In Memoriam. Lidija Siliņa (10.02.1959. – 19.02.2020.)
Lidija Siliņa (dz.Ločmele) (10.02.1959. — 19.02.2020.)
2020.gada 19.februāra rītā mūžībā devusies ilggadējā Baltinavas novada domes vadītāja Lidija Siliņa.
1959.gada 10.februārī Surikovas ciemā Evģēnijas un Antona Ločmeļu trīsbērnu ģimenē aizsācies Lidijas dzīves ceļa ritējums. Skolas gaitas uzsāktas Baltinavā, bet turpinātas un pabeigtas Balvu vidusskolā, dzīvojot pie gādīgās krustmātes Janīnas. Kā spilgti akcenti mūža ceļa rakstā ir bijuši studiju gadi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, hidromeliorācijas fakultātē,tur satikts arī dzīvesbiedrs Valdis Siliņš un nodibināta ģimene. Pēc augstskolas beigšanas Lidijas sirdsbalss to atveda atpakaļ uz dzimto pusi, un jaunā speciāliste uzsāka darba gaitas p.s. “Baltinava”. Līdztekus darba pienākumu veikšanai Lidija kopā ar vīru aktīvi iesaistījās ciema sabiedriskajā dzīvē, atraktīvi vadīja atpūtas pasākumus kultūras namā. Emocionāli un izdomas bagāti bija Siliņu vadītie ģimeņu vakari Baltinavas vidusskolā.
Sabiedriska aktivitāte, saimnieciska domāšana, iejūtība un spēja saprasties ar dažādu raksturu cilvēkiem bija par pamatu Lidijas ievēlēšanai Baltinavas ciema priekšsēdētājas amatā, pēc tam sekoja zemes ierīkotājas darba gadi. Uzkrātā dzīves un darba pieredze ļāva tikt galā ar jaunu likteņa mesto izaicinājumu – būt par Baltinavas novada domes priekšsēdētāju. Šajā amatā nostrādātie gadi (2009-2017) atklāja jaunas šķautnes Lidijas personībā: viņa spēja klusi, bez ārējā skaļuma būt sava novada patriote, prata pārliecināti iestāties par sava novada attīstības iespējām diskusijās ar reģionālās attīstības politikas pārstāvjiem, izprata sava novada cilvēku sadzīves un novada kultūras dzīves vajadzības, pati ar raitu dejas soli kuplināja “Gaspažu “priekšnesumus.
Lidijas Siliņas atbalsts un “stiprā pils” dzīves un darba līkločos vienmēr ir bijusi ģimene. Ar dzīvesbiedru Valdi kopā izaudzināti dēli Gatis un Mārtiņš, un nu arī tie ir savijuši savas ģimenes ligzdiņas dzimtajā pusē.
19.februārī, kad “…pa mirdzošu staru sargeņģelis balto dvēseli aiznesa debesu kalnā”(M.Čaklais), laukā nesala un putenis neplosījās, tik balti puteņoja sniegpulkstenīšu zvani māju pagalmos kā atvadu sveiciens Lidijai Siliņai – stiprai, aktīvai sievietei, atbildīgai vadītājai, gādīgai sievai, mīļai māmiņai un vecmāmiņai.
Lai gaišs ir MŪŽĪBAS ceļš!
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome un Latgales plānošanas reģiona kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Lidijas Siliņas draugiem un tuvieniekiem!
