LSM: Latgalē par Eiropas Savienības finansējumu ražotnes būvē arī lauku novados

Par Eiropas Reģionālā attīstības fonda, valsts un pašvaldību budžetu finansējumu, 52 miljoniem eiro, Latgalē šobrīd tiek remontēti ceļi, labiekārtotas nolaistas teritorijas un celtas jaunas ražošanai paredzētas ēkas. Tas viss paredzēts uzņēmējiem, kam pretī jāapsolās tuvāko divu gadu laikā investēt savu arī naudu un radīt jaunas darba vietas. Latgales pašvaldībās un uzņēmēji atzīt, ka Covid-19 ietekmēs dēļ radusies lielāka neskaidrība par nākotni, tāpēc prasības tiek ieviestas lēnāk nekā iecerēts.

Latgalei atšķirībā no citiem reģioniem degradēto teritoriju revitalizācijas programmā bija sava, trešā kārta. Sadarbojoties ar pilsētām, nacionālās vai reģionālās attīstības centru pašvaldībām, infrastruktūru uzņēmējiem šeit attīstīt varēja arī lauku novadi. Šodien kapsulu ar vēstījumu vēl būvējamas ražotnes pamatos iemūrēja Ilūkstē. Savukārt septembra beigās pavisam jaunu ēku, kas nodēvēta par radošo industriju centru, atklāja Aglonas ciemā.

“Tās ir jaunas telpas, paredzētas uzņēmēju saimnieciskās darbības veikšanai,” saka Aglonas novada pašvaldības projektu vadītāja Lāsma Strole Krasovska.

Pašvaldība oktobra beigās izsludinās izsoli. Prasības uzņēmējam būs radīt 11 darba vietas, ieguldīt pusmiljonu eiro investīcijās un maksāt nomas maksu apmēram 900 eiro mēnesī.

“Projektā obligāti nav norādīts, ka tam jābūt vienam uzņēmējam. Tie var būt vairāki uzņēmēji. Uz apliecinājumu parakstīšanas brīdi tie bija četri uzņēmēji.

Šogad – tad jau mēs redzēsim pēc rezultātiem, cik to uzņēmēju būs. Principā grūti pateikt kas tie būs par uzņēmējiem, tāpēc ka zinām ārkārtas situāciju, zinām par mainīgumu. Bet interese ir.”

Lai īstenotu projektu, pašvaldībām vēl tā izstrādes sākumā bija jāpierāda uzņēmēju interese lūdzot apliecinājumus. Lāsma Strole Krasovska  apstiprina, ka Aglonā par radošo industriju centru tādi saņemti četri. Daži vēl interesējoties, bet ne visi.

Vēl lielāku risku uzņēmās Daugavpils novads. Apsvērt strādāt Sventes pagastā pārtikas ražotnei paredzētā angārā vēl pirms tā būvniecības solījās vietējais uzņēmējs.

“Principā viens korpuss būs darbiniekiem, produkcijas glabāšanai – loģistikas centrs. Otrs korpuss ir ražošanai un produkcijas iepakošanai,” skaidro “EKA paipalas” valdes priekšsēdētājs Vasīlijs Petrovs.

“EKA paipalas” nodarbojas ar paipalu olu un gaļas ražošanu, ar savu produkciju apgādājot Latvijas, pārējo Baltijas valstu, kā arī Norvēģijas veikalus. Uzņēmuma pamatražotne atrodas pārsimts metru attālumā no jaunajiem, pašvaldības uzbūvētajiem angāriem. Tagad risku uzņēmusies ne tikai pašvaldība, bet arī “EKA paipalas”. Pavasarī noslēgts nomas līgums, pagājis pusgads, bet telpās ražošana vēl nenotiek.

“Iekavējās sakarā ar kovidu iekārtu ražošana un projektēšana. Ceram, ka līdz nākošā gada vasarai mēs tās izvietosim.”

Iekārtas būs solītās investīcijas, bet par darba vietu nodrošināšanu un darba spēka piesaistīšanu uzņēmējam bažu nav. Būšot nepieciešami 12 līdz 15 darbinieki, pretendenti jau šobrīd tiek apzināti. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem septembra sākumā Daugavpils novadā bezdarbs bija 10,6 procenti. Daudz augstāks tas bija, piemēram, Ludzas novadā – 17,8%. Tikmēr Ludzas novada uzņēmējdarbības koordinators Jānis Romancāns noraizējies par ko citu.

“Ja vairākus gadus atpakaļ Ludzā nebija problēmu ar ražošanas telpām, tad šobrīd šāda problēma jau parādās, pastāv. Situāciju ar projektiem jāskatās plašāk. Nedrīkst palikt tikai uz projekta realizācijas pakāpiena, lai uzņēmējiem būtu zināms, ka ir pieejamas gan telpas, gan teritorija. Potenciālajiem investoriem [jābūt informētiem] par to, ka šī teritorija var tikt izmantota arī SEZā [Speciālā ekonomiskā zona]. Ludzas novada pašvaldība šajā jautājumā sadarbojas arī ar Rēzeknes tehnoloģiju akadēmiju. Viņi veic pētījumu, kas saistīts ar šīs teritorijas ekonomisko attīstības pamatojumu, tāpēc tas ir tikai viens no soļiem. Ja mēs izdarām tikai vienu soli un sakārtojam teritoriju, tas ir gaužām par maz.”

Jānis Romancāns gan labprātāk novadā redzētu ienākam kādu daudz lielāku uzņēmēju. Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne vērtē, ka to paveikt ir grūti un riskanti.

“Izveidot klasiski pareizu vai lielu industriālo zonu šodien ir ļoti finansiāli ietilpīgi, tas ir dārgi. Šodien nav saprātīgi ieguldīt vienā vietā ļoti lielus finanšu resursus nesaprotos vai investoram būs un vai mēs uzreiz varam atrast tik lielus investorus. Varbūt sākumā jāiet maziem solīšiem: mēs pamēģinām, aiziet un tad ejam tālāk, kad esam pārliecināti, ka darba vietas tiks radītas un investīcijas tiks nodrošinātas.”

Cerot uz nākamo plānošanas periodu Latgales pašvaldības sagatavojušas dokumentus līdzīgiem projektiem 30 miljonu eiro apzināšanai. Būs gan jāievēro jaunās tendences – veicināt “zaļo” ekonomiku. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce Latgales atšķirības saskata, bet jaunu finansējumu vēl nesola.

“Latgales izaicinājums ir relatīvi zema ekonomiskā aktivitāte, relatīvi zemas vidējās algas un relatīvi augsts bezdarbs.

Projekti nav viegli, tas lika mainīt pašvaldību domāšanu, ko tieši tam uzņēmējam vajag.

Redzēsim kā tas izpildīsies kā konkrēto projektu rādītāji. Pašvaldības par to atbild ar naudu.”

Ilūkstē, Sēlijā, darbu šodien svinīgajā ceremonijā uzsāk SIA “Iron DNA Contructin”. Konkrētais uzņēmums pirms projekta savu apliecinājumu nesniedza, sniedza cits uzņēmums, kas beigās pārdomāja. Latgales plānošanas reģionā informē, ka SIA “Iron DNA Contructin” sākumā griezās pie viņiem, tikai tad iepazīstināts ar Ilūkstes novada pašvaldību. Uzņēmumu ieinteresējušas arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas priekšrocības.

 

Autors: Dinija Jemeļjanova

Avots: lr1.lsm.lv