Sabiedriskās vietās būs jālieto maskas; ierobežojumi arī privātiem pasākumiem
Sabiedriskās vietās būs jālieto mutes un deguna aizsegi, kā arī tiks ierobežota pulcēšanās privātos pasākumos, otrdien lēma valdība.
Covid-19 straujās izplatības dēļ privātos pasākumos iekštelpās drīkstēs pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku, savukārt privātos pasākumos ārtelpās nedrīkstēs pulcēties vairāk kā 300 cilvēku, šodien lēmusi valdība. Ēdināšanas pakalpojumus būs atļauts sniegt līdz pusnaktij, izņemot ēdienu līdzņemšanai. Pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi. No 17. oktobra tiks aizliegtas kolektīvas sporta nodarbības jeb treniņi iekštelpās. Kolektīvi amatieru sporta pasākumi varēs notikt tikai ārā, neizmantojot ģērbtuves, bet iekštelpās notiks tikai individuālas sporta nodarbības, paredz valdībā pieņemtie grozījumi. No 17. oktobra būs aizliegts organizēt sporta pasākumus. Minētais aizliegums nebūs attiecināms uz starptautiskiem sporta pasākumiem, kā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu sporta sacensībām pieaugušajiem. Pēc rudens brīvlaika vienu nedēļu, no 26. līdz 30. oktobrim, 7.-12.klašu audzēkņiem mācības notiks tikai attālināti, lēmusi valdība. Klātienē interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas apguve, kā arī amatiermākslas nodarbības varēs notikt tikai individuāli. Tas nozīmē, ka persona var darboties individuāli vai viens treneris var nodarboties tikai ar vienu dalībnieku.Maskas sabiedriskās vietās
Sabiedriskās vietās būs jālieto mutes un deguna aizsegi (medicīniskā vai nemedicīniskā (higiēniskā) sejas maska vai vizieris, vai vairogs).
Maskas jāvelk veikalos, aptiekās, pastā, muzejos, bibliotēkās, lidostā, autoostās un dzelzceļa stacijās, kā arī apmeklējot izstādes un reliģiskās darbības veikšanas vietas, piemēram, apmeklējot dievkalpojumu.
Maskas nav jāvelk, ja kādās no šīm vietām notiek pasākums, kurā ir personalizētas sēdvietas.
Piemēram, muzejā notiek koncerts ar personalizētām sēdvietām.
Mutes un deguna aizsegi ir jālieto arī darbiniekiem, kas strādā minētajās vietās un no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru. Pienākumu lietot mutes un deguna aizsegus ir paredzēts ieviest no 14. oktobra, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu Covid-19 ierobežošanas pasākumus plašākā sabiedrībā.
Pārējie ierobežojumi spēkā būs no 17. oktobra.
Atbildot uz jautājumu, vai par maskas nelietošanu varēs piespriest sodu, veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) sacīja: “Šobrīd tiek strādāts pie administratīvo sodu piemērošanas iespējas.”
Izklaides vietu ierobežojumi
Ņemot vērā, ka Covid-19 mēdz izplatīties pasākumos, kur nav atbildīgo, ierobežojumi paredzēti privātajiem pasākumiem. Tajos iekštelpās drīkstēs pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku, pasākumos ārtelpās – ne vairāk kā 300 cilvēku.
Ja privātu pasākumu rīko publiskā vietā, piemēram, restorānā, izīrētā pirtī, klubā un tamlīdzīgi, tad jānodrošina viesiem fiksētas, personalizētas sēdvietas, divu metru distance (izņemot personām no vienas mājsaimniecības), kā arī pasākums var norisināties līdz pusnaktij.
Ierobežojumi skars arī bārus, restorānus un kafejnīcas. Veselības ministrijā pamanījuši, ka izklaides vietas turpina strādāt ilgāk, nekā tām atļauts, norādot, ka tās arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Tāpēc grozījumos noteikts, ka ēdināšanas pakalpojumus varēs sniegt līdz pusnaktij.
Ierobežojumi arī paredzēs, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi.
Maskas sabiedriskās ēdināšanas vietās nebūs jālieto. Un iestāžu darbiniekiem tās ieteikts vilkt, bet par to izlems katrā konkrētajā uzņēmumā.
Attālinātās mācības
Lai mazinātu Covid-19 izplatību izglītības iestādēs, ir noteikts, ka no 26. oktobra līdz 30. oktobrim izglītības iestādēs vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas apguve 7.–12. klasē notiek attālināti.
Tas noteikts, jo šīs vecuma grupas izglītojamie ir saistīti ar augstāko Covid-19 izplatības risku. Šajā vecumā bērniem nav jānodrošina nepārtraukta pieaugušo uzraudzība, tādēļ tieši šai vecuma grupai noteikt attālinātās mācības ir optimālākais pasākums Covid-19 ierobežošanai izglītības iestādēs. Pēc tam tiks atkārtoti izvērtēts, kāda ir situācija – vai turpināt mācības attālināti.
Izglītības darbinieku arodbiedrība aicināja paredzēt, ka skolas vai vietējās pašvaldības var pašas noteikt – mācīties klātienē vai attālināti. Tomēr gan veselības, gan izglītības ministre norādīja, ka ir nepieciešams tieši šāds valstisks lēmums un proaktīvi ierobežojumi, lai maksimāli novērstu koronavīrusa izraisītās slimības straujo izplatību.
Tā kā Covid-19 izplatās arī interešu izglītībā, paredzēts noteikt to, ka klātienē notiek tikai individuālās interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas apguve.
Tāpat paredzēts noteikt, ka nenotiek nekādi starpreģionālie pasākumi interešu vai profesionālās izglītības ievirzes ietvaros, lai novērstu Covid-19 pārnešanu no augstas izplatības reģioniem.
Noteiktos gadījumos arī izglītības process koledžās un augstskolās īstenojams attālināti. Pašlaik noteikts, ka koledža un augstskola nosaka kārtību, kādā izglītības programmas kursa vai moduļa daļu var īstenot attālināti, un attālināti īstenojamās daļas apjomu. Tādi būs gadījumi, kad, piemēram, studējošajam vai darbiniekam Slimību profilakses un kontroles centrs noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus. Tāpat arī gadījumos, kad pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas koledža vai augstskola, vai teritorijās, ar ko tā robežojas, novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums vai saglabājas augsti infekcijas izplatības rādītāji. Minētajos gadījumos izglītības process īstenojams attālināti atbilstoši koledžas vai augstskolas lēmumiem par to kā tieši tas veicams.
Ierobežojumi amatiermākslā
Noteikumu projekts paredz arī uz mēnesi apturēt kolektīvas amatiermākslas kolektīvu nodarbības klātienē un paredz iespēju nodarboties tikai individuāli.
“Tas nozīmē, ka persona darbojas individuāli vai viens treneris nodarbojas ar vienu dalībnieku,” skaidrots grozījumu anotācijā.
Minētais ir nepieciešams, jo kolektīvos sapulcējas cilvēki no dažādiem darba kolektīviem, kā arī tajos piedalās cilvēki, kas pieder augsta riska grupai saistībā ar Covid-19 izraisītiem veselības traucējumiem.
Ierobežojumi attiecībā uz amatiermākslas, interešu izglītības un amatieru sporta nodarbībām, kā arī nosacījums nēsāt maskas iekštelpās, kurās nav iespējams noteikt cilvēku skaita ierobežojumu, tiek noteikts uz mēnesi, jo sākot no divām nedēļām var sāk novērot efektu no ieviestā pasākuma un mēneša laikā novērtēt tā noturību. Gadījumā, ja mēneša laikā epidemioloģiskā situācija stabilizēsies, no šiem ierobežojumiem varēs atteikties, bet, ja rezultāta nebūs, šie pasākumi būs jāturpina, kā arī jāievieš vēl citi papildus pasākumi.
Noteikumu projektā ietvertie ierobežojumi būs spēkā līdz šī gada 6. novembrim, jo, ņemot vērā Covid-19 klīnisko gaitu un to, ka visbiežāk inkubācijas periods ir 5–7 dienas, trīs nedēļu posmā būtu iespējams izvērtēt šo pasākumu ietekmi uz slimības izplatības gaitu un nepieciešamības gadījumā šos pasākumus koriģēt. Savukārt ierobežojumi pulcēties privātos pasākumos tiek noteikti līdz šī gada 31. decembrim, atbilstoši tam, kā ir noteikti ierobežojumi publiskiem pasākumiem.
Amatpersonas cer uz labāko
“Šie nav ierobežojumi, bet gan prasības, kas palīdzēs pārraut šo vīrusa transmisijas vilni. Šis vīruss mīl pārlekt no cilvēka uz cilvēku, Mums ir jāapgrūtina vīrusa darbību. Šis vīruss mīl pārlekt no darba kolēģa uz kolēģi, šis vīruss mīs pārlekt no drauga uz draugu,” sacīja premjers Krišjānis Kariņš.
Arī veselības ministre Ilze Viņķele atzina, ka viņu bažīgu dara straujais ar vīrusu saslimušo pieaugums. Tādēļ, papildu ierobežojumi tiek ieviesti, lai nepieļautu Eiropas vidējo 14 dienu saslimšanas rādītāju vai vēl plašāku slimības izplatību. Tādēļ jāvalkā maskas.
“Mūsu eksperti ir bijuši atturīgi par šo risinājumu, bet valdība kopumā ir par to lēmusi, jo tas ir epidemioloģiski iedarbīgs veids vietās, kur nav iespējama distance un arī kā karodziņš sabiedrībai, kā jārīkojas, lai nenonākam pie daudz striktākiem ierobežojumiem,” stāstīja Viņķele.
Avots: Veselības ministrija
