvadīti spraigās diskusijās un aktīvā darbā, pārstāvot mūsu valsts pārvadātāju intereses. Ne visi pieņemtie lēmumi bijuši viennozīmīgi vērtēti un atbalstīti no dažādu valstu puses. Piedāvātais risinājums Latviju nostāda nekonkurētspējīgākās pozīcijas, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu. Mēs no savas puses centīsimies sniegt pēc iespējas plašāku informatīvo atbalstu pārvadātājiem. Latvijas autopārvadātāji būs konkurētspējīgi arī pie šādiem nosacījumiem, tomēr uzskatām, ka pieņemtie lēmumi būtu jāpārskata,” uzsver Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Mobilitātes pakotnes I ietvaros no 2020. gada 20. augusta ir stājušās spēkā izmaiņas attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību, kas apgrūtinās Latvijas kravu autopārvadātāju darbu, piemēram, pārvadātājam jānodrošina, lai autovadītāji atgrieztos mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Tāpat nosacījumi paredz, ka autovadītājs regulāro atpūtu (45 stundas) nedrīkst pavadīt automobiļa kabīnē. Tomēr ir paredzēti arī uzlabojumi – Mobilitātes pakotnes I nosacījumi paredz, ka informācijai par drošām un aizsargātām stāvvietām jābūt pieejamai vienkopus, lai autovadītāji, izpildot reisu, varētu laikus ieplānot apstāšanos.

Izmaiņas ir gaidāmas arī attiecībā uz atalgojuma noteikšanu transportlīdzekļa vadītājiem un kontroli. Šobrīd katra valsts ir noteikusi savu kārtību darbinieku nosūtīšanas un minimālās algas nosacījumu izpildei un kontrolei, bet no 2022. gada 2. februāra pārvadātājam, kurš veiks autopārvadājumus citā dalībvalstī, būs pienākums nosūtīt deklarāciju par norīkojumu darbā, izmantojot visām ES valstīm izveidotu kopīgu sistēmu. Tāpat pārvadātājam būs pienākums pēc kompetento iestāžu pieprasījuma iesniegt pierādījumus par veiktajiem pārvadājumiem, tahogrāfa datu kopijas un dokumentāciju par darbā norīkotā autovadītāja atalgojumu.

No 2022. gada 2. februāra ir paredzēts arī pastiprināt kontroli, uzlabojot kontrolējošo institūciju sadarbību un pievēršot pastiprinātu uzmanību “pastkastīšu uzņēmumiem”.

No 2022. gada 21. februāra tiks noteikti papildu nosacījumi, lai pārvadātājs varētu piekļūt autopārvadājumu jomas uzņēmējdarbībai, piemēram, pārvadātājam autoparka darbība būs jāorganizē tā, lai transportlīdzekļi pārvadātāja reģistrācijas valstī atgrieztos vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās. Tāpat tiks paplašināts pārkāpumu loks, par kuriem varētu tikt piemērots sods, piemēram, saistībā ar nodokļu tiesībām, darba ņēmēju norīkošanu darbā, kabotāžas pārkāpumiem.

“Mobilitātes pakotne I ir radījusi jaunus, ierobežojošus nosacījumus Latvijas autopārvadātājiem. Prasība pārvadātājiem organizēt darbu tā, lai autovadītāji varētu atgriezties ik pēc četrām nedēļām un transportlīdzekļa obligāta atgriešana palielinās izmaksas un samazinās ienākumus autopārvadātājiem. Prasība par transportlīdzekļa atgriešanu ir pretrunā ar ES transporta politikas prioritāti samazināt nopietnu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un pretrunā ar ES Zaļo kursu, jo tā var izraisīt papildu aptuveni 3,77 miljonus tonnu CO2 izmešu. Tas būs nopietns pārbaudījums Latvijas autotransporta nozarei,” uzsver autopārvadātāju asociācijas “Latvijas Auto” ģenerālsekretārs, valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Izmaiņas gaidāmas arī attiecībā uz starptautisko komercpārvadājumu nodrošināšanu ar kravu transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 2,5 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas. No 2022. gada 21. maija, lai nodrošinātu šādus pakalpojumus, pārvadātājam būs nepieciešama nevis licences kartīte, bet gan Eiropas Kopienas atļaujas kopija uz katru transportlīdzekli. Savukārt no 2026. gada 1. jūlija pārvadātājam, veicot starptautiskos kravu komercpārvadājumus ar transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 2,5 tonnas, būs jāizmanto tahogrāfs, lai reģistrētu darba un atpūtas laiku. Šobrīd šādus transportlīdzekļus ar tahogrāfu nav jāaprīko.

Plānots, ka tiks veiktas izmaiņas arī tahogrāfu sistēmā, jo analogā, digitālā un viedā tahogrāfa pirmā versija tiks nomainīta uz viedā tahogrāfa otro versiju. Tāpat no 2022. gada 2. februāra dalībvalstu robežu šķērsošana tahogrāfā būs jāreģistrē tuvākajā iespējamajā pieturvietā uz robežas vai pēc tās šķērsošanas. Savukārt no 2024. gada 31. decembra transportlīdzekļa vadītājam būs jāspēj uzrādīt informāciju par darba un atpūtas laika periodu – par kārtējo dienu un 56 iepriekšējām dienām, nevis 28, kā tas ir šobrīd.

Mobilitātes pakotnes prezentācija pieejama šeit.