Latgales SEZ diskutē par Daugavpils lidostas projekta ieguldījumu reģiona attīstībā

Daugavpils lidostas jautājums vairākkārt ticis aktualizēts, taču līdz šim nav bijis iekļauts valsts attīstības plānos, kas ļautu Daugavpils pašvaldībai piesaistīt nepieciešamos un apjomīgos finanšu resursus. Taču 2020. gada 5. februārī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti vienojās Daugavpils lidostas attīstības plānus iekļaut “Nacionālā attīstības plāna 2027” indikatīvajā investīciju sarakstā, paredzot finansējumu Daugavpils lidostas būvniecībai. Šis faktors mudinājis daugavpiliešus atkal tiekties pēc gaisa transporta plānu attīstības.

Lai pārrunātu Daugavpils lidostas šobrīdējās attīstības iespējas un  iepazītos ar Latgales SEZ darbību un rezultātiem, 18. septembrī Latgales plānošanas reģiona administrācijas Daugavpils birojā notika Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) pārvaldes darba tikšanās, kurā piedalījās Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, Latgales SEZ  , Daugavpils domes darbinieki un 13. Saeimas deputāts Gatis Eglītis, kurš bija viens no Latgales SEZ likumprojektu grozījumu virzītājiem Saeimā.

Tikšanās laikā Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa klātesošos iepazīstināja ar Daugavpils lidostas vēsturi, esošo situāciju, jau paveiktajiem darbiem, kā arī darbības potenciālu.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi. Tas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama. Tas pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem. Esošā Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām. Taču Daugavpils lidostas kravu apgrozījums būtu ievērojami lielāks gan teritoriālo īpatnību dēļ, gan tādēļ, ka Liepājā lielu daļu kravu pārvadājumu atslogo osta. Cerīga nākotne tika prognozēta arī pasažieru pārvadājumiem – ar noteikumu, ka tiktu attīstīta infrastruktūra. Tad optimistiski varētu cerēt uz pusmiljonu pasažieru gadā, jo lidostas darbības areālā dzīvo ap 340 tk iedzīvotāju.

Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis norāda: “Daugavplis pilsēta līdz gada beigām sagatavos tehniski ekonomisko pamatojumu, bet jau šobrīd ir redzams, kādu ieguldījumu Daugavpils lidosta varētu dot reģiona attīstībā. Nepieciešams komplekss pārnovadu skatiens, kas dos jūtamu ekonomisko atspērienu gan Daugavpilij, gan Latgalei kopumā.”

Tikšanās turpinājumā Gatis Eglītis interesējās par Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbību, piesaistītajiem investoriem, kā arī to, kādu pienesumu devuši šogad 14. maijā Saeimā izskatītie un atbalstītie divi virzītie likumprojekti: “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” un “Grozījumi likumā Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. Tajos ir paredzēti vairāki risinājumi Latgales SEZ  darbības uzlabošanai.

Latgales SEZ izpildinstitūcijas pārstāvji Iveta Maļina-Tabūne un Vladislavs Stankevičs prezentācijā norādīja, ka apstiprinātais likumprojekts dod atbalstu paplašināšanu speciālajās ekonomiskajās zonās Latgalē, nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām SEZ kapitālsabiedrībās Latgalē. Atbalsts tiek attiecināts uz jaunradīto darba vietu algu izmaksām, bet ne vairāk kā par divu gadu periodu. Papildus tam tiks atbalstīta enerģijas ražojošo iekārtu izmaksu ietveršana ieguldījumu aprēķinā uzņēmumiem, kuru galvenais darbības veids nav saistīts ar enerģijas ražošanu.

Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas par investīcijām Latgales SEZ teritorijā ir noslēgti 30 investīciju līgumi 23,32 milj. eiro ieguldījumu apmērā. Latgales SEZ iekļauti 77,11 ha platības. Saskaņā ar noslēgtajos līgumos paredzēto, līdz 2022. gadam plānots izveidot 178 jaunas darba vietas. Šobrīd jau realizēti 13 projekti, kopā 2019. gadā izveidojot 115 jaunas darba vietas. Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas 16 kapitālsabiedrībām piešķirts SEZ statuss.

Pēc tikšanās LPR birojā sanāksmes dalībnieki apmeklēja Daugavpils lidostas teritoriju Daugavpils novada Naujenes pagasta Locikos.

Video: 13. Saeimas deputāts Gata Eglīša uzruna

Ieskats Daugavpils lidostas vēsturē

Daugavpils lidosta atrodas Locikos, 12 kilometru attālumā no Daugavpils centra. Teritorijā ir divi skrejceļi 1000 un 2500 metru garumā un 46 metru platumā, kā arī ēkas kas palikušas no laikiem, kad tur atradās padomju aviācijas bāze. Attālums līdz Lietuvas un Baltkrievijas robežām 30 km, Krievijas robežai – 100 km. Tai blakus atrodas 2 starptautiskie autoceļi un dzelzceļa līnija. Kādreiz pasažieru lidmašīnas no Daugavpils kursēja uz Rīgu, Minsku, Liepāju un Maskavu. 60. gadu vidū vasarā maršrutā starp Daugavpili un Rīgu bija pat seši regulāri reisi dienā. Daugavpils lidosta Ruģeļu teritorijā darbojās līdz 80.gadu otrajai pusei. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē Daugavpils lidostas teritorijā tika izveidots militārais aerodroms.

Kopš 2006.gada Daugavpils pašvaldības uzņēmuma SIA «Daugavpils lidosta» īpašumā ir 231,77 ha zemes Locikos un piecas ēkas lidostas teritorijā.

Pasākuma fotogalerija:

Oskars Zuģickis, LPR sabiedrisko attiecību speciālists, e-pasts: oskars.zugickis@lpr.gov.lv