Daugavpils 

Noskaidroti Oskara Stroka Jauno pianistu konkursa laureāti

Sestdien, 4. aprīlī, Daugavpilī notika 1. Starptautiskais Oskara Stroka Jauno pianistu konkurss – atbilstoši ārkārtējās situācijas nosacījumiem, dalībnieku noklausīšanās tika organizēta attālināti, informē konkursa rīkotājs diriģents Jevgēņijs Ustinskovs.

Konkursa mērķis ir sekmēt radošu spēju un klavierspēles prasmju attīstību jaunajiem mūziķiem, godinot Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā komponista un pianista Oskara Stroka* vārdu.

Konkursa organizatori saņēma vairāk nekā 140 pieteikumu no jauniem mūziķiem vecumā no 7 līdz 17 gadiem. Dalībnieki pārstāvēja astoņas Eiropas valstis – Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Poliju, Somiju, kā arī vairākas Latvijas pilsētas: Rīgu, Jūrmalu, Jēkabpili, Madonu, Ogri, Ludzu, Rūjienu, Gulbeni, Limbažus un citas pilsētas.

Konkursantu sniegumu novērtēja starptautiska žūrija Daugavpils Universitātes profesora Ēvalda Dauguļa vadībā. Pēc visu sešu žūrijas locekļu vārdiem, konkursa dalībnieki parādīja augstus profesionālus rezultātus.

Par konkursa uzvarētājiem savās kategorijās kļuva:

  • Aleksandra Galuškina (Tallina, Igaunija);
  • Marija Beļavskaja (Pērnava, Igaunija);
  • Stefans Ilvess (Tallina, Igaunija);
  • Aleksandra Kostjuka (Minska, Baltkrievija);
  • Sofija Poļakeviča (Novopolocka, Baltkrievija);
  • Lote Terēze Lesiņa (Rīga, Latvija);
  • Marija Kaleničenko (Visagina, Lietuva);
  • Grigorijs Poltarjonoks (Daugavpils, Latvija);
  • Lauri Forstena (Jyväskylä, Somija);
  • Krišjānis Rudzāts (Madona, Latvija).

Grigorijs Poltarjonoks (Daugavpils 13. vidusskola) arī saņēma speciālo diplomu par Oskara Stroka skaņdarba atskaņošanu; speciālo diplomu par nacionālo komponistu skaņdarbu atskaņošanu saņēma Natalija Siečareka (Polija); speciālo diplomu par spilgtu konkursa programmas atskaņošanu – Luka Goss (Lietuva); diplomus par pedagoģisko meistarību saņēma vairāku konkursantu pedagogi Karina Gurina (Lietuva) un Tatjana Stepurko (Ukraina).

 

Oskars Stroks dzimis 1893. gada 6. janvārī Daugavpilī muzikālā ebreju ģimenē bija Latvijas komponists un pianists. Mācījies Sanktpētrburgas konservatorijā klavierspēles klasē, jau studiju laikā strādājis kā pavadītājs koncertos un kino. Kā pianists koncertmeistars muzicējis ar vairākām slavenībām, tajā skaitā dziedātājai Nadeždai Pļevickai. O. Stroks bija izcils melodists, tiek dēvēts par «tango karali». Sacerējis vairāk nekā 300 kompozīciju. Ar koncertiem uzstājies Francijā, Vācijā, Ķīnā (Harbinā), Japānā, Singapūrā, Jamaikā. Stroka kompozīcijas izdevušas skaņu ierakstu kompānijas Columbia, Electrocord, Syrena, Electro, HMV un citas.

Dzīves laikā Oskars Stroks sacerējis vairāk kā 300 kompozīciju, pārsvarā deju mūziku — tango, fokstrotu, polku, valsi. Sacerējis arī tradicionālo ebreju mūziku ar tekstiem jidišā. Pēc vienas no versijām, Stroks ir autors arī kriminālajai balādei Murka. Tomēr tas ir tikai pieņēmums, Stroks ir autors Murkas aranžējumam tango dziesmas žanrā ar nekriminālu tematiku.

Pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Latvijā, uzstājās Rīgas restorānā un deju klubā “Alhambra” un kafejnīcā “Otto Švarcs”. 1928. gadā viņš esot iemīlējies savā sekretārē, sacerējis tango “Melnās acis” (Чёрные глаза) un kopā ar viņu devies ilgstošā koncertturnejā uz Parīzi un Berlīni.  Ierakstīja džeza skaņuplati ar pseidonīmu Fred King, kā arī vairākas skaņuplates ar tango un čigānu romancēm Rumānijas baritona Petra Ļeščenko (1898—1954) izpildījumā, kas bija ieradies Rīgā ar savu latviešu sievu Ženiju (Zinaīdu) Zaķīti. Pēc Hitlera nākšanas pie varas 1933. gadā pastāvīgi dzīvoja Latvijā, kur ar “Oskara Stroka džeza orķestri” ierakstīja vairākas skaņuplates Helmāra Rudzīša Bellacord Electro. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara sākumā devās bēgļu gaitās uz PSRS, dzīvoja Alma-Atā, vēlāk — Maskavā. Sacerēja vairākas populāras patriotiskas kompozīcijas par kara tēmu. Piedalījās M. Gorkija kinostudijas filmā “Kotovskis” (1942) ar dziesmu “Mama”.

Pēc kara atgriezās Rīgā. 1948. gadā cīņas ar kosmopolītismu ietvaros izslēgts no Latvijas PSR komponistu savienības ar formulējumu «Stroka darbība neatbilst LPSR KS mērķiem un uzdevumiem». Lielākā viņa populāro kompozīciju daļa tika iekļauta melnajā sarakstā, faktiski aizliedzot tiražēt Stroka mūziku. Turpināja komponēt galvenokārt instrumentālo mūziku un aktīvi koncertēt.

Miris 1975. gadā, apglabāts Rīgas Jaunajos ebreju kapos Šmerlī.