Latgalē investēt paliek aizvien izdevīgāk

Ceturtdien, 2020. gada 14. maijā, Saeimā trešajā lasījumā tika izskatīti un atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas divi virzītie likumprojekti “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” un “Grozījumi likumā Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas paredz vairākus risinājumus Latgales speciālās ekonomiskās zonas(Latgales SEZ)  darbības uzlabošanai.

Latgales SEZ darbojas kopš 2017. gada 2.janvāra. No šī laika uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales reģionā, var pieteikties un saņemt nodokļu atlaides.

Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas, par investīcijām Latgales SEZ teritorijā ir noslēgti 26 līgumi 19,7 milj. eiro ieguldījumu apmērā . Latgales SEZ iekļauti 76,0427 ha platības. Saskaņā ar noslēgtajos līgumos paredzēto, līdz 2022.gadam plānots izveidot 164 jaunas darba vietas. Šobrīd jau realizēti 13 projekti, kopā 2019. gadā izveidojot 115 jaunas darba vietas. Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas, 15 kapitālsabiedrībām piešķirts SEZ statuss.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norāda: “Teritoriālās nevienlīdzības mazināšana ir ministrijas prioritāte, lai pilnveidotu valsts konkurētspēju, un Latgales attīstības veicināšana ir viens no soļiem, kā to panākt.  Ministrija šobrīd strādā pie risinājumu komplekta jaunai Reģionālai politikai 2021-2027. gadam, un tas būs būtisks atbalsts reģionu stiprināšanai un atšķirību mazināšanai. Tomēr, svarīgi ir ne tikai turpināt meklēt jaunus risinājumus, bet jau tagad uzlabot esošos atbalsta veidus, un likumprojekts par uzlabojumiem Latgales speciālā ekonomiskā zonā ir viens no soļiem.”

Apstiprinātais likumprojekts paredz atbalsta paplašināšanu speciālajās ekonomiskajās zonās Latgalē, paredzot nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām SEZ kapitālsabiedrībās Latgalē. Atbalsts tiek attiecināts uz jaunradīto darba vietu algu izmaksām, bet ne vairāk kā par divu gadu periodu. Papildus tam tiks atbalstīta enerģijas ražojošo iekārtu izmaksu ietveršana ieguldījumu aprēķinā uzņēmumiem, kuru galvenais darbības veids nav saistīts ar enerģijas ražošanu.

Lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties un īstenot komercdarbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas, likumprojekts paredz komercdarbības īstenošanu ārpus Latgales SEZ. Tādējādi tiks atbalstīta uz izaugsmi vērstu uzņēmumu attīstība un uzņēmumi, kuri vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību un atvērt ražotni ar jaunām darba vietām Latgalē, vai esoša Latgales SEZ kapitālsabiedrība, kas jau veiksmīgi īsteno savu komercdarbību Latgales SEZ teritorijā un plāno paplašināt savu darbību, piemēram, cita reģiona teritorijā.

Latgalē ir 2 reizes mazāk aktīvu uzņēmumu nekā Latvijā vidēji. Tāpēc Latgales plānošanas reģions cenšas radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai un veidot vidi jauniešu  remigrācijas sekmēšanai, piesaistot  investīcijas un jaunu uzņēmumu radīšanu.

Latgales SEZ kā papildu atbalsta instrumenta izveidi Latgales uzņēmējiem 2016. gadā aizsāka tā brīža VARAM ministrs Kaspars Gerhards. Šobrīd Latgales  SEZ  ir viens no svarīgākajiem  instrumentiem,  kā veicināt reģiona attīstību, jauna kapitāla un cilvēkresursu ieplūšanu. Nodokļu atvieglojumi ļauj ieekonomētos līdzekļus turpināt ieguldīt uzņēmuma attīstībā un modernizācijā un jaunu darba vietu radīšanā. Līdz ar to SEZ ir spēcīgs atbalsts gan komersantiem, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību un kļūt konkurētspējīgākiem vietējā un tai skaitā arī ārvalstu tirgū, gan arī  reģionam un valstij kopumā, jo tas veicina arī nodokļu maksājumu pieaugumu valsts un pašvaldības budžetā. Latgales plānošanas reģions sagaida investorus  ar augstu pievienoto vērtību un labi apmaksātām darba vietām kā, piemēram, IT nozare, zvanu centri u.c. jomas, kur nepieciešami cilvēkresursi.

 “Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai. Šie priekšlikumi tapuši, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un izaugsmi Latgales reģionā un Latvijā kopumā, kā arī, lai risinātu jautājumu par augsto bezdarba līmeni Latgales reģionā, kas salīdzinot ar citiem reģioniem ir teju vai divas reizes augstāks. Līdz ar to, šādu izmaksu iekļaušana veicinās lielāku interesi no investoru puses un rezultātā arī bezdarba līmenis šajos reģionos samazinātos, kas savukārt ietekmēs kopēju valsts ekonomisko izaugsmi,” norāda Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Latgales plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja/ Latgales SEZ pārvaldniece Iveta Maļina – Tabūne Latgales SEZ pārvaldes vārdā pateicas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, Finanšu ministram Jānim Reiram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un tās priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP!), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijai un tās priekšsēdētājam Ralfam Nemīro (KPV LV), kā arī tās bijušajam priekšsēdētājam Jānim Vitenbergam (KPV LV), un visiem 13. Saeimas deputātiem, kas atbalstīja virzītos likumprojektus. Jo īpaši liels paldies par iniciatīvu un sadarbību jāsaka Gatim Eglītim (JKP) un Latgales grupas deputātiem – Janīnai Kursītei (KPV LV), Andrim Kazinovskim (JKP), Jurim Rancānam (JKP), Edmundam Teirumniekam (NA), Janīnai Jalinskai (ZZS), Ingai Goldbergai (S), Aldim Adamovičam (JV), kā arī Rihardam Kozlovskim (JV) par atbalstu un ieguldīto darbu šo grozījumu tapšanā un atbalstu Latgales reģiona attīstībā.

Latgales SEZ atgādina, par likumā noteiktajām prasībām, kādām ir jāatbilst veiktajiem ieguldījumiem pretendējot uz SEZ tiešo nodokļu atvieglojumiem, kā arī plašāku informāciju par Latgales SEZ darbības noteikumiem un iesniedzamo dokumentāciju var saņemt sazinoties ar Latgales SEZ pārvaldi: e-pasts: lsez@lpr.gov.lv , tālr.: 26511047.