LSM: Viļakas katoļu draudze vāc līdzekļus, lai atjaunotu un saglabātu 19. gs. beigās celto plebāniju

“Re, mums te materiāls sagatavots mājiņai jau pamatiem. Un vēl gaida savu laiku mums dažādi materiāli, jo tās ir vecās, vēsturiskās egles, kas auga baznīcas dārzā. Redziet, cik viņas ir lielas. Un es ceru no tām sataisīt kādas skulptūras.”

Viļakas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels, vedot uz dievnamu, stāsta par jau paveiktajiem darbiem un nākotnes plāniem, labiekārtojot teritoriju, uzturot un restaurējot dievnamu un tam blakus, dievnama pakājē esošo vienstāva koka māju. Tā ir vēsturiskā draudzes māja, kas šobrīd ir redzama apkārtējiem, taču vēl pirms laika, skatoties no baznīcas, tā nebija pamanāma.

“Mēs krūmus izgriezām, šeit mums ir doma taisīt uzbērumu, uz tā uzbēruma lapenīti. Te var redzēt, tas ir tas purviņš, kur kādreiz viņš gāja līdz mājai.”

Celtā plebānija bija ieplānota kā draudzes garīdznieka dzīvojamā māja, tomēr sākotnēji tur garīdznieks nevēlējās dzīvot purvainās un slapjās vietas dēļ, turpina Guntars Skutels.

“Tagad to nejūt ap to māju, bet apkārt jūt, un mums ir doma varbūt taisīt to Ēdenes dārzu, ar lielu baseinu, dīķi.”

Šobrīd draudzes mājas koka lieveņa jumts apklāts ar plēvi. Jāteic, bija pēdējais laiks, lai kaut vēl varētu darīt. “Izskatījās briesmīgi.  Var teikt, ka trīsdesmit procenti no tā materiāla ir satrūdējis.”

Draudzes māja celta kopā ar baznīcu, un nākamajā gadā baznīcai apritēs 130 gadi kopš iesvētīšanas, stāsta priesteris Guntars Skutels. Gaidot jubileju, viens no darbiem, saglabāt vietējo arhitektūras pieminekli – koka draudzes māju.

“Pirmais, kas mums ir jāizdara, ir jāatjauno šis draudzes lievenis, kas ir unikāls,  palicis pēdējais visā Viļakas pilsētā tāds autentisks koka griezumu lievenis, vairs citur nav tāda izsmalcināta, autentiska lieveņa ar koka dekoriem.”

Padomju gados māja nepiederēja baznīcai, tā laika gaita ir cietusi, arī lievenis vizuāli izmainīts, tagad ir mērķis to atjaunot, kāds tas bija celšanas laikā, atstājot maksimāli, cik tas ir iespējams, oriģinālās detaļas. Lai darbus varētu veikt, tiek vākti ziedojumi, turpina priesteris Guntars Skutels.

“Mēs ceram, ka ar vietējiem cilvēkiem, arī daudzu atbalstu gan darba ziņā, gan finansiāli, gan arī ar lūgšanām, jo ļoti svarīgs ir šis garīgais atbalsts, kad cilvēki saka: “Jā, mums tas ir vajadzīgs!”

Pašlaik šajā mājā dzīvo trīs ģimenes. Tām, atjaunojot māju,  palīdzēs ar jaunu dzīvesvietas iekārtošanu. Draudzes namu vēlas izveidot, lai tajā varētu uzņemt ap 80 cilvēkiem, jo šobrīd Viļakas draudzei nav tik lielas telpas, kur varētu pulcēties.

“Arī saistībā ar savu pieredzi Itālijā es vēlētos to namu pārveidot par tādu viegli pieejamu vietu jebkuram cilvēkam, vai tas būtu svētku vai tūrisma sakarā, varbūt vienkārši tāpat pēc dievkalpojuma ieskriet, padzert tēju, pabūt kopā,” par plāniem stāsta priesteris.

Māja tā būtu vieta, kur uzņemt arī ciemiņus. Interese no tūristiem par baznīcu pēdējā laikā ir kļuvusi lielāka, un tas priesteri patīkami pārsteidz.

“Mums ir vairāk ekskursiju pa baznīcu nekā pagājušo gad un nekā iepriekšējos gadus. Cilvēki ir apzinājušies, ka nekur tālu labāk nebraukt, braukt pa savu zemīti. Un es domāju, ka šī tendence var attīstīties. Un ja mēs katru gadu spēsim arī kaut ko jaunu piedāvāt, cilvēks atgriezīsies. Man par pārsteigumu ir bijušas tādas grupiņas, kuras saka, ka mēs jau trešo reizi jūs klausāmies, saku: “Kāpēc tā?” Viņš saka: “Ziniet, mēs jau otrajā reizē, kad atbraucām,  paņēmām līdzi vēl dažus, lai parādītu jūsu baznīciņu, torni apskatītu, un atklājām, ka jūs katru reizi kaut ko papildināt, kaut kas jums jauns. Un šogad arī atbraucām klausīties, skatīties.” Jā, paldies Dievam,  baznīcai, draudzei katru gadu ir ko piedāvāt jaunu.”

Nākamajā vasarā, kad tiks svinēti Viļakas katoļu baznīcas 130. gadadiena, ja viss ritēs kā plānots, šajā laikā varētu tikt atklāta un iesvētīta arī daļēji atjaunotā koka draudzes māja.