Izziņo ‘Lielā Kristapa’ balvas pretendentus; nomināciju līdere – ‘Piļsāta pi upis’

Ceturtdien, 8. oktobrī, klātesot Latvijas Republikas kultūras ministram Naurim Puntulim, tika paziņoti šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti un izziņota programma. Šogad nomināciju līdere ir Viestura Kairiša spēlfilma “Piļsāta pi upis” (Pilsēta pie upes), kas uz balvu pretendē kopumā 15 dažādās kategorijās, tai skaitā galvenajā – “Labākā filma”.

Ar 11 nominācijām seko nacionālais kases grāvējs – Dzintara Dreiberga “Dvēseļu putenis”, bet deviņas nominācijas saņēmusi Jevgeņija Paškēviča spēlfilma “Ko zina Klusā Gerda”, kas Latvijas pirmizrādi piedzīvos “Lielā Kristapa” programmā. Abas šīs filmas konkurēs ar Kairiša darbu par labākās spēlfilmas “Lielo Kristapu”.

Dokumentālo filmu kategorijās pie visvairāk nominācijām ticis Dzintras Gekas filmu cikls “Katra diena simtgadē. Gadalaiki”, kas uz “Lielo Kristapu” pretendē katgeorijā “Labākā pilnmetrāžas filma”, gan ar nominācijām novērtēts par operatora darbu un montāžas režiju.

Trijās kategorijās uz “Lielo Kristapu” pretendē arī Lailas Pakalniņas filma “Pirmais tilts”, kas nominētā kā labākā īsmetrāžas dokumentāla filma, kā arī par režisora un operatora darbu.

Preses konferencē kinoteātrī “Splendid Palace” tika paziņots arī šā gada mūža balvas ieguvējs – kinooperators Kalvis Zalcmanis.

“Viņš bija viens no Filmu nozares apmācību programmas dibinātājiem un veidotājiem. Mūsu kinooperatoru nu jau vidējā paaudze ir viņa audzēkņi, un Meistara pieredze un uzstādītie kvalitātes kritēriji ir redzami viņu darbos – mūsu filmās, kurās “bilde” ir patiesi laba.” Goda seanss notiks 13. novembrī sadarbībā ar Valsts Kinofonofotodokumentu arhīvu un tajā izrādīs trīs filmas, kurām Kalvis Zalcmanis ir operators: “Džemma” (1986, režisore Laima Žurgina), “Virsdiriģenti” (1985, režisors Ansis Epners) un “Mūžs” (1972, režisors Hercs Franks),” preses konferencē pastāstīja Kinematogrāfistu Savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma preses konferencē sacīja: “Kino nozarei, tāpat kā daudzām citām nozarēm, šīs ir bijis un joprojām ir sarežģīts gads. Tomēr tas ir bijis un joprojām ir intensīvs laiks – jau no vasaras vidus atsākās aktīvs darbs filmēšanas laukumos. Jau nofilmētas vairākas spēlfilmas (“Tizlenes”, “Mīlulis”, “Samuela ceļojums”), sākta vairāku filmu (“Mātes piens”, “Jumprava – lielais notikums”) filmēšana. Par spīti pandēmijai tiek īstenoti arī vairāki apjomīgi ārvalstu filmu projekti, kuros piedalās Latvijas profesionāļi. Šādā sarežģītā gadā nozares sasniegumu, proti, filmu vērtējums, ir tikpat būtisks kā citus gadus un pat vēl būtiskāks.

Katrai balvai – arī “Lielajam Kristapam” – ir potenciāls veicināt filmu atpazīstamību, kas ir īpaši nozīmīgi gadā, kad teju pusgadu nefunkcionēja kinoteātri. Šis ir laiks, kad Latvijas kino nozarei ir nepieciešams skatītāju atbalsts – skatieties Latvijas filmas un jo īpaši “Lielajam Kristapam” nominētās filmas!

Tomēr šogad Latvijas filmu nozare ir saņēmusi gan īpašu atbalstu – ārkārtas finansējumu, gan apguvusi prasmes rīkot kino festivālus arī tiešsaistes platformās. Arī daļa no “Lielā Kristapa” filmu programmas – dokumentālās filmas – būs pieejam portālā www.filmas.lv – bez maksas un visā Latvijā.”

Jau ziņots, ka “Lielais Kristaps” šogad norisināsies no 12. līdz 15. novembrim. Tas ir nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, kas dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas. 2016. gadā “Lielais Kristaps” ieguvis Nacionālās balvas statusu, un šogad balvas pasniegs 32. reizi. Filmas būs iespējams skatīties kinoteātrī “Splendid Palace”, Tallinas ielas kvartālā un tiešsaistē – www.filmas.lv.

Galvenais “Lielā Kristapa” notikums – balvu pasniegšanas ceremonija notiks svētdien, 15. novembrī. Svinīgo ceremoniju, kurā tiks pasniegtas balvas labākajām filmām un filmu nozares profesionāļiem, kā arī īpašās žūrijas un sadarbības partneru balvas, tajā skaitā Latvijas Mobilā telefona balvu labākajai pilnmetrāžas spēlfilmai 2500 eiro apmērā, skatītāji varēs vērot Latvijas Televīzijas tiešraidē.

“Lielā Kristapa” programmā iekļautas gan filmas, kas kinoteātros jau izrādītas vai vēl joprojām tiek rādītas, gan arī pirmizrādes. Arī Kalvim Zalcmanim veltītā retrospektīvā programma būs skatāma gan klātienē, gan tiešsaistē – www.filmas.lv. Kā allaž, būs iespējams tikties ar filmu autoriem, atsevišķs seanss paredzēts pašiem mazākajiem skatītājiem (sestdienas, 14. novembra, rītā).

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma

“Dvēseļu putenis” – “Kultfilma”, producenti Inga Praņevska, Dzintars Dreibergs
“Ko zina Klusā Gerda” – “Nida Filma”, producents Jevgeņijs Paškēvičs, kopprod. “Studija Lokomotīve”
“Piļsāta pi upis” – “Ego Media”, producents Guntis Trekteris, kopprod. 8Heads Productions (Čehija), Artbox (Lietuva)

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

“Katra diena simtgadē. Gadalaiki” – “Sibīrijas bērni”, producente Dzintra Geka
“Klātbūtne” – “Ego Media”, producents Guntis Trekteris
“Valkātājs” – “Dokumentālists”, producenti Ivars Zviedris, Marta Bite

Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma

“Afigenna” – “Dokumentālists”, producents Ivars Zviedris
“Mans mīļais Don” – “Raccoon Hands Productions”, producents Pauls Dombrovskis
“Pārgājiens’44” – “Tritone Studio”, producente Zane Sietniece, kopprod. Latvijas Televīzija
“Pirmais tilts” – “Kompānija Hargla”, producente Laila Pakalniņa

Labākā animācijas filma

“Gulbju jaunava” – “Air Productions”, producente Līga Gaisa
“Mans mīļākais karš” – “Bivrost Film”, “Ego Media”, producenti Trond Jacobsen, Guntis Trekteris
“Visi mani draugi ir miruši” – VFS Films, producents Uldis Cekulis

Labākā debijas filma

Dainu kamermistērija “Es, karā aiziedams…” – režisors Aleksandrs Okonovs, Lauska, producente Aiga Bokanova
“Maiņa” – režisors Reinis Kalviņš, Mistrus Media,, producents Gints Grūbe, kopprod. Picture House
“Skaistai būt” – režisore Andra Doršs, Epata Studio, producente Antra Gaile, kopprod. Latvijas Televīzija

Labākā studentu filma

“Divas strīpiņas” – režisore Alise Zariņa, Latvijas Kultūras akadēmija
“Novirze” – režisore Kate Rasa Ozola, Latvijas Mākslas akadēmija
“Sapņu pavasaris” – režisore Rūta Znotiņa, Latvijas Kultūras akadēmija
“Suspensija Prima” – režisors Georgs Harijs Āva, Latvijas Mākslas akadēmija
“Šambala” – režisors Kristaps Opincāns, Latvijas Kultūras akadēmija

Labākais scenārijs

Ilze Burkovska-Jakobsena (Mans mīļākais karš)
Boriss Frumins, Dzintars Dreibergs (Dvēseļu putenis)
Viesturs Kairišs (Piļsāta pi upis)

Labākā spēlfilmas režija

Dzintars Dreibergs (Dvēseļu putenis)
Viesturs Kairišs (Piļsāta pi upis)
Jevgeņijs Paškevičs (Ko zina Klusā Gerda)

Labākais operatora darbs spēlfilmā

Gints Bērziņš (Piļsāta pi upis)
Valdis Celmiņš (Dvēseļu putenis)
Džordžs Čipers-Lillemarks / George Chiper-Lillemark (Maiņa)
Andrejs Rudzāts (Ko zina Klusā Gerda)

Labākais aktierdarbs galvenajā lomā

Oto Brantevics (Dvēseļu putenis)
Agnese Cīrule (Piļsāta pi upis)
Andris Keišs, Jānis Skutelis, Egons Dombrovskis (nominēti kā ansamblis; Kino un mēs)
Edgars Ozoliņš (Maiņa)
Dāvis Suharevskis (Piļsāta pi upis)

Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā

Gundars Āboliņš (Piļsāta pi upis)
Jozs Budraitis / Juozas Budraitis (Piļsāta pi upis)
Brigita Cmuntova / Brigita Cmuntová (Piļsāta pi upis)
Gatis Gāga (Ko zina Klusā Gerda)
Inese Pudža (Ko zina Klusā Gerda)

Labākais mākslinieka darbs

Ieva Jurjāne (Piļsāta pi upis)
Jurģis Krāsons (Ko zina Klusā Gerda)
Juris Žukovskis (Dvēseļu putenis)

Labākais kostīmu mākslinieka darbs

Liene Dobrāja (Maiņa)
Keita (Ko zina Klusā Gerda)
Rūta Kuplā, Agne Rimkute / Agnė Rimkutė (Piļsāta pi upis)
Sandra Sila (Dvēseļu putenis)

Labākais grima mākslinieka darbs

Dzintra Bijubena (Dvēseļu putenis)
Beata Rjabovska (Piļsāta pi upis)
Ilze Trumpe (Ko zina Klusā Gerda)

Labākā dokumentālās filmas režija

Liene Linde, Armands Začs (Klātbūtne)
Matīss Kaža (Klejotāji)
Laila Pakalniņa (Pirmais tilts)
Ivars Zviedris (Afigenna)

Labākais operatora darbs dokumentālajā filmā

Gints Bērziņš (Pirmais tilts)
Aleksandrs Grebņevs (Klejotāji)
Viktors Grībermans, Aivars Lubānietis (Katra diena simtgadē. Gadalaiki)
Haralds Ozols, Ivars Zviedris (Valkātājs)

Labākā animācijas filmas režija

Ilze Burkovska-Jakobsena (Mans mīļākais karš)
Nils Skapāns, Anna Zača (Visi mani draugi ir miruši)
Kārlis Vītols (Gulbju jaunava)

Labākais animācijas mākslinieka darbs

Kristīne Jurjāne, Toms Burāns (Māsiņas Puteklītes)
Sveins Nīhuss / Svein Nyhus, Krišjānis Ābols, Laima Puntule (Mans mīļākais karš)
Kārlis Vītols (Gulbju jaunava)

Labākā mūzika

Kārlis Auzāns (Mans mīļākais karš)
Juste Janulīte / Justė Janulytė, Juris Vaivods (Piļsāta pi upis)
Lolita Ritmanis (Dvēseļu putenis)

Labākā skaņu režija

Ernests Ansons (Mans mīļākais karš)
Ludvīks Bohadlo / Ludvík K. Bohadlo, Roberts Slezaks / Robert Slezák (Piļsāta pi upis)
Anrijs Krenbergs (Ko zina klusā Gerda)
Aleksandrs Vaicahovskis (Dvēseļu putenis)

Labākā montāžas režija

Gatis Belogrudovs (Dvēseļu putenis)
Armands Začs (Piļsāta pi upis)
Madara Didrihsone, Andra Doršs, Arta Ģiga, Armands Zvirbulis (Katra diena simtgadē. Gadalaiki)